Jānis Klāvsons
11.04.1933 – 26.12.1965
Jānis Klāvsons (1933–1965) – dzejnieks, literāts, redaktors un pasniedzējs. Eslingenē, Vācijā strādājis par atbildīgo redaktoru laikrakstā "Ceļa Vēstis" un literārajā izdevumā "Stars". Pēc maģistra grāda iegūšanas Kolumbijas universitātē strādājis Boulingrīnas koledžā, bijis doktorants Minesotas universitātē. Rakstījis prozu, dzeju un literatūrkritiskas apceres par drāmu (publicētas amerikāņu žurnālos). Bijis Amerikas latviešu jaunatnes apvienības žurnāla "Raksti" redaktors (1954). Pirmās publikācijas – tēlojumi un stāsti žurnālā "Latvija" (Vācijā) un "Raksti" (ASV, ar pseidonīmu Jānis Marts) 50. gadu sākumā. Klāvsona stāsts "Māra" ievietots krājumā "Prozas profili" (1964), dzejoļi – antoloģijās "Dzejas un sejas" (1962) un "Dieva kokle" (1969). Pēc nāves iznākusi Klāvsona dzejas un prozas izlase "Zīmes" (1966) G. Saliņa sakārtojumā. Jānis Klāvsons 32 gadu vecumā traģiski gājis bojā satiksmes negadījumā Longailendā, Ņujorkas štatā.
Dzimšanas laiks/vieta
11.04.1933
Rīga
"Piedzimu 1933. gada 11. aprīlī, tātad auna zvaigžņājā. Auni grib vadīt pasauli – mazākas lietas viņus neinteresē – bet vadīt to ar mīlestību."
Miršanas laiks/vieta
26.12.1965
Longailenda
Traģiski gājis bojā satiksmes negadījumā.
Personiska informācija
J. Klāvsons: "Mātes māte, skolotāja, kas bieži dzēra tēju ar konfekti aiz vaiga un mīlēja uz bērēm iet, man bērnībā iemācīja daudz apkārt skatīties, atvērt sevi dažādiem iespaidiem un būt priecīgam. No tēva, redaktora Arvīda Klāvsona, centos iemantot sirds skaidrību un Eiropas džentlmeņa goda prātu; no mātes, Hertas Kraujas, fantāziju un neatlaidību. Pazīstu un mīlu daudzus cilvēkus, un, droši vien, tie visi man dažādas, lielākas un mazākas dāvanas devuši. Ceru, ka tagad esmu sācis arī citus apdāvināt."
Profesionālā darbība
Dzejā, arī prozā pamattēmas ir bērnība, mājas un mīlestība, kur Klāvsona varoņi cenšas rast patvērumu un mieru, bēgot no kara šausmām un vientulības. J. Klāvsona darbos bieži līdzās ir nāves un mīlestības motīvi.
1950: pirmās publikācijas – tēlojumi un stāsti žurnālos "Latvija" (Vācija) un "Raksti" (ASV) ar pseidonīmu Jānis Marts.1962: dzeja ("Dzejas un sejas", Grāmatu Draugs).
1964: stāsts "Māra" ("Prozas profili", Grāmatu Draugs).
1965: autobiogrāfija "Manas dzīves pirmā daļa" ("Pašportreti", Grāmatu Draugs).
1966: "Zīmes" (dzejas un prozas izlase, Grāmatu Draugs).
1969: dzeja ("Dieva kokle", Daugava).
TULKOJUMI
Citātu galerija
JĀNIS KLĀVSONS PAR SAVU DZĪVI
"Tēvam nomirstot, pēkšņi apzinājos, ka varbūt puse no mūža jau pagājusi un daudz vēl nav padarīts, tikai aizsākts. Daudz vēl jādara. Jāraksta vairāk un labāki dzejoļi, vairāk un labāk jādzied, jāspēlē teātri, jāiestudē lugas, jāapņem sieva, jālasa, jāstudē, jāmāca, jāredz, jādzird, jāizjūt, jānovērtē, jāmīl, lai pasaulei, kas daudz man devusi, dod un dos, arī no manis būtu savs labums."
