Imants Reitmanis
25.02.1919 – 02.10.1966
Imants Reitmanis (1919–1966) – grāmatizdevējs. Dzimis Dzelzavas pagastā. Pamatizglītību ieguvis Dzelzavā, Alūksnē, studējis Latvijas Universitātē. 1944. gadā iesaukts Latviešu leģionā, pēc Otrā pasaules kara nonācis Dānijā. Dzīvoja Kopenhāgenā. 1945. gadā nodibināja grāmatu apgādu "Imanta", kur sākumā izdod mācību grāmatas, bet vēlāk latviešu trimdas autoru un klasiķu darbus, pasakas un teikas, kā arī "Latviešu tautas dziesmas" (1–12, 1952–1956). Pavisam apgāds "Imanta" izdevis ap 150 grāmatu.
Dzimšanas laiks/vieta
25.02.1919
Mucenieki
Miršanas laiks/vieta
02.10.1966
Kopenhāgena
Personiska informācija
Dzimis lauksaimnieku ģimenē.
Doku Ata vecākās māsas Lienas dēladēls (mazdēls).
Profesionālā darbība
GRĀMATIZDEVĒJA DARBĪBA, APGĀDĀ "IMANTA" IZDOTĀS GRĀMATAS
1945: Kopenhāgenā izveidoja latviešu grāmatu apgādu "Imanta" un grāmatveikalu.
1949: ieguva dāņu licenci un pievērsās arī citu grāmatu izdošanai, Imantas apgāda izdoto grāmatu titulu skaits pārsniedz 100. (1966. g.)
1951: Vīksna, Ingrida. Mums jābrien jūrā.
1951: Salminiene, Sallija. Katrīna; tulkojusi Milda Kalniņa.
1951: Latviešu tautas pasakas par zvēriem; ilustrējis Ojārs Jēgens.
1952: Salna, Eduards. Bada biedi: atmiņu stāsts.
1952: Lesiņš, Vilis. Dzirkstis: nedienu stāsti; ilustrējis Ojārs Jēgens.
1952–1956: Latviešu tautas dziesmas. 12 sējumos; redaktori Arveds Švābe, Kārlis Straubergs, Edīte Hauzenberga-Šturma; Ojāra Jēgena dizains.
1952: Kestners, Erihs (Erich Kaestner). Emīls un Berlīnes zēni (Emil und die Detektive, 1929).
1952: Kestners, Erihs (Erich Kaestner). Divkāršā Lotīte (Das doppelte Lottchen, 1949); tulkojis Brunis Rubess.
1952: Grimms, Jakobs (Grimm, Jacob). Brāļu Grimmu pasakas; tulkojis Jānis Kārkliņš; ilustrējis Niklāvs Strunke.
1952: Freivalds, Osvalds. Lielā sāpju draudze.
1952: Kronins, Arčibalds (Archibald Cronin). Citadele (The Citadele, 1937); tulkojis Emīls Vilāns.
1952: Kronins, Arčibalds (Archibald Cronin). Zvaigznes raugās lejup (The Star looks down, 1935); tulkojis Valdemārs Kārkliņš.
1952–1961: Latviešu kalendārs.
1953: Švābe, Arveds. Ceļā uz Purgatoriju; ilustrējis Sigurds Kalniņš.
1953: Strēlerte, Veronika. Bruņukalps; mākslinieks Sigurds Kalniņš.
1953: Runča vezums: dzejoļu antoloģija bērniem; sakārtojusi Lija Kronberga; Ojāra Jēgena dizains.
1953: Leimane, Ilona. Kailā dzīvība, Ojāra Jēgena dizains.
1953: Latviešu tautas pasakas par velniem, Ojāra Jēgena sakārtojums un ilustrācijas.
1953: Jaunsudrabiņš, Jānis. Vasara.
1953: Biezais, Haralds. Kristiānisms. Nacionālisms. Humānisms.
1954: Sudrabiņš, Jānis. Nīcības viesuļos.
1954: Steinbeks, Džons (John Steinbeck). Par peļēm un cilvēkiem (Of Mice and Men, 1937); tulkojuši Dzintars Sodums un Rihards Rīdzinieks.
1954: Jāņa Reitera Tēvreižu krājums (faksimilizdevums).
1954: Manceļa sprediķu izlase (faksimilizdevums).
1954: Klāns, Pāvils. Rūsa.
1954: Freivalds, Osvalds. Kurzemes cietoksnis.
1954: Dambergs, Valdemārs. Sarakstīšanās ar Edvartu Virzu un Viktoru Eglīti: vēstules.
1954: Kronins, Arčibalds (Archibald Cronin). Tiranns; tulkojis Emīls Vilāns.
