Ansis Līventāls

Dzimis trūcīga kalpa (citos avotos – saimnieka) ģimenē, agri miris tēvs. Piecu gadu vecumā iemācījies lasīt. 

1829. gada 14. februārī apprecējies ar Jūliju (Juliani) Jakobsoni no Ļaudonas, ģimenē uzaug trīs dēli un meita.
Dēli: 
Augusts Kārlis Līventāls (Lieventhal, 1844–1900) studējis Tērbatas universitātē medicīnu, vēsturi un tautsaminiecību, papildinājies Leipcigā un Berlīnē, bijis tautsaimniecības profesors Rīgas Politehnikumā un šīs iestādes direktors (1886–1891);
Jūlijs Ernsts Līventāls (1835–1917) – Skodas (mūsd. Lietuvā) mācītājs; 
Emīls Līventāls (dzimis 4.9.1842) – aptiekārs Astrahaņā.

Līventāla literāro darbību rosināja un atbalstīja Jakobs Florentīns Lundbergs. 

DARBI ATSEVIŠĶOS IZDEVUMOS

Dzeja

1858: Dēls no kara dienesta [atdzejojums]. Rīga: L. Hartungs.
1863: Vecas modes dziesmiņas un ziņģu līksmības. 1.–2. d. Rīga: E. Platess.

Tulkotā un oriģinālproza

1860: Bīskapa cepure, stāsts, kas apliecina, ka tiešām tiesa tie vārdi: Kas uz to Kungu paļaujās, Tas ne pa smiltīm dibinās! Rīga: V. F. Hekers.
1868: Marija, pazemīga un droša: stāsts kā zemnieku meita apprecēta par lielmāti. Rīga: E. Platess.
1869: Māte Anne un Grietiņa: kas prātīgām mātēm jādara, lai viņu bērni pasaulē var laimīgi dzīvot. Jelgava: J. F. Stefenhāgens un dēls.
1869: Stāsts par naudas kārību. Rīga: V. F. Hekers.
1873: Vecais uzārs jeb Klāvs pūš ragā: stāsts iz beidzamā vācu franču kara. Jelgava: J. F. Stefenhāgens.
1874: Jaunais ulāns. Stāsts iz beidzamā franču kara. Jelgava: J. F. Stefenhāgens un dēls.
1875: Friča Reutera apsasīvūšana. Jelgava: J. F. Stefenhāgens un dēls.
1876: Nams, uz smiltīm uztaisīts. Stāsts pēc pirmā baušļa. Jelgava: J. F. Stefenhāgens.
1876: Dzīvības skola. Jelgava: J. F. Stefenhāgens un dēls.
1876: Skolotājs pēc Dieva prāta. Jelgava: J. F. Stefenhāgens un dēls.
1877: Fridulis un Mirle. Jelgava: J. F. Stefenhāgens un dēls.
1877: Laimas bērns. Jelgava: J. F. Stefenhāgens un dēls.
1878: Bresigs un Havermans jeb viegli joki un nopietnība. Rīga: J. Deubner.

Luga (tulkojums)

1874: Jānis jeb vajāta patiesība: teātra luga piecos rādījumos. Jelgava: J. F. Stefenhāgens.

Sprediķu krājums (tulkojums)

1884: Septiņdesmit sprediķi uz visām svētdienām un svētku dienām. Jelgava: J. F. Stefenhāgens.

Darbi par 19. gadsimta Eiropas vēsturi

Pēc ceļojuma uz Vāciju (1870) Līventāls tulkojis pāris tekstus par Vācijas 19. gadsimta vēsturi.

1870: Franču pirmais dumpis. Jelgava: J. F. Stefenhāgens un dēls.
1873: Krievu un vāciešu kari pret frančiem no 1813. līdz 1815. gadam. Jelgava: J. F. Stefenhāgens un dēls.

