Janīna Kursīte
Dzimšanas laiks/vieta
08.03.1952
Dzimusi Arendoles ciema Lielupēs.
Personiska informācija
Dzimusi 1952. gada 8. martā (faktiski 2. martā)Arendoles ciema Lielupēs.
Profesionālā darbība
1969: pirmā publikācija – raksts "Kad kļūsim īsti ciemiņi Tadenavā?" laikrakstā "Padomju Jaunatne" 2. jūlijā.
1981: pirmā zinātniskā publikācija – raksts "Cezūra un kvantitāte XX gas. sākuma dzejā" žurnāla "Karogs" 2. numurā.
1982: ieguvusi filoloģijas zinātņu kandidāta grādu par darbu "Latviešu dzejas versifikācijas īpatnības 20. gadsimta sākumā (1900–1919)".
1993: par darbu "Raiņa dzejas poētika" ieguvusi habilitētā filoloģijas doktora grādu (Dr. habil. philol.).
Pētījumi
1988: Latviešu dzejas versifikācija 20. gadsimta sākumā (1900–1919)1988: Laikazīmes dzejā
1995: Latgaliešu literatūra (kopā ar Annu Stafecku)
1996: Latviešu folklora mītu spogulī
1996: Raiņa dzejas poētika
1999: Mītiskais folklorā, literatūrā, mākslā
2002: Dzejas vārdnīca
2003: Latgale: valoda, literatūra, folklora (kopā ar Annu Stafecku)
2007: Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb Novadu vārdnīca
2008: Sfumato nesfumato
2009: Tautlietu vārdene
2012: Virtuves vārdnīca
2014: Latvieša māja
2016: Svētupe krustām šķērsām (kopā ar Rasmu Noriņu)
2016: Zīmju valoda: latviešu žesti
2018: Dainu kodekss
2020: Latviešu dievības un gari
2024: Kamolkoks. Apcere par ceļiem uz latviskumu
Citātu galerija
Par pētījumu "Raiņa dzejas poētika" (1996)
"Viņai [Janīnai Kursītei] piemīt svarīgākās dzejas būtības pētniecei nepieciešamās īpašības – ne tikai plašas zināšanas literatūras teorijā, orientēšanās latviešu un pasaules mākslā, bet arī dzejas īpatnējā skaistuma, tās noskaņu un vārda dzīvīguma izjūta. [..] Janīnas Kursītes grāmatā formas apceres un piemēri pārvēršas aizraujošā stāstījumā par to, kā mākslā darbojas Vārds – ar citiem vienodamies un atsevišķi izlekdams, ritmam kalpodams un tā rimto plūdumu jaukdams, pagarinādams un saknapinādamies, savā vairāknozīmīgumā ar dzejnieka palīdzību iegūdams vienīgo nozīmi. [..] Raiņa dzejas poētika ir skaista gan ārēji (Ināras Jēgeres mākslinieciskais noformējums), gan iekšēji – ar savu mērķtiecību, iejūtīgumu, kopsakarību apjausmu. Un arī ar spirgtu, klusu spītību – rakstīt par "to Raini", rakstīt par formu, ko ignorē modernie virzieni un – rakstīt vienkārši, vairoties no valodas pārblīvējumiem ar svešvārdiem un pārgudriem izteicieniem."Viese, Saulcerīte. Vārda brīnumainās iespējas. Literatūra. Māksla. Mēs, 1996, 12. decembris.
