Jānis Kleinberģis
04.01.1874 – 06.12.1919
Jānis Kleinberģis (arī Jānis Kleinbergs; 1874–1919) – rakstnieks, žurnālists. Strādājis par mājskolotāju Smiltenē, Pļaviņās un citur. 19. gs. 90. gados sācis publicēt dzejoļus jaunstrāvnieciskā garā. Mākslinieciski vērtīgākie ir dabas dzejoļi. Reālistisku stāstu centrā dažkārt sirsnīgi, altruistiski cilvēki. Stāsti apkopoti krājumos "Stāsti" un "Stāsti jaunībai" (abi 1907).
Dzimšanas laiks/vieta
04.01.1874
Lestenes pagasts
Dzimis Lejas Lentās.
Miršanas laiks/vieta
06.12.1919
Omska
Miris tīfa epidēmijā.
Personiska informācija
Dzimis amatnieka ģimenē.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
1896: pirmā publikācija – dzejolis "Mācība" laikrakstā "Latviešu Avīzes" 22. maijā.
Literārie darbi
1907: "Stāsti".
1907: "Stāsti jaunībai".
Citātu galerija
PAR JĀŅA KLEINBERĢA LITERĀRO DARBĪBU
"Kā dzejnieks Kleinberģis sastopams "M. V. Mēnešraksta" slejās jau 1897. g. Viņš dzejo toreizējo sabiedrisko reālistu (Zvārguļa, Līgotņa etc.) garā un pārmet cietsirdigajiem, līdzcietības nepazīstošiem pilsoņiem viņu trulumu. [..] Gadusimteņu maiņā Kleinberģis reizē ar Ati Ķēniņu, kļūst populārs ar savu jaunromantisko impresionismu, subjektīvo jūsmību. [..] Jau pirms V. Eglīša un Falija Ķēniņš un sevišķi Kleinberģis ienesa zināmu "dekadenci" mūsu dzejā ar savu mazliet slimīgo jūsmību. Kleinberģim turklāt bij liels krāsu un gleznu haotiskums un abas viņa garākās poēmas: "Debesu bērni" ("Austruma kalendārā" 1902. g.) un "Ziedonis un Mirdza" ("Jaunā Raža" VI.) pieder pie dekadentiskākiem darbiem mūsu literatūrā. Tādi pa daļai arī tā laika Kleinberģa dzejoli, kuri parādījās "Austrumā" (sevišķi daudz 1901. g.) un almanahā "Burtnieks". Tādi arī viņa pirmie prozas darbi ("Viņa mira" u. c). Vēlāk Kleinberģis ieguva lielāku skaidrību un laikā no 1902. līdz 1908. g. nāca klajā viņa skaistākie dzejoli ("Trīs apses", "Svētvakara miers", "Svētvakarā", "Kad ziedonis atnāca" u. c). Tie drukāti "Austrumā", "Latviešu Avizēs", "Jaunā Ražā", "Rīta Skaņās", «Vērotājā", "Apskatā" u. c. Kleinberģa dzejas galvenie motīvi ir viegli-zilganas skumjas un tāda pat viegla, mazliet gurdena laimība, kā zils, paveries debesu lodziņš. Kleinberģim nav svešas arī reliģiskas nojautas, kuras dažreiz dziļi un daiļi izteiktas ietvertas. [..] Ap 1905. gadu un vēlāk Kleinberģa dzejā stiprāk ieskanas sabiedriskā stīga, kuru sociālais ideāls savijas ar vienkārši-patiesu dzimtenes mīlestību. [..] Savos prozas darbos Kleinberģis neaizsniedz savus dzejoļus. Viņa stāstu varoņi ir klusi, sirsnīgi, sirdsšķīsti, vientiesīgi cilvēki, ikdienas varoņi, kuri spēj atsacīties un uzupurēties. Tie ir pienākuma un sirdsapziņas cilvēki."
Ērmanis, Pēteris. Jānis Kleinberģis. Ritums, Nr.1 (01.01.1923)
Nodarbes
Pseidonīms
Pakalns
Izglītība
Lestenes pagastskola
Lestene
1890–1893
Irlavas skolotāju seminārs
Bētiņa iela
Mācījies Irlavas skolotāju seminārā.
Darbavieta
Mēnešraksts "Vērotājs" (1903–1905)
Jelgava
Strādāja redakcijā.
1903
Laikraksts "Pēterburgas Avīzes"
Sanktpēterburga
1904
Laikraksts "Latviešu Avīzes" (1822–1915)
Jelgava
Strādāja redakcijā.
1906–1907
Laikraksts "Jaunatne" (1906–1907)
Strādāja redakcijā; rediģēja tekstus.
1910–1911
Laikraksts "Sadzīve" (1908–1915)
Jelgava
Strādājis redakcijā.
1911–1912
Laikraksts "Mūsu Domas" (1911–1913)
Strādāja redakcijā.
1912–1915
Laikraksts "Liepājas Atbalss"
Liepāja
Strādāja redakcijā.
1916–1917
Laikraksts "Baltija" (1916–1917)
Mozhayskaya Ulitsa 3, Saint Petersburg
Strādāja redakcijā.
Evakuācija
1915
Krievija
Devās bēgļu gaitās, nonāca Petrogradā, kur bija Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas emisārs