Jākobs Florentīns Lundbergs
17.10.1782 – 02.06.1858
Jākobs Florentīns LUNDBERGS (Lundberg, 1782 - 1858) ir Baltijas vācu mācītājs un literāts. Viņš ir dzimis Rīgā un studējis teoloģiju Tērbatas universitātē (1802-1805). Pēc tam no 1806. gada līdz 1856. gadam kalpojis Biržu un Salas draudzē, no 1837. gada līdz mūža galam bijis Sēlpils iecirkņa prāvests. Lundbergs ir viens no Latviešu Literāras (Draugu) biedrības dibinātājiem, tās prezidents (1838-1845), pēc tam - tās goda biedrs. Biedrības rakstu krājumos Lundbergs ir publicējis apcerējumus par latviešu valodu un leksiku, tai skaitā vērsies pret svešvārdu ieviešanu, ja tos iespējams aizstāt ar latviešu vārdiem ( sal. Magazin, 1830, 2 [2]). Kopš 1824. gada Lundbergs ir publicējies latviešu presē, galvenokārt "Latviešu Avīzēs", kurās sniedzis daudzpusīgas ziņas par Biržu - Salas draudzes dzīvi (kopā ap 120 publikācijas). Latviešu laikrakstos Lundbergs publicējis arī dzeju un stāstus - ap 60 dzejoļu un vairāk nekā 30 stāstiņu, daļa no tiem ir tulkojumi. Lundbergs tulkojis fabulas un balādes, galvenokārt pamācoša rakstura dzeju. 1820gados sācis sadarboties ar Garlību Merķeli, sākotnēji atbalstījis viņa uzskatus par vienotas vācu un latviešu kultūrtelpas izveidi, pēc iespējas paātrinot latviešu vācu valodas apguvi, lai vēlāk latvieši paši varētu lasīt vācu grāmatas un paši kopt savu valodu un attīstīt literatūru. Šīs sadarbības rezultāts ir Šveices rakstnieka J.H.Čokes utopiskā garstāsta "Ciems, kur zeltu taisa" (1830) tulkojums, publicēts kā bilingvāls izdevums - Lundberga latviešu tulkojums, precīzāk - lokalizējums - un uz tā bāzes radīts vācu tulkojums. Tas ir viens no pirmajiem tekstiem latviešu valodā, kas mudina uz kooperāciju, būtiska loma tajā ari pretalkohola propagandai. Merķelis atbalstīja arī Lundberga sagatavotā vācu rakstnieka Kristofa fon Šmida stāsta tulkojuma "Kā Indriķis no Ozolkalna pie dieva atzīšanas nāce" (1834) izdevumu. Lundbergs sekmēja latviešu rakstnieka Anša Līventāla talanta uzplaukumu.
Dzimšanas laiks/vieta
17.10.1782
Rīga
Dzimis 17./ 29. oktobrī.
Miršanas laiks/vieta
02.06.1858
Birži
Miris 2./14. jūnijā Biržu mācītājmuižā.
Personiska informācija
Jākobs Florentīns LUNDBERGS (Lundberg, 1783-1858) ir dzimis drēbnieka Benjamīna Lundberga, kas Rīgā ieradies no Zviedrijas (dzimis Karlskronā, Zviedrijā, ap 1722. gadu), un viņa sievas Helēnas Elizabetes Lundbergas (Lundberg, mir.1835) ģimenē kā otrais bērns. Lundbergs ticis kristīts vec. Ģertrūdes baznīcā 1783. gada 23. oktobrī / 4. novembrī. Vecāku nams atradies Rīgā, Smilšu ielā 97.
Lundbergs 1808. gadā apprecējās ar Karolīni Elizabeti Rozenplenteri (Rosenplänter, mir. 1857). Laulībā dzimuši vairāki bērni, to vidū Berta Amālija Lundberga, Aleksandrs Benjamīns Karls Lundbergs, kā arī mācītāji Emīls Andreass Florentīns Lundbergs (Lundberg, 1819-1883) un Viktors Otomars Lundbergs (Lundberg, 1829-1902).
Profesionālā darbība
Sprediķi u.c. baznīcas dzīvē nozīmīgi izdevumi vācu valodā1814: Predigten vor, während und nach der feindlichen Besetzung Kurlands im Jahre 1812 [Sprediķu krājums sakarā ar 1812. gada Napoleona iebrukumu Krievijā]. Rīga: Hekers.
