Ilga Zvanova
16.06.1909 – 02.07.1988
Ilga Zvanova (dzimusi Zvanītāja, precējusies Melnalksne; 1909–1988) – aktrise, daiļlasītāja un grāmatizdevēja. Mācījusies Dignājas pamatskolā un Rīgas Klaustiņa ģimnāzijā. Aktiermākslu apguvusi privātstudijās Francijā, pēc tam – Ernesta Feldmaņa teātra kursos un Rīgas Krievu teātra studijā. No 1931. gada līdz 1937. gadam izdevniecības "Orients" īpašniece, izdevusi galvenokārt no vācu valodas tulkotus sieviešu romānus. 20. gadsimta 30.–50. gados bijusi viena no vadošajām aktrisēm Rīgas Krievu drāmas teātrī un Liepājas Jaunajā teātrī. No 1953. gada bija Latvijas PSR Valsts filharmonijas aktrise. Kopumā uz Latvijas skatuvēm nospēlējusi vairāk nekā 100 lomas, slavu un atzinību guvusi arī kā daiļlasītāja – Filharmonijas soliste. Mākslinieku aprindās savulaik vērtēta par labāko daiļlasīšanas žanra pārstāvi. Spēlējusi dažādu žanru lugās un operetēs, bijusi viena aktiera teātra aizsācēja Latvijā. Filmējusies arī kinofilmās. Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece (1950).
Dzimšanas laiks/vieta
16.06.1909
Maskava
Miršanas laiks/vieta
02.07.1988
Rīga
Personiska informācija
Tēvs – Jānis Zvanītājs (1879–1941) – sabiedriskais darbinieks, Līvānu pilsētas galva.
Māte – Anna Grobiņa (1887–?), vēlāk precējusies ar uzņēmēju Otto Grobiņu.
1930. gadā Ilga Zvanītāja ierosināja skandalozu tiesas prāvu pret Antona Benjamiņa dēlu Jāni Benjamiņu, apsūdzot viņu izvarošanā.
Meita Jolanta Tjarve-Zvanītāja (12.08.1930–10.12.2008).
1937. gada Ziemassvētkos Līvānu evaņģēliski luteriskajā baznīcā apprecējusies ar juristu un tulkotāju Sigurdu Melnalksni. Laulība šķirta 1948. gadā.
Profesionālā darbība
Izdevējdarbība
Ilgas Zvanītājas laikā izdevniecība "Orients" kļūst par vienu no lielākajiem viegla satura lasāmvielas izdevējiem Latvijā. Izdevniecība "Orients" izdevusi ap 200 grāmatu, galvenokārt no vācu un angļu valodas tulkotus sieviešu romānus latviešu valodā. Tulkoto autoru vidū pārstāvētas Margarete Paulija (Margarete Pauly, Berg) (arī Berga, pseidonīms Aja Berg, 1892–1941), Olīvija Vadsleja (Olive Wadsley, 1859–1959), Eiženija Marlita (Eugenie Marlitt, īstajā vārdā Eugenie John, 1825–1887), Magda Trotta (Magda Trott, 1880–1945), Hedviga Kurts-Mālere (Hedwig Courths-Mahler, 1867–1950).Iznāk arī sērija "Jaunatnes literatūra" un bērnu audzinātājiem un jaunajām mātēm adresēti padomu literatūras izdevumi.
Nedaudzi latviešu oriģinālliteratūras darbi (Vilis Lācis, Māteru Juris).
Darbība teātrī un filharmonijā
Betina G. Hauptmaņa drāmā "Pirms saules rieta", Lida A. Korņeičuka "Platonā Krečetā", Kalerija Gorkija "Vasarniekos", Margarita Gotjē Dimā "Kamēliju dāmā", Elīna Blaumaņa "Skroderdienās Silmačos", baronese Štrāla Ļermontova "Maskarādē", Panova Treņeva "Ļubovā Jarovajā", spēlējusi Raiņa, R. Blaumaņa, K. Simonova, K. Treņeva, A. Brigaderes, V. Lāča darbu varones.Koncertturnejās Urālos, Vidusāzijas republikās, Ukrainā, Pievolgas pilsētās un apgabalos, Sibīrijā lasījusi un iepazīstinājusi ar Rūdolfa Blaumaņa, Andreja Upīša, Viļa Lāča, Ojāra Vācieša, Miervalda Birzes un citu autoru daiļradi.
Annas Lācis un Bernarda Reiha vadībā apguvusi B. Brehta lugas "Kurāžas māte un viņas bērni" koncertizpildījumu Latvijas Valsts filharmonijas repertuāram.
Darbība kino
Filmējusies kinofilmās, galvenokārt Rīgas kinostudijā:1972: "Ceplis"
1979: "Gaidiet Džonu Graftonu"
1979: "Trīs minūšu lidojums"
1981: "Trīs dienas pārdomām"
1984: "Kad bremzes netur"
1985: "Dubultslazds"
1986: "Pēdējā reportāža"
1988: "Par mīlestību pašreiz nerunāsim"
Citātu galerija
"Biju jau daudzus gadus pazinusi Ilgu Zvanovu kā iejūtīgu, sirsnīgu un vispusīgi apdāvinātu aktrisi. Un tad, pēc kādas manas lekcijas par Tautas rakstnieku Vili Lāci, izdzirdēju: "Fragmentus no romāna "Uz jauno krastu" lasīs republikas Nopelniem bagātā skatuves māksliniece Ilga Zvanova." Taču tas nebūt nebija vienkāršs prozas lasījums: ar dziļu rakstnieka daiļrades izpratni veidotā kompozīcija balstījās uz stingras, vienojošas idejas, un aktrises balss izskanēja daudzveidīgās toņkārtās – klusa līdz čukstienam un spēcīgi skaļa, līksma un skumja. [..]
