Irma Cēbere
29.06.1906 – 08.07.1982
Irma Cēbere (1906–1982) – skolotāja un literāte, baltu filoloģe. Strādājusi par latviešu valodas un literatūras skolotāju Latvijā, Vācijā un Amerikā. Uzstājusies ar priekšlasījumiem par literatūru un dažādiem rakstniekiem. Skolu grāmatu līdzautore, sakārtojusi E. Adamsona dzejoļu izlasi skolu vajadzībām.
Dzimšanas laiks/vieta
29.06.1906
Rīga
Miršanas laiks/vieta
08.07.1982
Čikāga
Personiska informācija
Krustmāte – Aleksandra Čaka māte.
1944: devās bēgļu gaitās uz Vāciju.
1950: izceļoja uz ASV.
Kopš 1953: dzīvoja Čikāgā.
Profesionālā darbība
1920. gados strādājusi Latviešu folkloras krātuvē.
1961: kopā ar Hermani Kreiceru sastādījusi "Mana tēvu valoda: lasāmgrāmata 7. un 8. klasei" (atkārtoti izdota 1963, 1969).
1945–1950: latviešu valodas un literatūras skolotāja Latviešu ģimnāzijā Eslingenā.
Strādājusi par skolotāju Krišjāņa Barona latviešu skolā Čikāgā, bijusi lektore Rietummičiganas Universitātes kursos un Gaŗezera vasaras vidusskolā.
Citātu galerija
Par Irmas Cēberes skolotājas un literātes mūžu
"Skolas darbs atsākas Vācijā 1945. g. vispirms Vangenā, tad Eslingenā. Visos šais gados I. Cēbere mācījusi latviešu valodu un literātūru daudziem šodien pazīstamiem latvju rakstu kopējiem. 1950. g. I. Cēbere ieceļo ASV, kur vispirms apmetas Sietlā, bet 1953. g. pārceļas uz Čikagu, kur drīz vien sāk strādāt universitātes bibliotēkā. 1970. g. viņa pārceļas uz Ilinojas universitātes katalogu departamentu, kur strādā līdz pensijai. Līdztekus bibliotēkāres darbam viņa turpina strādāt trimdas skolās, gan Čikāgas Kr. Barona skolā, gan pirmajā vasarā Rietummičiganas universitātes kursos, gan arī kādu vasaru Gaŗezera vasaras vidusskolā. Viņas stundas vienmēr bija lieliski sagatavotas un izcili pasniegtas. Bija viņai dažas idejas par programmas maiņām, piemēram, viņa vēlējās, lai mūsu folkloru pasniegtu nevis vidusskolas pirmajās, bet gan pēdējās klasēs, bet tas viss palika pārrunu līmeni. I. Cēbere daudzkārt runājusi Čikāgas latviešu radio raidījumos, rakstījusi un referējusi par literāriem tematiem, it īpaši savā studenšu korporācijā Gundega. Būdama literāte, I. Cēbere bijusi līdzautore skolu grāmatām un arī sakārtojusi E. Adamsona dzejoļu izlasi skolu vajadzībām. [..] viņas lielā mīlestība bija viņas paaudzes latviešu rakstnieki un dzejnieki, it īpaši Anšlavs Eglītis. Viņa sirsnīgi priecājās par okupētās Latvijas rakstnieku un dzejnieku veiksmēm un skumtin skuma par rusismiem un rusifikācijas ietekmi turienes literatūrā."
Jēgens, Ojārs. Skolotājas un literātes mūžs. Laiks, Nr.63 (07.08.1982)
Nodarbes
Darbavieta
Krišjāņa Barona latviešu skola
Čikāga
Skolotāja.
Latviešu folkloras krātuve
Rīga
Čikāgas Universitāte
Čikāga
Strādāja universitātes bibliotēkā.
08.1936
Latviešu Jaunatnes Savienības ģimnāzija
Rīga
Latviešu valodas skolotāja.
1945–1950
Eslingenas Latviešu ģimnāzija
Eslingene pie Nekāras
Latviešu valodas un literatūras skolotāja.
1950–1953
Sietla
1970
Ilinoisa
Līdz pensijas laikam strādāja Ilinoisas Universitātes katalogu departamentā.
Izglītība
1925–1934
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Pabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: baltu filoloģija. Studijas beidza ar maģistres darbu "Ezeriņa novele."
1925
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Emigrē
1944
Vācija
Devās bēgļu gaitās.
1950
Amerikas Savienotās Valstis
Dzīvesvieta
1945–1950
Eslingene pie Nekāras
Dzīvoja latviešu bēgļu nometnē.
1953–1970
Čikāga
Apglabāts
12.07.1982
Mount Olive kapsēta Čikāgā