Klāvsons, Jānis. Manas dzīves pirmā daļa. Pašportreti. Bruklina: Grāmatu Draugs. 1965.
PAR JĀNI KLĀVSONU
"Tādi cilvēki kā viņš rada un nes kādas tautas apziņu, viņas nacionalitāti. Mūsu retajās rindās viņa zaudējums ir liels un sāpīgs."Balodis, Agnis. Izsmalcināts starptoņu saklausītājs. Jaunā Gaita, Nr. 57, 1965.
PAR DZEJAS UN PROZAS KRĀJUMU "ZĪMES"
"Jānim Klāvsonam piederēs vieta latviešu literātūras vēsturē kā zemesdēlam, kas nolicis dzīvību cīņā ar pilsētu. Trimda šo cīņu ir padarījusi tikai grūtāku, bet tā nebūtu bijusi viegla arī dzimtenē, vienalga, vai svešas varas technoloģijas verdzībā vai pašu valsts brīvā modernizācijā. Socioloģiskā pamatproblēma visos trijos gadījumos būtu bijusi viena un tā pati – konflikts starp mantoto ticību mīļai un rāmai dabai, zemes svētībai, ētiski un aistētiski ideālai lauku sētai, cilvēkam ar labu sirdi utt. un ikdienas nepieciešamību sadzīvot ar pavisam cita veida cilvēkiem, mākslīgā vidē, tālu no neskartās dabas, bet drausmīgi tuvu militāro zinātnieku aizskartajām dabas pirmdaļiņām."Birznieks, Pauls. Zemesdēla testaments. Jaunā Gaita, Nr. 66, 1967.
Saiknes
Arvīds Klāvsons - Tēvs
Herta Krauja - Māte
Pseidonīms
Jānis Marts
Emigrē
1944
Detmolda
1949
Amerikas Savienotās Valstis
Vispirms dzīvojis Rodailendā, vēlāk Minesotas ziemeļos un no 1952. līdz 1959. gadam – Ņujorkā.
Izglītība
1946–1949
Eslingenas latviešu tautskola
Eslingene pie Nekāras
"Eslingenas tautskolā guvu toreiz īsti neizprastu, bet vēlāk ļoti nozīmīgu labu un latvisku izglītību. Skolā rakstīju labus domrakstus un izcēlos vēsturē, ko mācīja smalkjūtīgais, estētiskais Hugo Kaupmanis, bet biju neveiksmīgs matemātikā un zīmēšanā. Citi zēni mani bieži piekāva uz gandrīz katra ielas stūra. Toreiz lasīju visas latviešu grāmatas, kādas izdeva. Iemīlēju Virzu, Čaku, Medeni un Blaumani, tad 15 gadu vecumā uzklupu Šilleram un vāciski tulkotiem Šekspīra sonetiem."
1954–1959
Kolumbijas universitāte
Ņujorka
Ieguvis bakalaura un maģistra grādu angļu valodā."Kolumbijas universitātē guvu labu izglītību, drošu, objektīvu un liberālu pasaules skatījumu un BA un MA grādus. Kolumbijas profesors Bentlijs (Eric Bentley) mani iejūsmināja un vēlāk mudināja akadēmiskam, intelektuālam un nopietni literāram darbam."
Darbavieta
1946–1947
Eslingene pie Nekāras
Redaktors laikrakstā "Ceļa Vēstis".
1947
Laikraksts "Stars"
Eslingene pie Nekāras
Redaktors.
1954
Žurnāls "Raksti"
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas latviešu jaunatnes apvienības žurnāla "Raksti" redaktors.
1959
Boulinggrīnas Universitāte
Ohaio
Pasniedzējs.
1959–1965
Minesota
Pasniedzējs Minesotas Universitātē, kur gatavojās arī iegūt doktora grādu.
Apglabāts
29.12.1965
Bruklina