1816: Predigt am Geburtfeste Seiner Kaiserl.Majestät Alexanders des Ersten, Kaisers und Selbstherrschers aller Russen etc. den 12 December 1815 in Jacobstadt gehalten [sprediķis sakarā ar Krievijas cara dzimšanas dienu]. Rīga: Hekers.
1818: Vierter und Fünfter Bericht der Commitee der Kurländischen Abtheilung der Russischen Bibel-Gesellschaft über die Verhandlungen in den Jahren 1816 und 1817 [ziņojumi par zemniekiem un skolniekiem dāvinātām grāmatām]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
Raksti vācu valodā par latviešu valodu, Sēliju un sevi pašu1830: Ueber die Aufnahme fremder Wörter in die lettische Sprache [par attieksmi pret svešvārdiem]. Magazin, 2. sēj. II d., 101.-121.lpp.
1836; Reihenfolge der Selburgschen Pröpste seit Einführung der Reformation in Curland. Das Inland, 1836, Nr.22, Sp.371-372.
1836: Nachrichten über die Prediger der Buschhofschen und Holmhofschen Gemeinde in der Selburgschen Präpositur in Curland seit der Reformation. Das Inland, Nr. 25, Sp.427-430.
1840: Einleitung. In: Heinrich Hesselberg. Lettische Sprachlehre [Ievads H.Heselberga gramatikai]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls, 1.-8.lpp.
1856: Rückblicke auf eine 50jährige Amtsführung. Mittheilungen und Nachrichten für die evangelische Geistlichkeit Rußlands, Bd.12, S. 89-94.
1838: Līķu sprediķi, uz bērēm lasāmi. Apgādāti no citiem Kurzemes mācītājiem. Tartu: Šīnmanis.
1853: No slimnieku kopšanas. Jelgava: Hofmans un Johansons.
Daiļliteratūras krājumi latviešu valodā1827: Dziesma no baznīcas pulksteņa, pārtulkota no vāciskas valodas caur Biržu un Salas draudzes mācītāju Lundbergu [F.Šillera balādes atdzejojums]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1830: Ciems, kur zeltu taisa. [H.Čokes utopiskā garstāsta tulkojums; vienlaikus arī bilingvāls izdevums; darbs jaunā tulkojumā 1930]. Rīga: Hekers.
1834; 1846: Kā Indriķis no Ozolkalna pie dieva atzīšanas nāce. Stāsti, latviešu bērniem par labu no vācu valodas pārtulkoti [K.Šmida stāsta tulkojums]. Rīga: Hekers.
1836/37; 1839: Pēters, jauns vientulis. Jauni stāsti latviešiem bērniem par labu no vācu valodas pārtulkoti [K.Šmida stāsta tulkojums]. Rīga: Hekers.
1840: Otrais solis uz laimi jeb laika kavēklis veciem un jauniem, īpaši skolas bērniem, celts no avīžu apgādātājiem [dažādu autoru un tulkotāju īsprozas izlase]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1850: Dažādu vecu un jaunu rakstu krājums, kur var atrast ziņģes, pasakas, mīklas, mācības, dziesmiņas un stāstus, kas no vācu valodas pārtulkotas voi jaunas izdomātas un sarakstītas. [tulkojumu, oriģinālu - dzejas, īsprozas antoloģija, balstīta iepriekš "Latviešu Avīzēs" u.c. latviešu presē publicētos darbos]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1862: Stāstu dziesmas: no vācu valodas pārtulkotas caur J.F. Lundbergu, Biržu un Salas draudzes nelaiķa mācītāju [Fr.Šillera balāžu atdzejojumi]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
Publikācijas latviešu periodikā [izlase]
Oriģināldzeja un atdzejojumi
1824: Vecs kažoks. Latviešu Avīzes, nr. 49.
1825: Kapa dziesma. Latviešu Avīzes, nr. 4.
1826: Gaudu dziesma par Aleksandera miršanu [Krievijas cara nāve]. Latviešu Avīzes, nr. 1.
1827: Cik jauka tava prieka diena [mācītāja Kēlera 24 gadu amata piemiņai] Latviešu Avīzes, nr. 28.
1827: Nabags kuģinieks. Latviešu Avīzes, nr. 50.
