Ingrida Vīksna

Dzimusi ierēdņa un skolotājas ģimenē; tēvs Alfreds Reneslācis (1888–1964) – ierēdnis, tautsaimnieks; māte Ilda Reneslācis (dzimusi Bagun-Bērziņa; 1890–1978) – skolotāja, kuras mātes brālis bija pirmais "Latvju Dainu" izdevējs Henrijs Visendorfs. Ingridas Vīksnas vecāki palika Latvijā; 1965. gadā mātei ļāva izceļot uz dzīvi pie meitas Margaritas Ribes Norvēģijā.
Rīgā aizrit bērnība un jaunība, vasaras pavadot tēvoča mājās Sesavas pagasta Ķirkučos.
Brālis Juris Reneslācis, māsa Margarita Ribe (dzimusi Reneslāce).

1945: martā no Kurzemes bēgļu laivā devās uz Zviedriju. Kurzemēs pavadītais laiks un aizbraukšana emocionāli atklāta romānā "Mums jābrien jūrā".
1946: Stokholmā salaulājās ar advokātu Jāni Voldemāru Fogeli (1912–1987); dēli – Egils Fogelis un Uldis Fogelis, meita – Aija Fogele (dzimusi 1953).

1951: augustā pārcēlās uz dzīvi Kanādā, dzīvoja Toronto.

Pirmā publikācija

Pirmie dzejoļi ģimnāzijas žurnālā "Urdziņa".
1940: novele "Puķu pods" laikrakstā "Tēvijas Sargs" (12. janvārī).
1942: oktobrī laikrakstā "Tēvija" publicēta ziņa, ka tiek gatavots dzejas krājums "Mirkļu spožums".
1943: dzeja lasīta Latvijas Radiofonā.
1943: maijā pirmo reizi piedalījusies rakstnieku rītā Rīgas Dramatiskajā teātrī.

Dzejoļus komponējuši Longīns Apkalns, Jānis Kalniņš, Tālivaldis Ķeniņš, Arvīds Purvs.
1964: atsevišķi dzejoļi angļu valodā Veltas Sniķeres atdzejā publicēti žurnālā "Zintis".

Literārie darbi

Dzejas krājumi un izlases
1943: dzejas krājums "Rūgtais prieks".
1955: dzejas krājums "Es saku paldies".
1968: dzejas krājums "Un gājiens neapstājas".
1976: poēma latviešu un angļu valodā "Piecas naktis".
1984: dzejas krājums "Neviens mūs nedzird".

Īsproza
1953: stāstu un noveļu krājums "Dāvana".

Romāni
1951: "Mums jābrien jūrā".
1993: "Nams kalna malā".

Lugu tulkojumu iestudējumi

1962: Roza, Redžinalds. Pilnsapulce Čučičingā: luga (no angļu valodas tulkojusi Ingrida Vīksna) Daugavas Vanagu teātris Kanādā.
1982: Saimons, Nils. Trīs dienas Plazas viesnīcā: luga (no angļu valodas tulkojusi Ingrida Vīksna) Daugavas Vanagu teātris Kanādā.

Godalgas

1974: Latviešu nacionālās apvienības Kanādā izsludinātajā literārā sacensībā augstāko godalgu ieguva Ingridas Viksnas balādiskas formas dzejoļu cikls "Piecas naktis", kas atspoguļo latviešu bēgļu un
karavīru traģiku Zviedrijas un dzimtenes krastos.

Darbs žurnālistikā un redaktores darbs

1950-1951: laikraksta "Latvju Vārds" (Stokholma) redaktore.
Ilggadīga laikraksta "Latvija Amerikā" (Toronto) redaktore.
"Imerias Ziņas" redaktore.
Toronto Kultūras centra izdevuma "Toronto Centrā" redaktore.

Par dzejas krājumu "Rūgtais prieks" (Rīga: Ernesta Kreišmaņa apgāds, 1943)

"Ar nedaudz izņēmumiem viņas Rūgtais prieks aptver individuālas tēmas ar psīcholoģiski aistētisku ievirzi."

Grīns, Jānis. Ingridas Vīksnas dzejas Rūgtais prieks. Latvju Mēnešraksts, Nr. 3, 1943.

