Jānis Ķelpe
10.01.1908 – 23.09.1981
Jānis Ķelpe (1908–1981) – literāts, publicists un folkloras vācējs. Strādājis Rīgā, kara resorā un publicējies laikrakstos "Jaunākās Ziņas", "Brīvā Zeme", "Latvijas Kareivis", "Rīts", žurnālā "Sējējs" un citos izdevumos. 60.–70. gados Cēsu un Valmieras presē publicējis informāciju par kultūras un sabiedrisko dzīvi, kultūrvēsturiskus un novadpētnieciskus rakstus. Tradicionāli romantiski dzejoļi apkopoti krājumos "Kad ziedoņa vēji šalc" (1927) un "Rietu atbalsis" (1931). Sarakstījis stāstu krājumus "Minjona" (1931), "Skumjie ceļinieki" (1932), "Ēnas padebešos" (1933), "Noreibums" (1935), romānu "Tevi aicinu" (1933). Aizstāvot pozitīvismu literatūrā un vēršoties pret sociālkritiskas ievirzes rakstniecību, publicējis brošūru "Izkurtējusī rakstniecība" (1933). Faktoloģiski bagātas ir Ķelpes literatūrvēsturiskās grāmatas "Latvju jaunās rakstniecības vēsture" (1934), "Sieviete latvju rakstniecībā" (1936, ar rakstnieču autobiogrāfijām), "Latviešu rakstniecības vēsture" (1, 1939), kā arī nelielās apceres "Jānis Veselis" (1938), "Pēteris Ērmanis" (1940). Periodikā J. Ķelpe publicējis recenzijas un apceres, galvenokārt par nacionālpatriotiskas un pozitīvistiskas ievirzes rakstniekiem.
Dzimšanas laiks/vieta
10.01.1908
Trikātas pagasts
Lejasjēņi.
"Jēņu jaukā apkārtne man devusi spēcīgu dabas izjūtu. Šī izjūta cenšas izpausties arī visos manos literāros darbos, dažreiz aizēnodama pašu stāstījumu. Dažreiz veselas vasaras naktis es klaiņāju pa lauku un mežu, dabas krāšņumā un zvaigžņu bezgalībā, sajuzdams Dieva tuvumu, mūžības vareno elpu. Skaistas ir arī baltās ziemas naktis. Jēņos atrazdamies, es nevaru vakaru pavadīt mierīgi istabās, jo mani aicina laukā mežs un zvaigžņotā debess."
Miršanas laiks/vieta
23.09.1981
Valmiera
Personiska informācija
Dzimis četru bērnu ģimenē kā jaunākais bērns. Tēvs Kārlis (1869–1952) bijis lauksaimnieks, māte Emma Vilhelmīne (1873–?), dzimusi Rozenberga, abu laulības 1893. gadā.
1933: Jānis Ķelpe apprecējies ar dzejnieci un tulkotāju Martu Grimmu, bērni Viola (1934), Rolands Arvīds (1935), Jānis (1939, skolotājs), Ināra (1940).1948: apprecējies otrreiz ar Olgu Bemberis.
Pēckara gados ticis represēts.
Profesionālā darbība
1924: pirmā publikācija – dzejolis "Nakts" laikrakstā "Pret Sauli" Nr. 5.
Strādājis Rīgā kara resorā un publicējies laikrakstos "Jaunākās Ziņas", "Brīvā Zeme", "Latvijas Kareivis", "Rīts", žurnālā "Sējējs" un citos izdevumos.
60.–70. gados Cēsu un Valmieras, kā arī republikas presē publicējis informāciju par kultūru un sabiedrisko dzīvi, kultūrvēsturiskus un novadpētnieciskus rakstus.
DZEJAS KRĀJUMI
1927: "Kad ziedoņa vēji šalc".
1931: "Rietu atbalsis".
STĀSTU KRĀJUMI
1931: "Minjona".
1932: "Skumjie ceļinieki".
1933: "Ēnas padebešos".
1935: "Noreibums".
ROMĀNI
1933: "Tevi aicinu".
1937–1938: "Ziedi sniegā" (publicēts laikrakstā “Kurzemes Vārds”).