1828: Karš pret pūķi [Schiller. Kampf mit dem Drachen atdzejojums]. Latviešu Avīzes, nr. 6.-nr.8.
1828: Galvošana. Stāstu dziesma [Schiller. Burgschaft; atdzejojums].Latviešu Avīzes, nr. 28.
1828: Jāns, tas ziepju vārītājs. Latviešu Avīzes, nr. 45.
1830: Danču ziņģe [Voss. Der Bauer in der Schenke; atdzejojums]. Latviešu Avīzes, 30.
1830: Pie jaunu dievgaldnieku iesvētīšanas. Latviešu Avīzes, nr. 36.
1830: Godīga ķestera Tamma septita desmita dzimšanas diena [Voss. Der siebzigste Geburtstag; atdzejojums]. Magazin, II. /III. 68.-85.lpp.
1831: Kolera sērga Maskavā oktobera mēneša 1830. Latviešu Avīzes, nr. 4.
1831: Nabags sirmgalvis. [Gellert; atdzejojums]. Latviešu Avīzes, nr. 22.
1831: Erodus un Erodeja [Gellert; atdzejojums].Latviešu Avīzes, nr. 25.
1832: Bite un balodis [J.B.Michaelis; atdzejojums]. Latviešu Ļaužu draugs, nr. 8.
1832: Ubags un suns. Latviešu Avīzes, nr. 15.
1832: Nabags bāriņš. Latviešu Avīzes, nr. 23.
1833: Pie jaunu dievgaldnieku iesvētīšanas. Latviešu Avīzes, nr. 15.
1833: Neredzīgs un klibais. Latviešu Ļaužu draugs, nr. 40
1836: Savam cienīgam kungam obristleitnantam Pēter no Rautenfeld, kad viņš 25 gadus bij valdījis Biržumuižu un viņas valsti. Latviešu Avīzes, nr. 45 / t.p. arī Latviešu Ļaužu draugs, nr. 46.
1840: Kad mēness spīd [M.Claudius; atdzejojums]. Latviešu Avīzes, nr. 43.
1840: Zēns un roze. Viltīga mīlestība [ Ak, eglīte, ak eglīte]. Latviešu Avīzes, nr. 42.
1840: Vakara dziesmiņa. Latviešu Ļaužu drauga pielikums Pavadonis, nr. 42./43.
1841: Ubags un viņa suns. Latviešu Avīzes, nr. 24.
1841: Bērna rīta dziesmiņa. Latviešu Ļaužu drauga pielikums Pavadonis, nr. 44
1841: Kur dzīvo mīļais dievs? Latviešu Ļaužu drauga pielikums Pavadonis, nr. 45
1852: Grēki un sodība. Latviešu Avīzes, nr. 31.
Tulkotā un oriģinālproza
1826: Īsta kristīga tuvāku mīlestība. Latviešu Avīzes, nr. 19.
1827: Ceļš uz dzelzu namu. Latviešu Avīzes, nr. 25., 26.
1829: Čūskas galva un viņas aste. Latviešu Avīzes, nr. 25.
1830: Gudrinieks Pēters [J.J.Engel. Philosoph für die Welt. Tulkojums]. Magazin, II sēj. 3.d. 60.-65.lpp.
1830: Tēva zemes viltīgi nodevēji ir niknāki nekā ārīgi ienaidnieki. Pasaka. Latviešu Avīzes, nr. 26.
1832: Viņš uztic manam goda prātam. Latviešu Avīzes, nr.46.
1833: Trīs ceļavīri. Latviešu Avīzes, nr. 44.
1833: Vēders un miesas locekļi. Latviešu Ļaužu draugs, nr. 44.
1840: Uzticīgs suns. Pelīte un lauva. Latviešu Avīzes, nr. 38.
Ziņas par notikumiem Biržu - Salas draudzē, Vidzemē u.c. jautājumiem
1824: No Biržumuižas [arī šogad kāpuri iznīcinājuši miežu laukus]. Latviešu Avīzes, nr. 37.
1825: No Biržu muižas [par baznīcas pārbūvi]. Latviešu Avīzes, nr. 39
1827: Atbildēšana [kā lubu jumti taisāmi]. Latviešu Avīzes, nr. 6.
1827: No Biržu muižas [kolekte baznīcas ērģelēm]. Latviešu Avīzes, nr. 21.