Par pētījumu "Latviešu folklora mītu spogulī" (1996)
"Izejot no tēzes par poētisko valodu kā sakrālu valodu, izpētes ceļš ved uz šīs sakrālās sfēras dziļāku apzināšanu, uz tautasdziesmu simbolu vārdnīcas radīšanu, kas ir J.Kursītes pētījumu tālākais mērķis. Izpētīt un sakārtot latviešu tautasdziesmu simbolus – tas būtībā nav mazāk vērienīgs uzdevums, kādu savulaik uzņēmās K. Barons, dainas kārtodams. Tas prasa ar jaunu skatījumu pārlūkot dainu miljonu. [..]šāds darbs nav pa veicams, ja nav skaidra latviešu mītiskā pasaules kopaina, tās uzbūve, kosmogonija, antropogonija... Ja nav zināma jēga, kuru tautasdziesmu radītāji piešķīra konkrētām dabas parādībām, krāsām, skaitļiem, noteiktiem laika un telpas segmentiem. "Folklora mītu spogulī" rāda, ka daudz kas šajā virzienā ir izdarīts. Protams, tik liels darbs un tik īsā laikā nav paveicams vienam cilvēkam, tāpēc arī dažādas tēmas ir atsegtas dažādā pakāpē. Blakus pamatīgām analīzēm ir arī plānākas vietas, kur pētāmā tēma tikai sašķirota, klasificēta, bet maz analizēta. Tas ir nākotnes darbs. Pētniece pati labi apzinās savas vājās vietas, vietumis vārgi argumentētās hipotēzes, taču viņa pamatoti atzīst, ka arī šaubīgās tēzes, rodoties jaunai informācijai, var pēkšņi izrādīties auglīgas un atrast savu stingru pamatojumu, ja pētniecības objekts ir tik plašs un nepārredzams kā mūsu folklora."Mackova, Jolanta. Seno latviešu mītu mīklas minot. Diena, 1996, 27. jūnijā.
Saiknes
Māris Mičerevskis - Dēls
Dzimtais vārds
Janīna Kursīte-Pakule
Dalība organizācijās
Studenšu korporācija "Selga"
Goda filistre
Izglītība
1959–1967
Āmuļu astoņgadīgā skola
Arendole [o]
1967–1970
Līvānu vidusskola
Līvāni
1970–1973
Tartu universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Filoloģijas fakultātes Krievu valodas un literatūras nodaļa
1974–1976
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Visvalža iela 4a, Rīga
Krievu valodas un literatūras nodaļa
1978–1982
Latvijas PSR Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija
Valodas un literatūras institūta aspirantūra
Darbavieta
1975–1991
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Zinātniskā līdzstrādniece
1981–1990
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Visvalža iela 4a, Rīga
Filoloģijas fakultāte, docētāja
1990
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Humanitāro zinātņu fakultāte, docētāja
1992–2006
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Zinātniskā līdzstrādniece
1992–2006
Latvijas Kultūras akadēmija
Ludzas iela 24, Rīga
Docētāja, profesore
1999–2007
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Filoloģijas fakultātes dekāne
07.11.2006–01.11.2010
Latvijas Republikas Saeima
Jēkaba iela 11, Rīga
9. Saeimas deputāte, ievēlēta no Pilsoniskās savienības saraksta
02.11.2010–16.10.2011
Latvijas Republikas Saeima
Jēkaba iela 11, Rīga
10. Saeimas deputāte, ievēlēta no "Vienotības" saraksta
17.10.2011–03.11.2014
Latvijas Republikas Saeima
Jēkaba iela 11, Rīga
11. Saeimas deputāte, ievēlēta no "Vienotības" saraksta
04.11.2014–06.11.2018
Latvijas Republikas Saeima
Jēkaba iela 11, Rīga
Deputāte, ievēlēta no Nacionālās apvienības saraksta
06.11.2018
Latvijas Republikas Saeima
Jēkaba iela 11, Rīga
Deputāte, ievēlēta no Nacionālās apvienības saraksta
Apbalvojumi
LZA Viļa Plūdoņa balva
Balva piešķirta par monogrāfijām ''Raiņa dzejas poētika'' (R., Zinātne, 1996.) un ''Latviešu folklora mītu spogulī'' (R., Zinātne, 1996.).
1998
Baltijas Asamblejas balva
Balva zinātnē piešķirta par grāmatu "Mītiskais folklorā, literatūrā un mākslā".
zinātne
1999
Lietuvas Lielkunigaiša Ģedimina ordenis
2001
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 2007. gada 15. marta lēmumu. Ordenis pasniegts 2007. gada 27. aprīlī.
IV šķira
2007
Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par darbu "Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb novadu vārdene".
Speciālbalva
2008
Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par nozīmīgu starpžanru darbu – "Tautlietu vārdene".
Speciālbalva
2010
Latvijas Literatūras gada balva
Par darbu "Tautlietu vārdene"
Labākais darbs literatūrvēsturē un literatūrzinātnē
Nominants
2010
Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības raksts
LR Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts literatūrzinātniecei, profesorei un filoloģijas doktorei Janīnai Kursītei-Pakulei par nozīmīgu ieguldījumu latviešu folkloras, mitoloģijas, valodas un novadu specifikas pētniecībā un popularizēšanā, latviskā
2022