LITERATŪRVĒSTURISKI UN KRITISKI DARBI
1933: "Izkurtējusi rakstniecība" (brošūra, kurā aizstāvējis pozitīvismu literatūrā un vērsies pret sociālkritiskas ievirzes rakstniecību).
1934: "Latvju jaunās rakstniecības vēsture".
1936: "Sieviete latvju rakstniecībā" (ar rakstnieču autobiogrāfijām).
1938: "Jānis Veselis".
1939: "Latviešu rakstniecības vēsture" (1).
1940: "Pēteris Ērmanis".
Periodikā J. Ķelpe publicējis recenzijas un apceres, galvenokārt par nacionālpatriotiskas un pozitīvistiskas ievirzes rakstniekiem.
Nepabeigts palicis krājums "Ar vaļējām acīm". Daudzi materiāli palikuši manuskriptā.
Citātu galerija
PAR STĀSTU KRĀJUMU "ĒNAS PADEBEŠOS"
"Kā prozaiķis Jānis Ķelpe stipri atšķiras no pārējiem, kas nesen laiduši klajā savus prozas darbus — no Pāvila Rozīša un Jāna Sārta. Ja pēdējie laikmetīgi tai ziņā, ka viņu darbiem piemīt spilgtas 20. gs. reālisma iezīmes, tad Jānis Ķelpe ir noteikts romantiķis tiklab savās dzejās, kā prozā. [..] Jānis Ķelpe tik internacionālu vielu kā mīlestība prot latvizēt un latviski adoptēt, piešķirot tai pilntiesīgas latviskas asinis."
Grimma, Marta. Jānis Ķelpe “Ēnas padebešos." Stāsti. Jauna Raža. 01.03.1933.
J. ĶELPES LITERĀRĀS INTERESES
"Radoša autora un rakstniecības kritiķa Jāņa Ķelpes literārās intereses ir ļoti plašas. Viņš raksta dzejas, stāstus un lugas. Bet iedziļināšanās personīgā radošā darbā viņu nekavē vērot mūsu rakstniecības vispārēju plaukumu, kā arī pētīt atsevišķu rakstnieku garīgās sejas. Pēc studijas par Jāni Veseli, Ķelpe nodevis atklātībai studiju par Pēteri Ērmani, saprotoši raksturodams izvēlētā autora iezīmīgākos vaibstus."
Balode, Paula. Jānis Ķelpe – Pēteris Ērmanis. Sievietes Pasaule. 01.03.1940.
PAR J. ĶELPES STĀSTU TULKOJUMU FRANČU VALODĀ
"Jānis Ķelpe ir viens no tiem mūsu jaunās paaudzes rakstniekiem, kura darbi guvuši izcilus ievērību, iekarojot atzīšanu plašās lasītāju aprindās. Valdzina viņa spraigais stāstījums, gleznainais stils un labā psiholoģiskā uztvere. Nav nepelnīti, ja ar šī rakstnieka darbiem varēs iepazīties franču sabiedrība."
Grāmatu galds. Vidzemes Vēstnesis. 25.01.1934.
Saiknes
Marta Grimma - Bijusī sieva
Oskars Grimms - Svainis
Izglītība
Trikātas draudzes skola
Trikāta
"No Trikātas draudzes skolā pavadītā laika man atmiņā kā gaišs tēls uzglabājies skolas vadītājs Jēkabs Mūrnieks (miris 1926. g.) Esmu viņam pateicīgs par daudzām vērtīgām dzīves atziņām. Viņš bija nevien labs audzinātājs, bet arī cilvēku pazinējs un sapratējs."
Valmieras reālģimnāzija
Valmiera
1927
Rīga
Beidzis vidusskolu un veikalvežu grāmatvežu kursus
Dzīvesvieta
1925
Trikāta
Jēņi
1927
Rīga
1940
Valmiera
Darbavieta
1927
Rīga
No februāra sācis dzīvot un strādāt Rīgā – sākumā kā žurnālists, vēlāk – kara resorā.
1931–1934
Laikraksts "Vidzemes Vēstnesis"
Madona
Līdzstrādnieks
1946
Trikāta
Pēckara gados strādājis par klētnieku Trikātas kolhozā, par akmeņkali.
1946
Trikāta
Tautas nama vadītājs
Apglabāts
1981
Valmieras pilsētas kapi
Valmieras pilsētas kapi