Jānis Paklons

Dzimis dzimis dzelzceļnieka un mājsaimnieces četru bērnu ģimenē. Dzīvesbiedre Leokādija Paklone – Daugavpils pilsētas slimnīcas galvenā ārsta vietniece. Meita Inese Paklone (1954), dēls Aleksandrs Paklons (1956).

1973: aizstāvējis zinātniskā kandidāta disertāciju par daiļliteratūras tulkošanas vēstures un teorijas jautājumiem – "Krievu dzeja latviešu valodā (1944–1969)".

1976: Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā izveidojis Latviešu valodas un literatūras katedru, kuru vadījis līdz pat mūža galam. Viņa vadībā DPI tika atjaunota latviešu valodas un literatūras skolotāja studiju programma, izveidota bagātīga bibliotēka. Paklons lasīja arī lekcijas tulkošanas praksē, folklorā un citos priekšmetos.

DARBI LITERATŪRZINĀTNĒ

1978: "Herders un latviešu literatūra" (gadagrāmatā "Varavīksne").
1980: "Tulkošanas vēstures un teorijas jautājumi" (materiāli studentu patstāvīgajam darbam).
1981: "Vveģeņije v translotologiju" ("Ievads translatoloģijā").
1982: "Jauni materiāli latviešu un krievu literāro sakaru vēsturē" (krājumā "Krievu un latviešu literārie sakari").
1984: "Krievu dzeja pirmajās latviešu antoloģijās" (krājumā "Latviešu un krievu literārie sakari").

CITTAUTU AUTORU DZEJAS TULKOJUMI

1983: Johans Volfgangs Gēte "Dzeja" (kopā ar citiem).

PUBLIKĀCIJAS (IZLASE)

1970: "Atdzejojumu gradācija" (Karogs, 01.11. Nr. 11).
1971: "No austrumu tautu dzejas pūra" (Literatūra un Māksla, 30.01. Nr 5).
1972: "Tēlu pārveidojums atdzejojumos" (Karogs, 01.02. Nr. 2).
1973: "Leksikas slāņu atbilstība atdzejojumos" (Karogs, 01.12. Nr. 12).
1978: "No dzirksteles izplauka liesma" (Literatūra un Māksla, 06.10. Nr. 40).

JĀNIS PAKLONS PAR TĒLU PĀRVEIDOJUMU DZEJĀ

"Atdzejotājiem rūpīgi ir jāpārdomā katra svarīgākā oriģināla tēla pilnīgākas atveidošanas dažādās iespējas, pirmās neveiksmes gadījumā necenšoties nevajadzīgi sašaurināt, paplašināt vai pārveidot tā nozīmi, jo ar patiesu un atbilstošu tēlu zīmējumu sākas oriģinālam līdzvērtīgs atdzejojums. Vēl īsumā jānorāda uz galvenajiem faktoriem, kas nosaka tēlu pārveidojumu atdzejojumā. Tie ir trīs: 1) Valodu skaniskās, gramatiskās un leksiskās atšķirības. 2) Grūtības, ko izraisa dzejas formas atveidošanas nepieciešamība. 3) Atdzejotāja subjektīvā teksta uztvere un izpratne, viņa sagatavotība veikt atbilstošu atdzejojumu." 

Paklons, Jānis. Tēlu pārveidojums atdzejojumos. Karogs, 01.02.1972.

–1947
Varakļānu vidusskola
Varakļāni

1947–1951
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Filoloģijas fakultāte. Klasiskās filoloģijas nodaļa.

1955–1960
KPFSR Izglītības ministrijas svešvalodu neklātienes apmācības kursi

1950
Rīga
Tautas mākslas nams. Vecākais literārais inspektors.

1953
Daugavpils
Daugavpils vakarskola. Vācu valodas skolotājs.

1953
Daugavpils
Daugavpils medicīnas skola. Latīņu valodas pasniedzējs.

1960–1967
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Filoloģijas fakultāte. Docētājs.

1974–1976
Daugavpils Pedagoģiskais institūts
Vienības iela 13, Daugavpils
Daugavpils Pedagoģiskais institūts. Svešvalodu katedra. Vācu valodas pasniedzējs.

1976–1986
Daugavpils Pedagoģiskais institūts
Vienības iela 13, Daugavpils
Latviešu valodas un literatūras katedra. Izveidotājs un vadītājs.

1986
Stropu kapi