1954–1955: Bokačo, Džovanni (Giovanni Boccaccio). Dekamerons (Decameron); tulkojuši Ofēlija Sproģere un Ojārs Jēgens.
1954: Andersens, Hans Kristians (Hans Christian Andersen). Pasakas; tulkojusi Lija Kronberga, Ojāra Jēgena ilustrācijas.
1954: Virza, Edvarts. Kārlis Ulmanis: monogrāfija; Ojāra Jēgena iekārtojums.
1955: Selinko, Annemarija. Desirē; no vācu valodas tulkojusi Velta Zante.
1955: Latviešu tautas pasakas par sērdienīti; Ojāra Jēgena sakārtojumā un ilustrējumā.
1955: Jurevičs, Pauls. Dzīve un liktenis: refleksijas par latvisko eksistenci.
1955: Kronins, Arčilbalds (Archibald Cronin). Debesu valstības atslēgas (The Keys of the Kingdom, 1941); tulkojusi Elza Apkalna; Ojāra Jēgena iekārtojums.
1956: Zeberiņš, Modris. Pūra pūķis un trīs sievas.
1956: Linna, Veina (Väinö Linna). Nezināmajam kareivim; tulkojis Eglons Spēks.
1956: Latvijas sonets 100 gados: 1856–1956: antoloģija; sakārtojis Kārlis Dziļleja.
1956: Latviešu tautas mīklas, sakāmvārdi un parunas; rediģējis Kārlis Straubergs, vāku zīmējis Ojārs Jēgens.
1956: Tā mums iet: Jānim Jaunsudrabiņam adresētas vēstules 1944–1954.
1956: Freivalds, Osvalds. Latviešu karavīru traģēdija Zviedrijā.
1956: Dambergs, Valdemārs. Dievu augšāmcelšanās.
1957: Par to mazo šūpulīti: dzejoļu antoloģija vecākiem un bērniem ģimenes dienā, sakārtojis Jānis Sviestiņš.
1957: Latviešu nerātnās tautasdziesmas, mīklas, sakāmvārdi un parunas.
1957: Kroders, Valdemārs. Smīnētāji.
1957: Klāns, Pāvils Sirilundas atgriešanās; Ernas Geistautes vāka zīmējums.
1957: Dreimanis, Pēteris. Latvijas vēsture; papildskolām un pašmācībai.
1958: Turkina, Eiženija. Angliski-latviska vārdnīca.
1958: Kaudzīte, Reinis. Mērnieku laiki.
1958–1960: Bangerskis, Rūdolfs. Mana mūža atmiņas. 4 sējumos.
1959: Pasternaks, Boriss. Doktors Živago; no krievu valodas tulkojis Pāvils Klāns.
1959: Toma, Velta. Vēl: dzejas izlase, 1953–1958.
1960: Širmanis, Jānis. Alberta Cilpas piedzīvojumi.
1960: Šilde, Ādolfs. Važu rāvēji.
1960: Grīns, Jānis. Trīs leģendas.
1960: Dziļums, Alfreds. Nokaltis zars.
1961: Širmanis, Jānis. Vakara viesi, Anša Bērziņa ilustrācijas.
1961: Mauriņa, Zenta. Divu kultūru saknes: esejas.
1962: Silgailis, Arturs. Latviešu leģions.
1962: Eglītis, Andrejs. Mīlu, mīlu; sakārtojis Jānis Grīns, ilustrējis Juris Soikans.
1964: Klāns, Pāvils. Safari; Ernas Geistautes ilustrācijas.
1964: Eglītis, Andrejs. Kad tu acis izslaucīsi, tēvu zeme.
1965: Šilde, Ādolfs. Bez tiesībām un brīvības.
Apgāds "Imanta" turpināja darbību arī pēc Imanta Reitmaņa nāves 1966. gadā, to vadīja viņa sieva Enita Reitmane. Īpaši atzīmējama dzejas mazgrāmatiņu sērija.
SABIEDRISKĀ DARBĪBA
1957–1964: Dānijas Latviešu nacionālās komitejas priekšsēdis.
Dānijas latviešu pārstāvis Latviešu nacionālā fonda Skandināvijā padomē un prezidija vicepriekšsēdis.
Dānijas tirdzniecības kameras loceklis.
Kopenhāgenā izveidojis firmu, kas gatavoja un sūtīja paciņas uz padomju Latviju un Sibīriju.
Kopenhāgenā sarīkojis latviešu grāmatu izstādi ar Latvijas patstāvības laika un trimdas grāmatām.
Atbalstījis latviešu vidusskolas darbu Dānijā, sākumgados skolai atvēlot telpas savā namā, kur darbojās arī apgāds.