1827: No Lieljelgavas [Latviešu Annas draudzes mācītāja Kēlera 25gadu amata jubileja]. Latviešu Avīzes, nr. 28.
1828: Biržu un Salas draudzes mācītājs. No glābšanas lādes lopu mērā. Latviešu Avīzes, nr. 2.
1828: No Biržumuižas [Uz Sibīriju izsūtīts tēva apzadzēj] . Latviešu Avīzes, nr. 24.
1828: No Biržu muižas [jaunu ērģeļu iesvētīšana]. No Biržumuižas [rijā izcepies cilvēks]. Latviešu Avīzes, nr. 43.
1829: No Biržumuižas [vecās Gērdiņas nekrologs]. Latviešu Avīzes, nr. 14.
1829: No Biržumuižas [sērgas un bads draudzē]. Latviešu Avīzes, nr. 15.
1831: No ziemeļblāzmas. Latviešu Avīzes, nr. 13.
1831: No Biržu muižas [baznīcas 100gade]. Latviešu Avīzes, nr. 29.
1832: No Biržumuižas [izbēguši rekrūši kā laupītāji]. Latviešu Avīzes, nr. 26.
1832: No Biržumuižas [kapsētas iesvētīšana]. Latviešu Avīzes, nr. 34.
1832: No Janjelgavas apriņķa [30 vīru laupītāju bandas sirošana]. Latviešu Avīzes, nr. 38.
1833: No skolas ietaisīšanas Dzērbenes draudzē Vidzemē. Latviešu Ļaužu draugs, nr. 20.
1835: No Biržumuižas [jaunas kapsētas iesvētīšana]. Latviešu Avīzes, nr. 22.
1836: No Biržumuižas [arī par lasītprasmi, par pērminderu iesaistīšanos draudzes locekļu lasītprasmes apguvē un par vajadzību pēc skolām] Latviešu Avīzes, nr. 16.
1836: No Dobeles. Latviešu Avīzes, nr. 40.
1836: No Dinaburgas [pirmā luterāņu dievnama iesvētīšana]. Latviešu Avīzes, nr. 51.
1837: Kā var it lēti skolas ietaisīt. [jaunas skolas Bērzgalē, Biržumuižā un Salas draudzē]. Latviešu Avīzes, 7.
1837: Muļķība un netaisnības mīlestība [mācītāja piekukuļošanas mēģinājumi]. Latviešu Ļaužu draugs, nr. 12
1838: Sprediķis par sātības biedrībām. Latviešu Ļaužu draugs, nr. 33., 34.
1839: Tirgus Ostrovnajē, Sibīrijas zemē pie ledus jūras. No kādas krievu virsnieka grāmatas 1821mā gadā. Magazin, VII, I.
1839: No Jēkabštata [par rekrūšu ņemšanu un viņu lasītprasmi, par Jaunās Derības dāvinājumiem]. No Biržumuižas [Pagasta vecākā Jēkaba Cinovska nekrologs]. Latviešu Avīzes, nr. 4.
1840: No Biržumuižas [izglītības stāvoklis draudzē]. Latviešu Avīzes, nr. 25.
1841: No Biržumuižas [muižnieka Pētera fon Rautenfelda nekrologs]. Latviešu Avīzes, nr.31.
1841: No Biržumuižas [kāzas bez degvīna]. Latviešu Avīzes, nr.50
1843: 30.augusta zemnieku brīvlaišanas 25 gadu piemiņa. Latviešu Avīzes, nr. 39.
1848: Biržumuižas jaunas baznīcas iesvētīšana. Latviešu Avīzes, nr. 45.
1849: No Biržumuižas [gleznotājs H. Bušmans dāvina baznīcai altārgleznu]. Latviešu Avīzes, nr. 16.
1851: No Biržumuižas [soda izpilde pie kauna staba par bērna slepkavību]. Latviešu Avīzes, nr. 31.
1853: No slimnieku kopšanas. Latviešu Avīzes, nr. 10., 11.
1854: No Biržumuižas [par holēru]. Latviešu Avīzes, nr. 39.
1856: No Sēlpils prāvesta apriņķa [statistiskas ziņas] Latviešu Avīžu pielikums. nr. 9.
