Ingmāra Balode

Pirmā publikācija

1996: stāsts "Zēns ar visvioletākajām acīm pasaulē" laikrakstā "Literatūra. Māksla. Mēs" (12.12.).

Dzeja

2007: "Ledenes, ar kurām var sagriezt mēli" ("1/4 Satori"). 2012: "alba" ("Mansards"). 2020: "Dzejoļi pēc mūsu ēras" ("Neputns").

Cittautu autoru darbu tulkojumi

2000: kopā ar Jāni Elsbergu tulkojusi Anitas Hjūetas (Anita Hewett) prozu bērniem "Stāsti par zvēriem un zvēriņiem" (Sprīdītis).
2004-2015: periodikā publicēti Džona Ašberija (John Ashbery), Staņislava Barančaka (Stanisław Barańczak), Martinas Buližaņskas (Martyna Buliżańska), Jaceka Denela (Jacek Dehnel), Tadeuša Dombrovska (Tadeusz Dąbrowski), Zbigņeva Herberta (Zbigniew Herbert), Romana Honeta (Roman Honet), E. E. Kamingsa (E. E. Cummings), Hannas Krālas (Hanna Krall), Bartoša Konstrata (Bartosz Konstrat), Rišarda Kriņicka (Ryszard Krynicki), Staņislava Lema (Stanisław Lem), Česlava Miloša (Czesław Miłosz), Slavomira Mrožeka (Sławomir Mrożek), Tadeuša Ruževiča (Tadeusz Różewicz), Tomaša Ružicka (Tomasz Różycki), Marčina Sendecka (Marcin Sendecki), Džeimsa Skailera (James Schuyler), Marčina Švetļicka (Marcin Świetlicki), Eugēniuša Tkačišina-Dicka (Eugeniusz Tkaczyszyn-Dycki), Ādama Zagajevska (Adam Zagajewski) darbu tulkojumi.
2005: tulkojusi Nīla Geimana (Neil Gaiman) romānu "Nekadiene" (AGB).
2005: tulkojusi Hannas Krālas romānu "Paspēt brīdi pirms Dieva" (Dienas Grāmata).
2007: tulkojusi Dorotas Maslovskas (Dorota Masłowska) romānu "Poļu-krievu karš zem sarkanbaltā karoga" (Dienas Grāmata).
2008: tulkojusi Mikolaja Ložiņska (Mikołaj Łoziński) romānu "Reisefieber" (1/4 Satori).
2009: atdzejojusi Ādama Zagajevska dzejoļu izlasi "Svešā skaistumā" (1/4 Satori).
2011: tulkojusi Mikolaja Ložiņska prozu bērniem "Būtnes bēg" (Liels un mazs).
2012: piedalījusies Sergeja Timofejeva (Сергей Тимофеев) krājuma "Stereo" atdzejošanā (Orbīta).
2014: piedalījusies Vladimira Svetlova (Владимир Светлов) krājuma "lietots" atdzejošanā (Orbīta).
2014: tulkojusi Mikolaja Ložiņska romānu "Grāmata" (Mansards).
2017: piedalījusies E. E. Kamingsa izlases "Pavasara virpulis" sastādīšanā un atdzejošanā (Neputns).
2018: tulkojusi Lidijas Dimkovskas (Лидија Димковска) romānu "Slēptā kamera" (Mansards).
2019: tulkojusi, sastādījusi Jaroslava Ivaškeviča (Jarosław Iwaszkiewicz) darbu izlasi "Vilkumuižas jaunkundzes. Dzeja" (Neputns). 2019: tulkojusi Evas Madejskas (Ewa Madejska) grāmatas “Brillītes”, “Karalis” (Pētergailis).
2020: tulkojusi Olgas Tokarčukas (Olga Tokarczuk) stāstus un Nobela runu ("Domuzīme (03/2019), "Domuzīme" (02/2020), "Satori").
2020: tulkojusi Mariana Orļona (Marian Orłoń) grāmatas “Detektīva Snīpja pēdējā dēka”, “Detektīvs Snīpis un nolaupītāji” un “Kā detektīvs Snīpis Jaunliepiņas pārsteidza” (Pētergailis).
2020: tulkojusi Barbaras Kosmovskas (Barbara Kosmowska) grāmatu “Tru” (Pētergailis).
2020: tulkojusi Annas Taraskas (Anna Taraska) grāmatu “Punktiņa un Kleksis” (Pētergailis).
2021: tulkojusi Marčina Vihas eseju krājumu"Lietas, kuras es neizsviedu" (Mansards).
2021: tulkojusi Pšemislava Vehteroviča (Przemysław Wechterowicz) grāmatu "Būt kā tīģerim" (Pētergailis).
2021: tulkojusi Tinas Oževičas (Tina Oziewicz) grāmatu "Ko dara jūtas?" (Jāņa Rozes apgāds).
2021: atdzejojusi Česlava Miloša (Czesław Miłosz) dzejas izlasi "Dāvana" (Neputns).
2023: kopā ar Jāni Elsbergu, Māru Poļakovu, Māri Salēju atdzejojusi Serhija Žadana (Сергій Жадан) dzejas izlasi "Harkivas Dinamo" (Orbīta).
2023: tulkojusi Mikolaja Ložiņska (Mikołaj Łoziński) komiksu "Dāvana diviem" (Liels un mazs).
2023: tulkojusi Olgas Černas (Olga Černá) vēstuļromānu "Klāruks un 11 vecmāmiņas" (Liels un mazs).
2023: tulkojusi Tomaša Malkovska (Tomasz Małkowski) stāstu "Kamils, kurš skatās ar rokām" (Pētergailis).
2024: tulkojusi Roksanas Jerdžejevskas-Vrubelas (Roksana Jędrzejewska-Wróbel) stāstu "Hipolita Kabeļa noskaņojumu grāmata" (Pētergailis).
2024: tulkojusi Tinas Oževičas (Tina Oziewicz) grāmatu "Kas jūtām patīk?" (Jāņa Rozes apgāds).
2024: tulkojusi Olgas Tokarčukas (Olga Tokarczuk) romānu "Stum savu arklu pār mirušo kauliem" (Latvijas Mediji).
2024: tulkojusi Olgas Tokarčukas (Olga Tokarczuk) grāmatu "Pazudusī dvēsele" (Jāņa Rozes apgāds).