PUBLIKĀCIJAS LATVIEŠU PRESĒ

Oriģināldzeja un atdzejojumi

1830: Dēls no kara dienesta [tulkojums: J. F. Schlotterbeck "Walter, der verlorene Sohn"]. Latviešu Avīzes, nr. 7
1830: Vecums. Latviešu Avīzes, nr. 29.
1830: Iekš sviedriem tava vaiga būs tev savu maizi ēst. Latviešu Avīzes, nr. 40.
1830: Šūpļa dziesmiņa. Latviešu Avīzes, nr. 42.
1830: Lēģera tirdzniece [tulkojums "Marketenderin"]. Latviešu Avīzes, nr. 47.
1831: Jumprava. Latviešu Avīzes, nr. 6.
1831: Vasara. Latviešu Avīzes, nr. 7.
1831: Apmierināšana, Latviešu Avīzes, nr. 16
1831: Prieca. Latviešu Avīzes, nr. 19.
1831: Dziesma mūsu Biržu baznīcas simtu gadu dienā un mūsu cienīga mācītāja divdesmit piecu gadu iesvētīšanas dienā. Latviešu Avīzes, nr. 20.
1831: Dziesmiņa Ak, kā skaisti jauki]. Latviešu Avīzes, nr. 21.
1831: Līgaviņa kā rozīte. Latviešu Avīzes, nr. 26.
1831: Kaps. Latviešu Avīzes, nr. 38.
1831: Dzīvības dārzs. Latviešu Avīzes, nr. 40
1831: Pie bērna kapa. Latviešu Avīzes, nr. 41.
1831: Cerība. Latviešu Avīzes, nr. 44.
1831: Mīkla [Kas tā par zīmīti drīz melna, drīz balta]. Latviešu Avīzes, nr. 45.
1831: Sapnis [Pie lakstīgalas dziesmām]. Latviešu Avīzes, nr. 50.
1832: Mēnes [tulkojums: M. Claudius "Der Mond ist aufgegangen"] Latviešu Avīzes, nr. 4
1832: Rīta dziesmiņa. Latviešu Avīzes, nr. 5.
1832: Mīklas uzminēšana. Latviešu Avīzes, nr. 10.
1832: Alus dziesmiņa. Latviešu Avīzes, nr. 18
1832: Mierīgs prāts. Latviešu Avīzes, nr. 20.
1832: Kapu racis pie kapsētas vārtiem. Latviešu Avīzes, nr. 24.
1832: Dzīvības ātrums. Latviešu Avīzes, nr. 25.
1832: Miegs un nāve. Latviešu Avīzes, nr. 26.
1832: Caur bēdām būs mums ieiet Dieva valstībā. Latviešu Avīzes, nr. 29.
1832: Saule. Latviešu Avīzes, nr. 33.
1832: Latviešu dziesmiņa. Latviešu Avīzes, nr. 35.
1832: Mīkla [Kas tas, kas zemē gulēja]. Latviešu Avīzes, nr. 47.
1832: Gaiļi. Latviešu Avīzes, nr. 48.
1832: Nākamu dienu noslēpums. Latviešu Avīzes, nr. 49.
1832: Apmierināšana, pie godīgas sievas kapa, kas bērnu raizēs mirusi. Latviešu Avīzes, nr. 52–52.
1833: Jauna gada rītā 1833. Latviešu Avīzes, nr. 4.
1833: Bites [Arī bitēm sava valdīšana]. Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 24.
1833: Draugu palīgs. Latviešu Avīzes, nr. 27.
1833: Bezvainība. Bite un vista [tulkojums: Ch. F. Gellert "Die Biene und Henne"]. Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 34.
1833: Miķels [tulkojums: G.Pfefel]. Latviešu Avīzes, nr. 35.
1833: Jaunzemnieks. Latviešu Avīzes, nr. 38.
1833: Pasaka [Viens jaunskundziņš bij dzirdējis]. Latviešu Avīzes, nr. 39.
1834: Sērošana pēc līgaviņas. Latviešu Avīzes, nr. 1
1834: Ērmans. Latviešu Avīzes, nr. 4
1834: Līzītes gaudas. Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 27.
1834: Ņem vērā! Latviešu Avīzes, nr. 40.
1834: Mana tēva namā ir daudz mājokļu. Latviešu Avīzes, nr. 43.
1834: Jauna baznīcas gada rītā 1835. Latviešu Avīzes, nr. 49.
1835: Domas pie mīļota drauga K.C-i kapa. Latviešu Avīzes, nr. 1
1835: Mana meitiņa. Latviešu Avīzes, nr. 2.
1835: Uz vārgulīša bērēm. Latviešu Avīzes, nr. 6.
1835: Tēvu tēvu ieraša. Latviešu Avīzes, nr. 15.
1835: Domas dzimtu dienā 28. merc. Latviešu Avīzes, nr. 17.
1835: Dziesmiņa par ļoti cienīgu rentes kungu Vidzemē. Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 18.
1835: Domas pie Biržumuižas jaunas kapsētas iesvētīšanas 19tā Mei 1835. Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 26.
1835: Rūpes. Latviešu Avīzes, nr. 30.
1835: Trīs dziesmas par jaunu zaldātu būšanu. Latviešu Ļaužu Draugs. I Dziesmiņa, kad uz rekrūšu lozēšanu iet. nr. 38; II Jauna zaldāta šķiršana. nr. 40.; III Jauna zaldāta dziesmiņa. nr. 42.
1835: Dziesmiņa, kad pie rekrūšu lozēšanas iet. Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 41.
1835: Jauna zaldāta šķiršana. Latviešu Avīzes, nr. 43.
1835: Jauna zaldātu dziesmiņa. Latviešu Avīzes, nr. 45
1836: Ienaidnieku mīlestība. Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 3
