Jānis Misiņš

Dzimis Krāču māju saimnieka Jēkaba un Edes ģimenē. Brālis – skolotājs un tulkotājs Andrejs Misiņš (1868–1894).

Sešu gadu vecumā saslimis ar šarlaku, pēc pārciestās slimības iegūtās komplikācijas liedz iegūt izglītību.

1885. gadā apprecējies ar Annu Misiņu, dzimušu Jaunzemi (1865–1928).

Neilgu laiku mācījies Tirzas pagastskolā (1873–1874), ilgstošas slimības dēļ turpmāko izglītību ieguvis pašmācības ceļā. No 1876. gada ārstējies ārsta A. Šummera slimnīcā Velēnā, kur no 1877. gada strādājis aptiekā, no 1879. līdz 1882. gadam bijis šīs aptiekas vadītājs.

Misiņa bibliotēkas tapšana
70. gadu beigās Misiņš sāka vākt folkloras materiālus (nosūtījis F. Brīvzemniekam uz Maskavu apmēram 1075 dziesmas), grāmatas un periodiskos izdevumus.
1880. gadā, K. Valdemāra raksta "Grāmatu krātuves kā tautas gara modinātājas" rosināts, Tirzas pagastskolā atvēra savu bibliotēku vietējiem lasītājiem.
1885.19.IX saņēma Vidzemes gubernatora atļauju atvērt publisku bibliotēku Krācēs (bibliotēkā jau bija ap 500 sējumu, tā kļuva par pamatu pirmajai latviešu zinātniskajai bibliotēkai). Lai iegūtu līdzekļus, Misiņš sāka iesiet grāmatas.
1892. gadā Misiņš ar bibliotēku un sietuvi pārcēlās uz Lejasciemu, kur atvēra grāmatu veikalu.
1906. gada pavasarī pārcēlās uz Rīgu, kur bibliotēku (ap 5000 sējumiem) sāka izmantot latviešu inteliģence. Līdz 1915. gadam bija grāmatu izdevējs, iesējējs un tirgotājs. No 1911. līdz 1914. gadam arī Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas bibliotēkas bibliotekārs.
1912. gadā Misiņš ierosināja Zinību komisijas bibliotēku veidot par nacionālo bibliotēku, taču neguva atbalstu biedrības aprindās.
1919. gadā padomju valdība iecēla Misiņu par Latvijas arhīva pārzini, piešķīra viņa bibliotēkai telpas Skolas ielā 25. No 1919. līdz 1920. gadam Misiņš bija Latvijas Centrālās bibliotēkas (tagadējās Nacionālās bibliotēkas) vadītājs, no 1920. līdz 1938. gadam Rīgas pilsētas bibliotēkas (tagadējās Akadēmiskās bibliotēkas) latviešu nodaļas vadītājs un direktora vietnieks.
1925.7.XII savu bibliotēku, kas šajā laikā bija plašākais latviešu grāmatu krājums (ap 28 000 sējumu), Misiņš nodeva Rīgas pilsētai.
1928.2.III Misiņa bibliotēka tika atvērta publiskai lietošanai telpās Torņa ielā 3/5.


Publicistika, komentāri un sastādītie izdevumi
1888. gadā ar pseidonīmu Aizkrācnieks žurnālā "Austrums" (6. nr.) iespiests pirmais Misiņa raksts "Kāds vārdiņš par tautas dziesmām".

Misiņš sastādīja un publicēja presē jauno grāmatu sarakstus, izdeva vecus latviešu tekstus, pirmo reizi latviešu valodā Čārlža Dikensa romānu "Olivers Tvists" (1910), Emīla Zolā "Sapnis" (1914) u. c. darbus. Misiņš sāka veidot un sagatavoja latviešu grāmatu bibliogrāfiskā rādītāja 1. sējumu, ko Pirmā pasaules kara laikā nepaguva publicēt.

Lielākais Misiņa darbs – "Latviešu rakstniecības rādītājs" (sākts veidot 19. gadsimta 90. gadu sākumā), kura 1. daļā (1924) reģistrētas latviešu valodā no 1585. līdz 1910. gadam izdotās vispārēja rakstura un zinātniskās grāmatas, 2. daļā (1937) – daiļliteratūra un mākslas grāmatas (1585–1925).

