Meklēt

Inta Geile-Sīpolniece

1 bilde
Inta Geile-Sīpolniece
Lomas: izdevēja, tulkotāja

Inta Geile-Sīpolniece (1952) – tulkotāja, izdevēja. Beigusi
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Franču
valodas un literatūras nodaļu (1975). Tulko franču literatūru latviešu valodā.
1997. gadā nodibinājusi izdevniecību “Omnia mea”, lai tulkotu un popularizētu
Latvijā 20. gadsimta franču rakstnieku un filozofu darbus. Intas
Geiles-Sīpolnieces tulkoto autoru vidū ir Fransuāza Sagāna, Anrī Truajā, Žoržs
Simeons, Albērs Kamī, Mišels Fuko, Žans Marija Gustavs Leklēzio, Boriss Vians,
Natalija Sarote, Margerita Dirasa un citi. Franču valodā tulkojusi Erika
Ādamsona noveles un stāstus “Abakuka krišana” (2003) un Kārļa Skalbes “Kaķīša
dzirnavas” (2005), darbiem bijis arī otrs tulkotājs. Sastādījusi un tulkojusi
arī atsevišķu latviešu rakstnieku darbus franču valodā izdotajai antoloģijai “20.
gadsimta latviešu literatūra” (1997).

  • Darba autors (5)
  • Tulkotājs (1)
  • Sastādītājs (3)
  • Komentāra autors (1)
  • Recepcijas persona (7)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    13.03.1952
    Rīga

    Personiska informācija

    Dzimusi 1952. gada 13. martā Rīgā steļļu meistara Kārļa Sīpolnieka un grāmatvedes ģimenē. Tēva brālis – ērģelnieks Pēteris Sīpolnieks.

    Profesionālā darbība

    1981: pirmais tulkojums no franču valodas latviešu valodā – Frasuāzas Sagānas darbi "Esiet sveicinātas, skumjas; Vai jūs mīlat Brāmsu".
    1994: sarakstījusi scenāriju pilnmetrāžas filmai par tā saukto franču grupu "Sods par sapni" (režisors Andris Rozenbergs).
    1997: sastādījusi krājumu "La litterature lettone au XX-e siecle" ("Latviešu literaūra XX gadsimtā"), kuram tulkojusi Māra Čaklā, Alberta Bela, Knuta Skujenieka, Miervalža Birzes, Regīnas Ezeras, Noras Ikstenas darbus.
    Periodikā publicējusi rakstus par franču literatūru, kino, mākslu.


    Tulkojumi no franču valodas
    1981: Sagāna, Fransuāza. Esiet sveicinātas, skumjas; Vai jūs mīlat Brāmsu. Rīga: Liesma.
    1990: Morēns, Edgars. Domājot par Eiropu. Rīga: Omnia mea.
    1990: Truajā. Anrī. Egletjēru ģimene. Rīga: Liesma.
    1994: Simenons, Žoržs. Nēģeru kvartāls; Trīs istabas Manhatanā. (Kopā ar I. Kundziņu.) Rīga: Tapals.
    1997: Kamī, Albērs. Krišana; Trimda un valstība. (Kopā ar Baibu Zīli.) Rīga: Daugava.
    1998: Bernema, Emanuela. Viņa sieva. Rīga: Omniva mea.
    1998: Koens, Albērs. Es atceros savu māti. Rīga: Daugava.
    1999: Simenons, Žoržs. Pedigrī. Rīga: Tapals.
    2001: Fuko, Mišels. Uzraudzīt un sodīt: cietuma rašanās. Rīga: Omnia mea.
    2002: Leklēzio, Žans Marija Gustavs. Aplis. Rīga: Omnia mea.
    2002: Vians, Boriss. Dienu putas. Rīga: Omnia mea. (Atkārtots izdevums 2007.)
    2005: Sarote, Natalija. Bērnība. Rīga: Omnia mea.
    2006: Kamī, Albērs. Piezīmju grāmatiņas. Rīga: Omnia mea.
    2006: Sagāna, Fransuāza. Esiet sveicinātas, skumjas! Madrid, Spain: Mediasat Group. (Atkārtots izdevums 2011.)
    2009: Dirasa, Margerita, Lol V. Štainas sajūsma. Rīga: Omnia mea.
    2009: Radigē, Reimons. Grāfa d’Oržela balle. Rīga: Omnia mea.
    2012: Barberī, Mjūriela. Eža elegance. Rīga: Omnia mea.
    2012: Sampē-Gosinī. Mazais Nikolā. Rīga: Jumava.
    2013: Sampē-Gosinī. Mazā Nikolā starpbrīži. Rīga: Omnia mea.
    2019: Sagāna, Fransuāza. Manas labākās atmiņas. Rīga: Omnia mea.
    2021: Apanā, Nataša. Pār jumtu debess vien. Rīga: Omnia mea.