"Mācības līdzekļus: grāmatas, kartes un visu citu, kas bija vajadzīgs skolas darbībai deva apgāda, tāpat grāmatu balvas skolēniem Par skolotāju, skolēnu un viņu vecāku – kas parasti nāca saviem bērniem līdzi – pacienāšanu gādāja Reitmaņa kundze. Skolas Ziemsvētki notika pie Reitmaņu ģimenes eglītes." / Londonas Avīze, 1966, 14. okt.
Citātu galerija
IMANTS REITMANIS PAR SAVU GRĀMATIZDEVĒJU DARBĪBU
".. nauda mūs interesē tikai par tik, cik tā nepieciešama mūsu kulturālās programmas izpildīšanai. Mēs nevaram cīnīties ar ieročiem, mēs izcīnām savu cīņu ar grāmatām, un mēs uzskatam sevi kā komandētus kultūras dienestā. " / Latvju Vārds, 1955, 15. apr.
PAR GRĀMATIZDEVĒJU IMANTU REITMANI UN APGĀDU "IMANTA"
"Kā grāmatnieks viņš bija fantasts un nebaidījās no pasākumiem, kas bija pārdroši. Tādā sakarā vispirms jāmin Latviešu tautas dziesmu Kopenhāgenas izdevums 12 sējumos, kur A. Švābes, K. Strauberga un E. Hauzenbergas-Šturmas redakcijā pirmo reizi apvienotas Kr. Barona un Folkloras krātuves papildinājumu pamatdziesmas, kā arī variantu izlase. Sekoja Mīklu, sakāmvārdu un parunu sējums, R. Bangerska Atmiņu četri sējumi, virkne jaunākās daiļliteratūras grāmatu u. c."
J. Rdz. [Jānis, Rudzītis]. Laiks, 1966, 12. okt.
"No pāri par 70 grāmatām (tituliem), ko Imantas apgāds izdevis savas darbības 20 gados, pārsvars ir nacionālās ideoloģijas pusē: monumentālais latviešu tautas dziesmu izdevums 12 sējumos; Latviešu tautas mīklas, sakāmvārdi un parunas; Latviešu tautas pasakas; Silgaiļa Latviešu leģions; Bangerska Mana mūža atmiņas; Manceļa sprediķu izlase; Freivalda Kurzemes cietoksnis; Freivalda un Alkšņa Latviešu karavīru traģēdija Zviedrijā; Prof. Jureviča, prof. Celma, Zentas Mauriņas un citi darbi; mācību grāmatas Latvijas vēsturē un ģeogrāfijā."
Landavs, Ziedonis. Imanta Reitmaņa vairs nav mūsu vidū. Londonas Avīze, 1966, 14. okt.
"Grāmatas rotāja Ojāra Jēgena zīmētais jauneklis auļojošā zirgā. Jātnieks saistījās ar izdevēja uzvārdu, bet zirga straujums liecināja par tā valdītāja zināmu pārgalvību." [..] "Tās iezīmēja trīs galvenos izdevniecības virzienus – tautas gara mantas, latviešu jaunākās un arī par klasiku saucamās grāmatas un tulkojumi. Vēlāk klāt nāca arī darbi par sabiedriskās domas norisēm un atmiņas."
Zvirgzdiņš, Indulis. Svina lode mani neņems... Brīvā Latvija, 1994, 21. febr.
""Imantas" grāmatas ir ne vien rūpīgi apsvērtas saturiski, bet ari ārēji pievilcīgas, skaistas. Turklāt sevišķi zīmīgi – ārējā veidola aistētiskums atspoguļo grāmatu satura kodolu, žanru, autoru mentālitāti. "
Pamše, Kārlis. Imants varēja ņemt paraugu no Helmāra. Brīvā Latvija, 1999, 13. marts.
Saiknes
Doku Atis - Radinieks
Nodarbes
Izglītība
Cesvaines ģimnāzija
Cesvaine
Uzsācis mācības, turpinājis izglītoties Alūksnes ģimnāzijā.
Dzelzavas 6-klašu pamatskola
Dzelzavas pagasts
1938
Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija
Glika iela 10, Alūksne
Beidzis mācības.
1942–1944
Latvijas Universitāte
Rīga
Nepabeigtas studijas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē; studiju virziens: ekonomika, tieslietas.
Dalība organizācijās
1951–1956
Daugavas Vanagi
Kopenhāgena
Dānijas nodaļas vadītājs.
Dienests
1944
Latviešu leģions
Mobilizēts pulkveža Januma pulkā, ievainots, ar veselības rotu 1945. gadā nonācis Dānijā.
Dzīvesvieta
1945–1966
Kopenhāgena
Apglabāts
08.10.1966
Kopenhāgena
Pārpelnots, urna apbedīta Bispebjergas kapsētā.Urna pārapbedīta Biksenes kapos Dzelzavā līdzās Doku Atim.