Publicējis ap 80 rakstu par grāmatniecības un literatūras vēstures jautājumiem, sastādījis Jaņa Jansona-Brauna, Raiņa (abi 1921), Ausekļa (periodikā 1922–1923), K. Valdemāra (periodikā 1926) u. c. darbu bibliogrāfiju un latviešu laikrakstu un žurnālu rādītāju (grāmata "Latvju preses 100 gadi", 1922). Sarakstījis komentārus J. Mātera, J. Poruka, A. Pumpura, F. Mālberģa Kopotiem rakstiem, literatūrvēsturisku un bibliogrāfisku pētījumu "Jēkabs Zvaigznīte-Šterns" (1940).

Izdota "Izlase" (1962).


Jāņa Misiņa izdotie un apgādātie darbi
1884: J. Blaks "Jaunības sapņu skaņas, jeb dažādas dziesmiņas" (apgādājis J. Misiņš Cesvainē, Kraukļu muižā)
1884: J. Treiters "Dziesma par Valmieru" (apgādājis J. Misiņš Cesvainē, Kraukļu muižā)
1887: Andrievs Niedra, dzejas krājums "Pirmās ziedoņa vēsmas" (apgādājis J. Misiņš Cesvainē, Kraukļu muižā)
1892: Jēkabs Paulītis "Руководствокъ изученію русскаго языка: въ латышскихъ народныхъ училищахъ и при самообученіи – Vadons krievu valodas mācībā: latviešu tautas skolām un pašmācībai" (apgādājis J. Ozols Vecpiebalgā, J. Misiņš Lejasciemā)
1892: K. Tarsiers "Īsa šahspēles mācība" (apgādājis J. Misiņš Lejasciemā)
1894: J. O. Hansen "Nakts ārprātīgo namā: kāda gaisa kuģotāja piedzīvojumi" (apgādājis J. Misiņš Lejasciemā)
1896: Hugo Rosenthal-Bonin "Salamankas students un zīlniece" (apgādājis J. Misiņš Lejasciemā)
1896: Pauls Gerhards Heims "Kapa akmins" (apgādājis J. Misiņš Lejasciemā)
1896: Sofija fon der Horsta "Mīlestība un kārdināšana" (apgādājis J. Misiņš Lejasciemā)
1897: Apsīšu Jēkabs "Raksti" (apgādājis J. Misiņš Lejasciemā)
1908: Tirzmaliete "Eņģelis" (apgādājis J. Misiņš; sērija "Jaunības rakstu virkne" Nr. 1)
1908: "Tēva roka un svētku stāstiņi" (apgādājis J. Misiņš; sērija "Jaunības rakstu virkne" Nr. 2)
1908: Andrejs Vičs, luga "Karaļmeitas bērni" (izdevējs J. Misiņš; sērija "Bērnu valstī" Nr. 1)
1908: G. Riēms, pēc K. Kundziņa priekšlasījuma "Kristīga ticība un dabas ziņas" (izdevējs J. Misiņš)
1909: Indriķis Laube "Bandomiri: stāsts par Kurzemes pagātni" (apgādājis J. Misiņš)
1909: A. J. G. Andrea, Otto Dr. Hoffmann "Grieķu un romiešu teikas" (apgādājis J. Misiņš)
1909: Moriss Māterlinks, skatu luga "Monna Vanna" (apgādājis J. Misiņš)
1909: Ad. Harnacks "Kristīgā ticība un vēsture" (apgādājis J. Misiņš)
1909: Jānis Bahs "Маленькій певецъ: Русскія и латышскія песни для школъ – Mazais dziedātājs: krievu un latviešu dziesmas skolām un mājām" (2. papl. izd., ģenerālkomisijā pie J. Misiņa)
1910: Anon. "Gana klēpī" (apgādājis J. Misiņš; sērija "Jaunības rakstu virkne" Nr. 3)
1910: Tirzmaliete "Pa šauru teku" (apgādājis J. Misiņš)
1910: Tirzmaliete "Ziema" (apgādājis J. Misiņš; sērija "Jaunības rakstu virkne" Nr. 4)
1910: Tirzmaliete "Kas tur aiz zvaigznēm" (apgādājis J. Misiņš; sērija "Jaunības rakstu virkne" Nr. 5)
1910: Čārlzs Dikenss "Olivers Tvists" (apgādājis J. Misiņš)
1910: Ļevs Tolstojs "Kazaki" (apgādājis J. Misiņš)
1910: J. Ziemels "Sieviete grūtniecības stāvoklī" (apgādājis J. Misiņš)
1911: Maurus Jokaijs "Zilacīte: romāns iz Ungārijas revolūcijas laikiem" (apgādājis J. Misiņš, ar J. Misiņa priekšvārdu)
1914: Emīls Zolā, romāns "Sapnis" (apgādājis J. Misiņš)
b. g.: "Zvaniņi: stāstiņi, dzejolīši, pasaciņas u. t. t. bērniem" (izdevējs J. Misiņš Rīgā; 4 daļās)
b. g.: Frīdrihs Špīlhāgens "Mīklaini cilvēki" (izdevējs J. Misiņš Rīgā)