1856: Sēlpils prāvests un Biržu un Salas draudzes mācītājs [par ugunsgrēku mācītājmuižā]. Latviešu Avīžu pielikums, nr. 15
1856: Biržu muižas un Salas draudzes mācītājs un Sēlpils prāvests [pats par 50gadu amata jubilejas norisi].Latviešu Avīzes nr.26.
1857: Sēlpils [draudzes statistika]. Latviešu Avīžu pielikums, nr. 5
1857: Sēlpils prāvests [draudzes dzīve mācītāja Lundberga laikā].Latviešu Avīžu pielikums, nr. 6., 7.
Citātu galerija
Viņš [Lundbergs] darbojies mazāk nozīmīgajā sešdesmit gadu laika posmā starp Vecā Stendera nāvi 1796. gadā (..) un latviešu nacionālās atmodas - jaunlatviešu kustības sākumiem (..). Viņi [Lundbergs un laikabiedri] publicējās latviešu valodā un it kā palīdzēja "celt tiltu" no Vecā Stendera līdz jaunlatviešiem, kuri pārņēma savās rokās nacionālās kultūras un mākslas attīstību.
Zigrīda Frīde. Lundberga divsimtgade. Karogs, nr. 10 (1982), 141.lpp.
Ja salīdzinām abu [J.F.Lundberga un K. Hugenbergera] veikumus, jāsaka, ka J.Lundberga valoda vietām primitīvāka, toties arī skaidrāka, skanīgāka, tādēļ J. Lundberga tulkojumi bijuši populārāki.
Ojārs Zanders. Jakobs Lundbergs latviešu grāmatniecībā. Varavīksne 1982. Rīga, 1982, 69. lpp.
Lundberga latviskotajai Šillera "Zvana dziesmai" ir programmatiska sacerējuma iezīmes, kas labāk
ļauj saprast arī atdzejotāju, jo teksta izvēle šajā gadījumā liecina par viņa akceptu
oriģināla mākslinieciskajai izveidei un saturam. Poēma par baznīcas zvana liešanu
vienlaikus ir slavinājums cilvēku radošam darbam, aicinājums sociālam izlīgumam,
kas vainagotos ar sabiedrības vienprātību. Tajā ir arī rosinājums morālai pilnveidei.
Ināra Klekere. Pilsētas parādīšanās: Jakobs Florentīns Lundbergs. Latvijas Luterānis, 2006, nr.5, 21. lpp.
Viņa vārds latviešu literatūras vēsturē ir labi zināms – Lundbergs
tradicionāli minēts līdzās Ārlavas un Rojas luterāņu mācītājam Kārlim
Hūgenbergeram (Hugenberger, 1784–1860) kā Veimāras klasikas atdzejotājs latviešu
valodā 19. gadsimta sākumā, nozīmīgu un lasītāju iemīļotu vācu garstāstu tulkotājs
apgaismības vēlīnajā periodā, latviešu periodisko izdevumu aktīvs līdzstrādnieks.
Sevišķs notikums latviešu 19. gadsimta pirmās puses grāmatniecībā bija Merķeļa un
Lundberga sadarbība grāmatas “Ciems, kur zeltu taisa” (Das Goldmacherdorf) izdošanā – Merķelis panāca, ka šis Lundberga tulkotais darbs tika iespiests bilingvālā
latviešu–vācu izdevumā un nodrošināja finansējuma piesaisti grāmatas izdošanai
un bezmaksas izplatīšanai. Lundberga un Merķeļa draudzība, kurā sastapās Baltijas
apgaismības mērenais un radikālais virziens, tāpat arī tika šķērsota robeža starp
Kurzemi un Vidzemi, drīzāk bija izņēmums, nevis tipiska parādība. Piederēdams
Baltijas garīdzniecībai, kas Merķeļa darbos saņēmusi daudz taisnīgas un arī netaisnīgas kritikas, Lundbergs tomēr ar Merķeli atrada kopīgu valodu (laikam būdams
vienīgais Merķeļa draugs, kurš piederēja mērenajai tautas apgaismībai); un arī citos
aspektos viņš atklājas kā sava ceļa gājējs un neparasta personība apgaismības laika
Baltijas literārās kultūras ainavā.
Pauls Daija. Biržu un Salas mācītājs Jākobs Florentīns Lundbergs - Garlība Merķeļa līdzgaitnieks. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Zinātniskie raksti 8. Garlībs Merķelis (1769-1850): cilvēks, domātājs, mīts. Rīga: LNB, 2021, 223. lpp.
