Inārs Brēdrihs
27.03.1930 – 11.08.1991
Inārs Bredrihs (1930–1991) – dzejnieks, literatūrkritiķis. Dzimis Latvijā, beidzis pamatskolu. 1944. gadā bēgļu gaitās nonāca Vācijā, kur beidza ģimnāziju. Šajā laikā arī pirmās dzejas publikācijas. Dzejas krājums "Vakarvējš" (1973), dzejlapa "Pārziemosim!", dzeja kopkrājumā "Kvintets" (1961) un antoloģijās. Dzejoļi veidoti atturīgi romantiskās intonācijās, izmantojot gan tradicionālās formas, gan brīvo pantu un iestrādājot daudz biogrāfisku un kultūras iespaidu. Kopš 1949. gada dzīvoja Austrālijā.
Dzimšanas laiks/vieta
27.03.1930
Rīga
Miršanas laiks/vieta
11.08.1991
Melburna
Personiska informācija
Dzimis virsnieka ģimenē.
1944: novembrī devās bēgļu gaitās no Liepājas, sākotnēji nonāca Austrumsudetijā.
1949: izceļoja uz dzīvi Austrālijā.
1959: salaulājās ar topošo zobārsti Maiju Cerbuku.
1980: vienīgo reizi viesojās Latvijā.
Profesionālā darbība
Literārā darbība
1945: pirmā publikācija dzejolis "Vientulīgā laipa" Kaseles Tautskolas izdevumā "Nemiera bērni".
Turpmākās publikācijas kopš 1957: dzejolis "Variācija ap tēmu" laikraksta "Austrālijas Latvietis" literārajā pielikumā Nr. 9, 13. jūlijā.
Kopš 1957: publicēja satīrisko prozu un humoreskas dažādos trimdas latviešu izdevumos.
Piedalījās literāros sarīkojumos, Austrālijas latviešu Rakstnieku dienās, Austrālijas latviešu Kultūras dienās; darbojās Austrālijas jauniešu organizācijā.
Dzejas krājumi
1961: kopkrājums "Kvintets" (kopā ar Eduardu Silkalnu, Ivaru Lindbergu, Kārli Ābeli, jun., Gundaru Pļavkalnu).
1973: "Vakarvējš".
1975: dzejlapa "Pārziemosim!".
Dzejoļu publikācijas dažādās antoloģijās.
Publicējis recenzijas žurnālā "Jaunā Gaita" ar pseidonīmu Ilmārs Briedis.
1962: Austrālijas Latviešu teātra Melburnā vajadzībām tulkojis M. Ašāna komēdiju 3 cēlienos "Tupenis".
1970: Austrālijas Latviešu teātra Melburnā vajadzībām tulkojis Luidži Kiarelli grotesku "Maska un seja".
Citātu galerija
Par Ināra Brēdriha dzeju
"...šķiet, ka jaunais dzejnieks varētu piederēt introversīvo – uz iekšu vērsto – domātāju mākslinieku tipam. Kā tādam viņam tad arī nav tieksmju dzejot katrā ziņā un par visu. Viņš to dara no gadījuma uz gadījumu, tad, kad jūt to par nepieciešami vajadzīgu. [..] Šķiet, ka Ināra Brēdricha dabā nav vērojamas tieksmes kļūt par pravietisku saucēju, ne arī par kādas idejas angažētu cīnītāju. Toties viņa darbos vērojama simpātiskā ievirze nespēlēt, bet būt patiesam pret sevi un tajā pašā laikā atklātam un sirsnīgam pret tuviem cilvēkiem, kuriem, kā šķiet, tad arī allaž adresēts autora domu īstais pasvītrojams – šī tieksme nedemonstrēt sevi, bet pārdzīvot labdarīgu iekšējas atslodzes sajūtu, runājot ar tiem, kuros var gaidīt atbalsi, ir ļoti raksturīga I. Brēdricha dzejai. [..] Vielas apstrādājumā viņš neieslīgst liekā lirismā, bet allaž paliek lietišķs un konkrēti apzinīgs vērtētājs. I. Br. dzejoļu stils ir vienkāršs, atturīgs, jo tur neredz nedz ekspresionistisku pārmērību, ne arī grūti izprotamu simboliku. Arī viņa valoda skaidra un labskanīga, pārsvarā uzrādot vairāk emociju nekā dzirdes vai redzes gleznu. Nevairīdamies reizēm arī no modemā dzejas panta nervozā saraustījuma, dzejnieks arvienu jūt cienību pret panta klasiskajām formām un ir pārliecināts, ka zināmiem tematiem tās pat nepieciešamas. Formu viņš uzskata arvien tikai par līdzekli, ne mērķi."
Sarma, Jānis. Dažas pārdomas Ināru Brēdrichu un viņa dzeju. Austrālijas Latvieša Literārais pielikums, 1958, Nr. 16, 25. okt.
Par dzejas krājumu "Vakarvējš" (Austrālija, 1973)
"Krājumā Vakarvējš ievietotie 106 dzejoļi ir radušies 20 gados. Tas ir laika sprīdis, kurā veidojusies ne tikai dzejdarbu mākslinieciskā forma, bet arī dzejnieka pasaules uzskats, viņa īstenības ieskatījums. [..] Inārs Brēdrichs ir sava laikmeta bērns, kas 14 gadu vecumā atstāto dzimto zemi gan atceras, bet tomēr jūtas saistīts ar svešo patvēruma zemju kultūras strāvojumiem. Tāpēc arī dzejnieka patriotisms neizplūst klišejiskās vaimanās par zaudēto dzimteni. [..] Vakarvējā mijas brīvā panta dzeja ar četrrindēm, ar sonetiem. Bezatskaņu panti mainās ar atskaņotiem, bet visā krājumā jūtama stingra iekšējā forma, par ko kādreiz cīnījās Valdemārs Dambergs. Tas nozīmē, ka dzejniekam ir skaidrs priekšstats par to, kādam jābūt darbam savā dzejas īstenojumā. Krājumā daudz svaigas izteiksmes: Izmazgā dienu un dzīvi no sejas (25), Tavas stundas beidzot ir nogurušas (101), Trulu smaku metot sejā (34), Asmens atmiņas griež (35), Lai trīc dziesmā miega paspārnes! Kas par brīnišķīgu saukli 1973. gadam!"
Luce, Ņina. Vakarvējš. Londonas Avīze, 1973, 24. aug.
Pseidonīms
Ilmārs Briedis
Izglītība
Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola
Maskavas iela 197, Rīga
1948
Kasele
Beidzis Kaseles-Betenhauzenes bēgļu nometnes latviešu reālģimnāziju.
1953–1957
Melburnas Universitāte
Melburna
1970: ieguva maģistra grādu uzņēmumu vadības specialitātē.
Dalība organizācijās
Latviešu preses biedrība
Austrālija
Darbojās Latviešu preses biedrības Austrālijas (Melburnas) kopā.
Latvijas PEN klubs
Stokholma
Studentu korporācija "Lettonia"
Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē
Austrālija
Austrālija
Australia Fellowship of Writers biedrs.
Darbavieta
1957
Melburna
Strādāja Shell sabiedrībā.
Ceļojums
11.1974
Jaunzēlande
21.06.1975–29.06.1975
Amerikas Savienotās Valstis
Piedalījās Gaŗezerā notikušajā Latviešu Rakstnieku apvienības rīkotajā Rakstnieku nedēļā.
07.1975
Londona
Piedalījās literārā sarīkojumā.
Apglabāts
26.09.1997
Tērvetes kapi