Iekārtojot savu veikalu, pārņēmis likvidētā Kalniņa un Deičmaņa uzņēmuma grāmatas.


Piemiņas saglabāšana
1977. gadā pie mājas Tirzas pagasta "Krācēs" tika atklāts piemiņas akmens, savukārt no 1988. līdz 1993. gadam darbojās Misiņa memoriālā māja, kas vēlāk tika slēgta finansiālu problēmu un štata samazināšanas dēļ.

"[..] J. Misiņa grāmatnīca toreiz atradās Daugavmalā, iepretī vecajai Tukuma stacijai, dzelzs tilta galā. [..] Šeit nu necilās, saspiestās telpās atradās kopā grāmatnīca, bibliotēka un sietuve.
Kad pirmo reizi tur iegāju, mani apkalpoja cienīga izskata kungs, neliela auguma, ar t. s. ķīļa bārdiņu un degunkniebi (pensneju) uz deguna. Tas bija pats veikala īpašnieks Jānis Misiņš, kuru pirmo reizi redzēju. Sarunās likās lietpratīgs, tikai valoda savāda, drusku provinciāla. Viņa veikals nebija visai kārtīgi ierīkots, daudz kas sasviests juku jukām un grūti nācās ko sameklēt. Sevišķi man uzkrita gubām sakrauto veco žurnālu un sīko papīra lapiņu, ko vajadzēja, pēc manām domām, vienkārši mest ārā. Kas tā par grāmatnīcu, kas tādus papīru lēverus glabā veikalā? Tas grāmatnieks nu gan ilgi nepastāvēs, tā domāju. Kāda jēga krāt un veikalā glabāt vecas dziesmu lapiņas, programmas, prospektus u. t. t. Nevienā Rīgas grāmatnīcā neko līdzīgu nebiju redzējis. Kad vēlāk Misiņa veikalu Kārļa ielā vairs neredzēju, tad sacīju: "Es jau tā domāju, ka ilgi nepastāvēs".
Vēlāk tomēr izrādījās, ka Misiņš ar tālredzīgu nolūku bija krājis visus šķietamos "sīkumus" un Rīgā tos vēlāk papildinājis, tā iegūstot rakstnieku un literatūras pētnieku lielāko ievērību. Rīgas pilsēta 1925. gadā nopirka Misiņa plašo bibliotēku un pievienoja Rīgas pilsētas bibliotēkai Rātslaukumā, bet pašu Misiņu pieņēma par bibliotēkas latviešu nodaļas pārzini. Arī pēc tam Misiņš nemitējās krāt iespieddarbus, kādu viņam vēl nebija. Pēc gadiem, kad man pašam bija sava grāmatnīca Rīgā, Misiņš bieži iegriezās apjautāties par jaunizdevumiem. Reizēm arī ko nopirka, bet vairāk jau šo to "izkaulēja" bez maksas."

Raits Ritums. Par veciem grāmatniekiem. Autobiogrāfiskas atmiņas. Treji Vārti, nr. 34, 1972, 59. lpp.

"Misiņš mēdza ierasties visur, kur vien varēja cerēt dabūt kādu grāmatu materiālu. Te viņš ieradās dažu laikrakstu redakcijā parakņāties pa plautiem, te atkal pie viena, otra paziņas privātās bibliotēkās. Un kad viņš ko sev derīgu ieraudzīja, tad to viņš ar apbrīnojamu neatlaidību pūlējās dabūt savā īpašumā. Un viņa pūlēm bija sekmes – viņa neatlaidībai bija grūti pretoties. Kad Misiņš aizgāja ar grāmatu vai avīžu saini padusē, tad tikai ironiski nosmīnēja viņam pakaļ: ko tu viņam padarīsi, – tas ir Misiņš! Ja gadījās lasīt kur sludinājumu, ka pārdodama kāda veca bibliotēka, tad interesenti, kas ieradās pirkt, vispirms apjautājās: vai Misiņš neesot bijis. Dabūjuši zināt, ka viņš bijis, tie palika kā ar ūdeni aplieti: tad nebija vairs vērts rakņāties – viss labākais jau bija prom!"