1836: Pavasaras dziesmiņa. Latviešu Avīzes, nr. 16.
1836: Tāda bij viņa. Latviešu Avīzes, nr. 17.
1836: Baznīcas pērminderu dziesma, Latviešu Avīzes, nr. 21.
1836: Brīnumi. Latviešu Avīzes, nr. 23
1836: Īsts draugs ir dārga manta. Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 26
1836: Tie divi goda krekli. Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 40.
1836: Rīta apsveicināšana [Biržu muižas īpašniekam Pēterim fon Rautenfeldam]. Latviešu Avīzes, nr. 45
1836: Apsveikšana. Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 46.
1837: Dziesmiņa [Draugs, ja labprāt klausi]. Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 3.
1837: Spēku ticības augļi. Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 18.
1837: Latviešu meitiņa. Latviešu Avīzes, nr. 19.
1837: Madaļa. Latviešu Avīzes, nr. 20.
1837: Vecai mātei. Latviešu Avīzes, nr. 23.
1837: Zemnieks ir bagāts. Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 25.
1837: Zemene. Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 27.
1837: Miķeļa gaudas. Latviešu Avīzes, nr. 28.
1837: Vakara dziesmiņa. Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 32.
1837: Slavas dziesma par Dieva žēlīgu palīgu pie ļaužu prāta apgaismošanas. Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 38.
1837: Sūdu guba un roze. Latviešu Avīzes, nr. 45.
1838: Matīsiņš. Tas Latviešu Draugs, nr. 21.
1838: Grietiņas prieki. Tas Latviešu Draugs, nr. 24.
1838: Žūpu Bērtulis un sātības biedri. Tas Latviešu Draugs, nr. 29.
1838: Ceļš caur pasauli. Tas Latviešu Draugs, nr. 36.
1838: Trīs zvaigznes dzīvībā. Tas Latviešu Draugs, nr. 41.
1839: Pie tā godīga Biržumuižas pagasta vecākā Jēkaba Cinovski zārka tika dziedāts uz četrām balsīm. Latviešu Avīzes, nr. 4
1839: Trīs nesaderīgi. Latviešu Avīzes, nr. 20.
1839: Dziesma par ļoti spēcīgu elevantu un mazu pelīti. Latviešu Avīzes, nr. 21.
1839: Ķeizers un zemnieka sieviņa. Latviešu Avīzes, nr. 23.
1839: Pasaciņa [Balodis ar savu sievu]. Tas Latviešu Draugs, nr. 45.
1839: Domas jaunā baznīcas gadā 1835., kad valdīšana jaunus baznīcas likumus pilnā spēkā like, ko augsti cienīgs Ķeizers Nikolai arī priekš latviešiem devis [dzejoļa "Jauna baznīcas gada rītā" (1834) cenzēts variants]. Tas Latviešu Draugs, nr. 48.
1840: Pasaciņa [Pulks putnu kungam sprostā bija]. Tas Latviešu Draugs, nr. 4.
1840: Kristus ļaudis, svētījiet. Tas Latviešu Draugs, pielikums Pavadonis, nr. 13.
1840: Uz Gutenberga piemiņu, kas 1440tā gadā izdomājis grāmatu driķēšanu. Latviešu Avīzes, nr. 17.
1840: Divi laivinieki [tulkojums: И. Козлов." Два челнока"]. Latviešu Avīzes, nr. 24.
1840: Stāsts [Iet kara laikos dažādi]. Latviešu Avīzes, nr. 25.
1840: Miezis [tulkojums: R. Burns "John Barleycorn" (1782) / Ph. Kaufmann. "Hans Gerstenkorn" (1839)]. Tas Latviešu Draugs, nr. 27.
1840: Liekulis. Tas Latviešu Draugs, nr. 44.
1841: Neredzīgs ubags un kristīgs devējs. Tas Latviešu Draugs, nr. 12.
1841: Slava tam radītājam. Tā mīļa svētdiena. Tas Latviešu Draugs, pielikums Pavadonis, nr. 50/51.
1842: Divi miroņu galvas sarunājās. Tas Latviešu Draugs, 1842, nr. 4
1842: Dziesma [apsveikums mācītājam J. F. Lundbergam 60. dzimšanas dienā]. Latviešu Avīzes, nr. 47.
1842: Bites [Kapsētā rokot uz bedrītes malu]. Tas Latviešu Draugs, 10.
1842: Caur kāršu spēlēšanu nāk nelaime uz nelaimi. Jaunskungs un Jēkabs sarunājās. Tas Latviešu Draugs, nr. 21.
1851: Jel mīļu sirdi rādīt steidz. Latviešu Avīzes, nr. 10.
1851: Nu jis gon vairok nasacels! Treis dīnas dzieru. Latviešu Avīzes, nr. 45.
1856: Praviets Elijas uz Oreba. Mājas Viesis, nr. 15
1859: Sudraba kāzu rītā [veltījums J. F. Lundbergam]. Latviešu Avīzes, nr. 9
1862: Breinumi, breinumi! Pēterburgas Avīžu pielikums, nr. 10.
1862: As jū na asu lomovs! Pēterburgas Avīžu pielikums, nr. 12
1872: Pracesis par ķēves ēnu. Latviešu Avīzes, nr. 8, 9.
1875: Sveiks Baltijai! Latviešu Avīzes, nr. 7.
1875: Vakara klusums. Latviešu Avīzes, nr. 10.

