PAR JĀNI EIDUKU
"Jānis Eiduks bija redzama personība 20.–30. gadu Ļeņingradas latviešu rakstnieku vidū. Ļeņingradas Proletārisko rakstnieku asociācijas Latviešu sekcijas vadītājs, lektors augstskolā, talantīgs zinātnieks, ar lielām darba spējām un neatlaidību apveltīts cilvēks. Dzejoļu, stāstu, lugu autors. Viņš strādāja bez atpūtas, daudz paveica, tomēr daudz ko arī nepaguva. Nepaguva pabeigt doktora disertāciju par Kārļa Marksa literāro apkārtni, nepaguva uzrakstīt romānu…"
Salceviča, Ilona. Jānis Eiduks un viņa daiļdarbu izlase. Karogs, nr. 7, 01.07.1969.
PAR JĀŅA EIDUKA LITERĀRO DARBĪBU
"16 gadus, ko Jānis Eiduks varēja kaut daļēji veltīt literatūrai, viņš darbojies visās jomās: dzejā, prozā, dramaturģijā un literatūras kritikā. Šķiet, ka tieši prozā rakstnieks devis nozīmīgāko ieguldījumu. 1930. gadā izdevniecība "Prometejs" laiž klajā Jāņa Eiduka stāstu krājumu "Revolucionārais tribunāls". Reizē ar Alvilu Cepli un Oskaru Rihteru autors spilgti un patiesi attēlo partizāņu varonīgās cīņas pret lielo ienaidnieka pārsvaru, uzvaras un neveiksmes. Šajā stāstā darbojas dzīvi, pilnasinīgi cilvēki ar visām viņu stiprajām un vājajām pusēm. Un galvenajā varoni Eidī Ievzarā mēs saskatām arī dažas paša autora iezīmes.
Zināmu ieguldījumu J. Eiduks devis ari dramaturģijā. 1934. gadā kopā ar A. Kadiķi- Grozniju viņš publicē lugu "Strēlnieki pagriež stobrus". 1936. gadā J. Eiduks uzraksta lugas II daļu "Pārbaude", 1937. gada aprīlī Ļeņingradas latviešu teātrī notiek šīs lugas pirmizrāde.
Un vēl rakstnieks atstājis nākamajām paaudzēm ļoti interesantu un bagātu dokumentu – savu dienasgrāmatu, kas glabājas Raiņa literatūras un mākslas vēstures muzejā, kur atspoguļoti 1918.–1920. gada spraigie notikumi Latvijā un Krievijā, kā arī rakstnieka pēdējie literārās darbības gadi (1936–1937) Ļeņingradā."
Rozentāls, M. Jānim Eidukam – 80. Literatūra un Māksla, nr. 30, 29.07.1977.