Kārlis Dziļleja. Jānis Misiņš un viņa bibliotēka. Jaunības Tekas, Nr. 10, 01.10.1925, 252. lpp.Avoti
K. Egle. Rīgas pilsētas Misiņa bibliotēka. Rīga, 1935.
K. Egle. Jāņa Misiņa mūža darbs. No J. Misiņš. Izlase. Rīga, 1962.
E. Arājs. Misiņa bibliotēka 100 gados. Grāmatas un grāmatnieki. Rīga, 1985.
Labrence L. Latviešu rakstnieku rokraksti Misiņa bibliotēkā. Rīga, 1994.
V. Zanders (b. g.). Šķirklis Misiņš Jānis. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/56/
O. Zanders. Etīdes latviešu grāmatniecības trijos gadsimtos. Rīga, 2015.
Meklējiet rakstos! Misiņa bibliotēkai un Kārlim Eglem 130. Rīga, 2018.

Aizkrācnieks

1873–1874
Tirzas pagastskola
Tirza
Neilgu laiku mācījies Tirzas pagastskolā (1873–1874), ilgstošas slimības dēļ turpmāko izglītību ieguvis pašmācības ceļā.

1876
Velēna
No 1876. gada ārstējies ārsta A. Šummera slimnīcā Velēnā.

1885–1892
"Krāces", Tirzas pagasts
No 1885. līdz 1892. gadam saimniekoja tēva mājās.

1877–1882
Velēna
No 1877. gada strādājis aptiekā, no 1879. līdz 1882. gadam bijis aptiekas vadītājs.

1880
Tirzas pagastskola
Tirza
1880. gadā Tirzas pagastskolā atvēra savu bibliotēku vietējiem lasītājiem.

1883–1884
Lejasciems
No 1883. līdz 1884. gadam strādājis par mācekli Knapes veikalā Lejasciemā.

19.09.1885
"Krāces", Tirzas pagasts
1885. gada 19. septembrī saņēma Vidzemes gubernatora atļauju atvērt publisku bibliotēku Krācēs.

1892
Lejasciems
1892. gadā Misiņš ar bibliotēku un sietuvi pārcēlās uz Lejasciemu, kur atvēra grāmatu veikalu.

1906–1915
J. Misiņa izdevniecība
Rīga
1906. gada pavasarī pārcēlās uz Rīgu, kur bibliotēku sāka izmantot latviešu inteliģence. Līdz 1915. gadam bija grāmatu izdevējs, iesējējs un tirgotājs.

1911–1914
Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija
Merķeļa iela 13, Rīga
Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas bibliotēkas bibliotekārs

1919
Skolas iela 25, Rīga
1919. gadā padomju valdība iecēla Misiņu par Latvijas arhīva pārzini, piešķīra viņa bibliotēkai telpas Skolas ielā 25.

1919–1920
Latvijas Centrālā bibliotēka
Rīga
Latvijas Centrālās bibliotēkas (mūsdienās Nacionālās bibliotēkas) vadītājs

1920–1938
Rīgas pilsētas bibliotēka
Rātslaukums 1, Rīga
Rīgas pilsētas bibliotēkas (tagadējās Akadēmiskās bibliotēkas) latviešu nodaļas vadītājs un direktora vietnieks

1914
Latviešu izglītības biedrības ceļojošo bibliotēku komisijas loceklis

1923–1925
Latvijas Bibliotekāru biedrība
Rīga
Latvijas Bibliotekāru biedrības valdes priekšsēdētāja biedrs

1924–1932
Rīgas pilsētas bibliotēkas pārstāvis Bibliotēku padomē

1926
Latvijas Bibliotekāru biedrība
Rīga
Latvijas Bibliotekāru biedrības goda priekšsēdētājs

1941
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Ģertrūdes iela 6, Rīga
Rakstnieku Savienības biedrs

1977
"Krāces", Tirzas pagasts
Pie dzimtās mājas Tirzas pagasta "Krācēs" atklāts piemiņas akmens.

Rīgas Pirmie Meža kapi

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Latviešu rakstniecības rādītājs 1585-1910".
Zinātne
1925

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1926

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1932. gada 23. aprīļa lēmumu.
III šķira
1932