Proza

1842: Blēdība sev pašai griež rīkstes. Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 22
1848: Iekam ko dari, apdomā, voi darbs ies tevim labumā. Latviešu Avīzes, nr. 8.
1868: Divi slimnieki. Mājas Viesis, nr. 18, 19, 21, 23.
1870: Brīnuma krēsls. Latviešu Avīzes, nr. 20.
1871: Zaldāta atraitnes dvīnīši [tulkojums no vācu laikraksta "Daheim"]. Latviešu Avīzes, nr. 7.
1873: Par plūdu briesmībām. Latviešu Avīzes, nr. 23–25.

Publicistika [izlase]

1836: Maķenīt no māņu ticības. Latviešu Avīzes, nr. 5
1838: Kas ir sadomājis un pirmu reizi uzrakstījis to dziesmu, kas atronama Vidzemes dziesmu grāmatā nr. 296 un Kurzemes nr. 431 [par dziesmu "Pavēlies tavās mokās jeb Ak, sirds, uz mieru dodies"]. Tas Latviešu Draugs, nr. 31.
1839: Iz Limbažas [sāls pūšļošana un buršana], nr. 8.
1839: Kā Ēģiptes zemē tiesu spriež. Tas Latviešu Draugs, nr. 22.
1839: Cik neizdibināmi ir tā Kunga ceļi! Sapnis. Tas Latviešu Draugs, nr. 3, 4.
1839: Ziņa par tām svētdienām un svētku dienām, kas Lutera baznīcā topsvētītas. Tas Latviešu Draugs, pielikums Pavadonis, nr. 4–8; 1840, nr. 6, 7, 11, 15/16, 19/20.
1840: Kā Olenderu zemē vecos laikos tas goda vīrs Giles Tilemanis priekš Lutera ticības nāvi izcietis. Tas Latviešu Draugs, pielikumsPavadonis, 25/26.
1841: Padoms saimniecēm pie drēbju mazgāšanas. Tas Latviešu Draugs, nr. 18.
1842: No Biržu muižas Kurzemē [mācītāja J. F. Lundberga 60. dzimšanas diena]. Tas Latviešu Draugs, nr. 46.
1859: Biržu baznīcas dziedātājs [atbilde polemikai par Līventāla dziesmu]. Latviešu Avīžu pielikums Baznīcas Ziņas, nr. 27.
1862: No Biržumuižas [cara Aleksandra II viesošanās Koknesē]. Pēterburgas Avīzes, nr. 4.
1862: Biezbārda kungam [atbilde, piezīmes K.Biezbārža rakstam "Ko dvēsele var atzīt?"] Pēterburgas Avīzes, nr. 10.
1863: Par akmiņu krusu [par meteoriem]. Latviešu Avīzes, nr. 24.
1867: No Vietolvas [skolotāja Leonarda Kroenberga 50 gadu amata svētki]. Mājas Viesis, nr. 41.
1868: Bites. Latviešu Avīzes, nr. 9.
1868: No Biržumuižas [Fr.Engelkena ziņas par badu Kurzemē 1602. gadā]. Latviešu Avīzes, nr. 13,14.
1868: Priekš bišukopējiem. Latviešu Avīzes, nr. 22, 28, 32.
1868: No Biržumuižas. Par baznīcas 300 gadu piemiņas svētkiem. Baznīcas un skolas ziņas, nr. 23, 25.
1868: Par Sonākstes dziesmusvētkiem [kora dziesmas baznīcā]. Baznīcas un skolas ziņas, nr. 27.
1868: Par Sandviča salaju. Baznīcas un skolas ziņas, nr. 43.
1868: Dabas brīnumi. Lietus. Latviešu Avīzes, nr. 25.
1868: Sēlpils. Latviešu Avīzes, nr. 50.
1869: Astrahaņa. Latviešu Avīzes, nr. 19–21.
1869: Par Sinai kalnu [K. Tšendorfa apraksta tulkojums]. Baznīcas un skolas ziņas. nr. 25, 27.
1871: Kas ir patiesība [starpgadījums ar pareizticīgo priesteri Grunduli un muižas arendatoru Mazstraupē]. Mājas Viesis, nr. 40.
1871: Kāds mazumiņš par mūsu zemes lādi. Latviešu Avīzes, nr. 49–52.
1872: Ķeizars Pēteris I tas Lielais kā viņš savus pavalstniekus modinājis no gara tumsības un kūtrības uz gara modrību un tiklu strādāšanu. Latviešu Avīzes, nr. 19–29.
1873: No Kurzemes augšgala [nosodījums meitās iešanai]. Latviešu Avīzes, nr. 5
1874: Klusa armija [par Sarkano Krustu, tā lomu kara laikā]. Latviešu Avīzes, nr. 9, 10.