"Ingridai Vīksnai ir laimējies jau dzejoju krājuma virsrakstā "Rūgtais prieks" izpaust divas raksturīgas savas dzejas īpašības. Vīksnas dzejas pamats ir spilgti tēlaina pasaules skatīšana, un mīļākie izteiksmes līdzekļi tālab pārnesums (metafora) un pārnestais pievārds (etaforizētais epitets, piem.: "rūgtais prieks"). Un viņas pāsaules izjūta ietiecas it kā vīrišķīgā skarbumā, asumā, tvirtumā.[..] Smaržas un taustes sajūtu pilnīgs pārsvars un it īpaši parastāko redzes apjautu aizstāšana ar taustes apjautām. Taustes sajūtas ir pirmatnējākas, un to izcelšana notrulināto intelektuālistu allažiemīļoto redzes sajūtu vietā piešķir Vīksnas dzejai zināmu svaigumu un vienkāršu spēku. Tas pats sakāms par Vīksnas kustību apjautām. [..] Tēlu pasaule un pārdzīvojumu pasaule Vīksnsa dzejā saskanīgi atbilst viena otrai. Arī viņas pārdzīvojumu raksturo zināms pirmatnīgums un vienkāršs svaigums. Tajā nav sievišķīgi maigu ilgu, bet vienkārša un kaislīga dzīves kārošana."

Kalve, Vitauts. Jauni dzejnieki. Izglītības Mēnešraksts, Nr. 8, 1943.

Par īsprozas krājumu "Dāvana" (Toronto: Druvas apgāds, 1953)

"Grāmatas sacerējumi lielāko tiesu ir ar publicistiskiem tematiem, ko snieguši pieredzējumi bēgulībā. Vīksna varējusi vēl visai maz izvērst un parādīt dziļākus būtiskus pārdzīvojumu slāņus. Ar būtību sakarā stāv arī stila īpatnība. Izteiksme Ingridai Vīksnai tīra, skaidra, prātīga, tā netiecas aizgrābt, aizkustināt, bet nosaukt, apstiprināt, noskaidrot. Arī tur, kur tēlotajos cilvēkos ielaužas irracionālas jūtas, rakstniece patur vēsu mieru, izteiksmes analizējošo noteiktību, bieži izlietojot otras pakāpes stāstījumu, t. i. par attiecīgo gadījumu stāsta vai nu pati iejauktā persona vai kāds trešais no malas. Cilvēki iztirzā paši sevi: piem. Vanga Dāvānā, Irēna Leģendā. Kādreiz šādu tēlošanas veidu mēdza dēvēt par intellektuālismu, bet šis vārds tagad no biežas lietošanas nodilis. Man negribētos ar to apzīmēt Ingridas Vīksnas īpatnību, kam ir sava patstāvīga nokrāsa un nebūs samaināma ar citām."

Veselis, Jānis. Ingridas Vīksnas - Dāvana. Latvija Amerikā, 1954, 13. febr.

Par dzejas krājumu "Neviens mūs nedzird" (Toronto: Valtera Ziediņa apgāds, 1984)

"Līdz šodienai viņas dzeja izaugusi daudzkārtaina kā dvēseliskajā, tā arī intelektuālajā saturā. Skatījums nepaliek tikai izjūtu zīmējumā un skaņā, bet sniedzas dziļāk un tālāk, cilvēka esības kodolā un visas tautas liktenī. [..] Ingridas Vīksnas grāmatā intīmā un pārdomu dzeja sasaistās ar tautas likteņa drāmu. Viņas lirikas varonis nerunā tikai kāda indivīda balsī, bet reizē arī visas savas tautas un tās likteņa sāpē, iekliedzienā un protestā."

Klīdzējs, Jānis. Ingridas Vīksnas sasauciens. Latvija Amerikā, 1985, 9. febr.

Ingrida Velta Reneslāce

Fogele

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Neviens mūs nedzird".
1985

Goppera fonda balva
Balva piešķirta par darbu "Poēma par Ķirkučiem".
1992

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "Nams kalna malā".
1993

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere ar Ordeņa domes 2006. gada 17. februāra lēmumu. Ordenis pasniegts 2006. gada 1. aprīlī Toronto, Kanādā.
V šķira
2006