    Latviešu literatūras tulkojumi franču valodā
    2003: Ādamsons, Eriks. La chute d’Habacuc et autres nouvelles (Abakuka krišana un citas noveles). (Kopā ar Nikolā Ozanno). Montricher : Éditions Noir sur blanc.
    2005: Skalbe, Kārlis. Le moulin du chat (Kaķīša dzirnavas). (Kopā ar Žanu Pjēru Moro.) Rīga: Omnia mea.

    Citātu galerija



    Inta Geile-Sīpolniece par tulkošanu
    "Kas ir tulkotājs? Tulkotājam vajadzētu būt kā ēnai. Bet neredzamam. Viņš ir atbildīgs autora priekšā. Viņš ir arī atbildīgs jauna mākslas darba priekšā. Tas, kāds būs tā vai cita rakstnieka darbs latviešu valodā, ir atkarīgs no tulkotāja, no viņa spējas un prasmes neuzspiest sevi, palikt neuzkrītošam. Tulkošana lielā mērā ir intuīcija, kā tas ir daudzos vai varbūt visos mākslas veidos, stila izjūta. Pēdējā laikā daudz domāju arī par tulkotāja atbildību lasītāju priekšā. Daudzie apgādi izdod lielu skaitu grāmatu, starp tām ne mazums sēnalu literatūras. Te var vainot arī tulkotāju. Kas ir tulkotāja pašcieņa? Tulkotājs varētu daudz darīt lasītāju literārās gaumes izkopšanā. Es domāju, ka mēs taču neesam zaudējusi spēju novērtēt labu grāmatu."

    Neklātienes saruna par tulkošanu. Karogs, 1994, Nr. 3.

    Nodarbes

    izdevēja
    tulkotāja

    Izglītība

    1959–1970
    Anrī Barbisa Rīgas 11. vidusskola
    Mēness iela 8, Rīga

    1970–1975
    Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
    Visvalža iela 4a, Rīga
    Franču valodas un literatūras nodaļa

    Darbavieta

    1975–1978
    Rīgas skaņu ierakstu studija "Melodija"
    Rīga
    Redaktore

    1985–1988
    LATINFORM
    Rīga
    Referente

    1988–1990
    Rīga
    Tautas saimniecības izstāde, vecākā metodiķe

    1990–1991
    Apvienība "Latvijas kino"
    Rīga
    Ārējo sakaru vadošā speciāliste

    1993–1997
    Rīgas Franču licejs
    Mēness iela 8, Rīga
    Tulkošanas pamatu skolotāja

    1997
    Omnia mea
    Rīga
    Apgāda vadītāja

    Dalība organizācijās

    1992
    Latvijas Rakstnieku savienība
    Rīga

    Ceļojums

    1993
    Parīze
    Francijas Kultūras akadēmijas stipendija, lai uzturētos Parīzē.

    Apbalvojumi

    Francijas Akadēmiskais Palmas Zara ordenis
    2007. gadā Inta Geile-Sīpolniece kļuvusi par Francijas Akadēmiskā Palmas zara ordeņa kavalieri.
    Kavaliera pakāpe
    2007