RECEPCIJA

1888: Anša Līventāla dzejoli "Līgaviņa kā rozīte", plašāk pazīstamu ar nosaukumu "Lūk, roze zied" korim komponējis Jurjānu Andrejs.

"Līventāls bija stingrāks vīrs, lai gan neliela, bet padrukna auguma, cienīgs "kā pats mācītājs", kā birzieši stāsta. Lauku sabiedrībā viņam bija svars, kaut gan šo svaru viņš ne katrreiz izlietojis īsti kārtīgi. Tie paši birzieši žēlojas, ka pagasta tiesu viņš bieži vien grozījis pēc sava prāta, daudz nerēķinādamies ar taisnību. Un draugu pulciņā viņš nedzied vis garīgas dziesmas harmoņikas pavadībā, bet gan labprāt tukšo alus kausu un uzrauj kādu dzīru dziesmu. Arī pats viņš tādas dziesmas sacerēja, kas palikušas dzīvas tautā līdz šai dienai."

A. Goba. Veci vīri jaunā gaismā. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 4 (1930), 367. lpp.

"Ja nu arī še [Līventāla dzejas] izrakstos dažs kas atgādinātu veco Stenderu vai garīgo dzeju, kā tas tobrīd nemaz nevarēja citādi būt, tad tam visam cauri spīd paša tautas un zemes mīlestība ar karstu vēlēšanos sagādāt savai tautai labākus laikus [..] ir pilnīgi iespējams, ka no Līventāla karstās sirds kāda dzirkstele palīdz aizdedzināt Ruģēna vēlāk liesmojošo sārtu."

Ludis Bērziņš. Tautiskās atmodas priekšteči. Latvijas Vēstures institūta žurnāls. 1940, nr. 2,170. lpp.

"Augsts bija Līventāla prieks, kad viņam iznāca iespēja uz ārzemi ceļot un redzēt svētītās Austruma un Rietruma Prūsijas, kā arī jo svētītās Saksijas attīstību. Bez tām lielām pilsētām ar viņu ievērojamībām, ar viņu varenīgo sadzīves kustēšanos un amatniecības vietām, viņš iepazinās ar Harca kalnāju [..]. Turklāt gadījās vēl, ka viņa Vāczemes ceļojums krita vācu-franču kara laikā, kur viņš redzēja un dzirdēja vācu tautas priekus un gavilēšanu par Sedanas uzvaru. Līventāla sirds bija caur un caurim sajūtīga pie visa kas daiļš un augsts, bet jo vairāk pie kādas veselas tautas likteņa."

No: Matīss Kaudzīte. Hans Lieventhals. Baltijas Zemkopis, nr. 17 (1878).

Hans Lieventhal / Liewenthal

L........s; 45. ; L......l.; L - l.; L.