Grāmatas citās valodās

2016: "Solo il mare può far rumore" ["Trokšņot drīkst tikai jūra"], itāļu valodā atdz. Paolo Pantaleo ("Damocle").
2019: "Альба" ["Alba"], ukraiņu valodā atdz. Māris Salējs un Jurijs Zavadskis ("Крок").

Par dzejoļu krājumu "Ledenes, ar kurām var sagriezt mēli" (1/4 Satori, 2007)

"Lasot šo grāmatu, rodas sajūta, ka tā ir ļoti personiska, jo autore neslēpjas aiz sarežģītu intelektuālu spēļu vai ironijas maskas. Šī varētu būt kā atelpa tiem lasītājiem, kas uzskata, ka neglītā estētika spēj pārsteigt vien literatūras stundu nomocītu tīni, bet postmodernisma spēlīšu kliedzošā oriģinalitāte izraisa žāvas."
Viguls, Arvis. Ārstniecisks līdzeklis. Satori, 23.09.2007.

Par dzejoļu krājumu "alba" (Mansards, 2012)

"Manuprāt, valoda ir atslēgvārds, kas izsaka šīs grāmatas būtību. Es neteiktu, ka autore kopš "Ledenēm" atmetusi liekvārdību, drīzāk dzejas valoda ir transformējusies no plūstoša garrindu stāstījuma uz koncentrētāku un tiešāku izteiksmes veidu."
Rudzīte, Katrīna. Pateikt vairāk. Satori, 18.09.2012.

Par dzejoļu krājumu "Dzejoļi pēc mūsu ēras" (Neputns, 2020)

"viegli asociatīvo plūdumu un teikumisko neparedzamību papildina tradicionālāki paņēmieni – oriģinālas, bet ne pašmērķīgas metaforas, piemēram, 57. lappusē, kur bērni un kucēni pielīdzināti “pusiesāktām grāmatām”, vai vairākās vietās lasāmās paralēles starp cilvēku un dabas tēliem (“Vējš aiznes bērnam cepuri un bērzam noplēš rokas” (49. lpp.)). Rezultātā lasāma ļoti prasmīgi sarakstīta grāmata, kas uzbur daudzdimensionālu valodas ainavu."

Šteinbergs, Ivars. Lauzt valodu maigi. Punctum, 26.01.2021.

Par Serhija Žadana krājuma "Harkivas Dinamo" atdzejojumu (Orbīta, 2023)

"Lasu savā bloknotā: “Gribējās raudāt, sāpēt, skumt, mīlēt un visbeidzot arī dzīvot. Visu vietā.” Serhija Žadana vārds komentārus neprasa – viņa dzeju raksturo autentiska dokumentalitāte, ass poētisks grieziens, trāpīga izteiksme. Pārsteidzoši ir tas, ka, lai gan grāmatas tulkotāji ir četri, – es sevi pieķēru pie sajūtas, ka atdzejojumi ir viengabalaini un organiski, atdzejotāji kā lielisks kvartets ir noslīpējuši savu partitūru. “Harkivas Dinamo” tiešām ļoti sāpīgi griež, skaļi un skaidri vēstot mums visiem – nedz Ukraina, nedz pasaule pēc 2022. gada 24. februāra nekad vairs nebūs tāda kā pirms tam. Tā ir vēsture, kas vairs nekad nepārnāks mājās. "

Purinaša, Ligija. Harkivas Dinamo. laligaba.lv, 2024.

dzejniece
redaktore
tulkotāja

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par dzejas krājumu "Ledenes, ar kurām var sagriezt mēli".
Spilgtākā debija
2008

Žurnāla "Latvju Teksti" dzejas balva
Balva piešķirta par Ādama Zagajevska izlasi "Svešā skaistumā".
Atdzeja
2010

Latvijas Literatūras gada balva
Par Ādama Zagajevska krājuma "Svešā skaistumā" atdzejojumu
Spilgtākā debija
Nominants
2010

Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva
Balva piešķirta par Mikolaja Ložiņska grāmatas ''Būtnes bēg'' profesionāli augstvērtīgu tulkojumu no poļu valodas.
Tulkojums
2012

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par dzejas krājumu "alba".
Dzeja
2013

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais dzejas darbs
Nominants
2021

Latvijas Literatūras gada balva
Par Česlava Miloša dzejas krājuma "Dāvana" atdzejojumu
Labākais tulkojums
Nominants
2022

Latvijas Literatūras gada balva
Par Serhija Žadana krājuma "Harkivas Dinamo" atdzejojumu
Labākā atdzeja
Nominants
2024