Nekrologs: Mājas Viesis, 1858, nr. 24.
Apbalvojumi
1831. gadā sakarā ar 25 gadu amata jubileju Lundberga draudzei piederīgie Jēkabpils iedzīvotāji viņu apsveic ar sudraba goda pokālu.
1856. gada 26. augustā apbalvots ar mācītāja amata zelta krustu, bez tam sakarā ar jubileju Lundbergam piešķirts 1853-1856. gada Krimas kara krusts un piemiņas medaļa, kā arī 1812. gada piemiņas krusts.
Saiknes
Ansis Līventāls - Draugs
Dzimtais vārds
Jakob Florentin Lundberg
Pseidonīms
47. ; L......g; L. ; L-g.; L...; - n-g.
Izglītība
mācījiesmācījies Domskolā Rīgā
1798–1800
Rīgas licejs jeb Kārļa licejs
Pils laukums 2, Rīga
Mācību laiks nav precizēts, tās pārtraucis, pārgājis uz Domskolu.
1800–1802
Rīgas Domskola
Mazā Skolas iela, Rīga
Mācījies, mācību laiks nav precizēts. Skola atbilst akadēmiskas ģimnāzijas statusam, sagatavo iestājai augstskolā.
1802–1805
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
studējis teoloģiju, studijas beidz ar teoloģijas kandidāta grādu (Cand.theol.).
Darbavieta
1805–03.1808
Biržu un Salas draudze
Biržu luterāņu baznīca
Kalpo kā garīgi slimā draudzes mācītāja Johana Vilhelma Vāgnera vikārs, ordinēts amatā 27. maijā.
27.03.1808–1811
Biržu un Salas draudze
Biržu luterāņu baznīca
Mācītāja J.V. Vāgnera adjunkts un 1808. gada 5.jūlijā ievests šai amatā, kalpojis kā dajunkts līdz 1811. gadam, kad pārņem Vāgnera vietu kā mācītājs.
1811–1856
Biržu un Salas draudze
Biržu luterāņu baznīca
Kalpo kā mācītājs. 1848. gada 26. septembrī iesvēta jaunuzcelto Biržu baznīcu. 1855. gadā pieņem savu dēlu Viktoru Otomaru par adjunktu. 1856.gada 13. martā piedzīvo Biržu mācītājmuižas ugunsgrēku. 1856. gada 27. maijā svin 50to amata jubileju.
1835–1858
Kurzemes konsistorija
Jelgava
No 1835. līdz 1837. Sēlpils iecirkņa prāvesta vietas izpildītājs, pēc tam līdz savai nāvei - prāvests.
Dalība organizācijās
1824–1858
Latviešu literārā biedrība / Latviešu draugu biedrība
Jelgava
Viens no biedrības dibinātājiem, dalībnieks.
1838–1845
Latviešu literārā biedrība / Latviešu draugu biedrība
Jelgava
Biedrības prezidents
Piemiņas vietas
05.1939
Biržu luterāņu baznīca
1939. gada maijā, otrajos Vasaras svētkos Biržu baznīcas dārzā atklāts kopīgs kapa piemineklis A. Līventālam un J. F. Lundbergam. Tas darināts no sarkana granīta A. Kurava firmā un uzstādīts starp Lundberga un Līventāla kapu kopiņām un krustiem ar uzrakstu: "Rakstnieks un mācītājs Jēkabs Florentīns Lundbergs, 1762–1858. Dzejnieks un ērģelnieks Ansis Līventāls, 1803–1877. Darbā un piemiņā vienoti latviešu rakstos un Biržu draudzē." Pieminekļa atklāšanā piedalās: Nacionālā teātra direktors rakstnieks Jānis Grīns, Preses biedrības priekšnieka vietnieks rakstnieks A.Grīns, mākslinieks Uga Skulme u.c.. Notikumam par godu vakarā Ievulīcī notiek Jāņa Akuratera traģēdijas "Viesturs" brīvdabas izrāde J. Treimaņa iestudējumā.No: Brīvā Zeme, nr. 119. (31.05.1939.)
Apglabāts
06.1858
Biržu luterāņu baznīca
Apglabāts kapsētā pie Biržu baznīcas, uz kapa uzstādīts marmora krusts ar starojošu sauli un lidojošu biti.