Vēl daudzkārt mani kā literatūras zinātnieci iepriecinājusi Ilgas Zvanovas patstāvība un labā gaume repertuāra izvēlē, viņas spēja smalki un dziļi spriest par vienu vai otru daiļdarbu. Un liekas, ka tieši rakstnieka vērtīgā vārda apvienojums ar vispusīgu, nobriedušu māksliniecisku sniegumu vienmēr arī palīdzējis I. Zvanovai rast ciešas saites ar daudzveidīgo klausītāju saimi.
[..] Bet arī daiļlasītāja Ilga Zvanova palika daudzšķautņaina aktrise, kura, saudzīgi pasniegdama autora tekstu, spilgti atdzīvina arī viņa radītos tēlus. Bez šīs aktieriskās pārvēršanās prasmes, kurā nozīmīgs ir katrs žests, kustība, balss intonācija, arī nemaz nebūtu iespējams vienai atveidot R. Blaumaņa "Raudupietes" personāžu un notikumus. Patiesi, te verd un kaislīgi alkst laimes pati Raudupiete, gatava uz jebkuru upuri mīlestības vārdā, te atkal redzam mierīgi zobgalīgo kalpu Kārli, te notiekošo satraukti komentē stāstītāja."
Ingrīda Sokolova. Ar dziļu daiļrades izpratni. Rīgas Balss, Nr. 307, 29.12.1964, 4. lpp.
"Pārtrūkusi vēl viena vārda mākslā dāsni un daudzveidīgi skanējusī sudrabstīga, kas no dažādām mūsu skatuvēm vairāk nekā divdesmit pēdējos mūža gadus Valsts filharmonijas koncertos dažādu paaudžu klausītājiem likusi izjust, dzīvot līdzi tiem tēliem, ko Ilga Zvanova atrada ikdienā dzejas rindā. Prasme runāt ar jebkura vecuma auditoriju izteiksmīgi, emocionāli, tēlaini – tā bija šīs mākslinieces priekšnesuma neatņemama daļa. Ilgu Zvanovu allaž spārnoja apziņa, ka viņa tiek gaidīta gan Rīgas un perifērijas koncertzālēs, gan lielās un mazās lauku skolās, kur arvien tika saņemta un pavadīta ar brāzmainiem aplausiem. Tikko koncertā pieteica viņas līdzdalību, klausītāju telpu pāršalca priecīgs saviļņojums. Nekļūdīsimies teikdami, ka tie, kuru skolas gaitas iekrita sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados, visu mūžu atcerēsies Raiņa, Friča Bārdas, Ojāra Vācieša, Olgas Lisovskas, Ārijas Elksnes un citu padomju autoru un klasiķu dzejas lasījumus, Rūdolfa Blaumaņa, Annas Sakses, Saulcerītes Vieses prozas darbus, kā arī Bertolta Brehta "Kuražas māte un viņas bērni" sniegumu, ar kuru Ilga Zvanova pavēra durvis viena aktiera teātrim latviešu mākslā, tāpat gandrīz divsimt reižu atveidoto Pēra Ginta māti Ozi koncertuzvedumā skolu jaunatnei."
Artūrs Birnsons. Ilga Zvanova. Literatūra un Māksla, Nr. 29, 08.07.1988, 14. lpp.
Avoti
Ērika Tjuņina. Šķirklis "Ilga Zvanova" https://www.russkije.lv/lv/lib/read/i-zvanova.html
Ilga Zvanova http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/w/sov/254881/bio/ http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/w/sov/254881/works/
Pirms 25 gadiem mirusi aktrise Ilga Zvanova. Liepājnieki. http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/pirms-25-gadiem-mirusi-aktrise-ilga-zvanova/
Zvanova (Zvanītāja, Melnalksne) Ilga http://www.preilubiblioteka.lv/?menu=21&smenu=24
Рижский театр русской драмы (Rīgas Krievu drāmas teātris), Rīga, Zinātne, 1983
Рижский театр русской драмы (Rīgas Krievu dramas teātris), fotoalbums. Rīga: Liesma, 1983.
Saiknes
Anna Grobiņa - Māte
Augusts Melnalksnis - Vīratēvs
Jolanta Tjarve - Meita
Sigurds Melnalksnis - Vīrs
Nodarbes
Dzimtais vārds
Ilga Zvanītāja
Papildu vārdi
Melnalksne
Dzīvesvieta
Dignājas pagasts
Bērnību pavadījusi Dignājas pagastā un Līvānos.
Līvāni
Bērnību pavadījusi Dignājas pagastā un Līvānos.
Izglītība
Dignājas Ģipterānu 6-klašu pamatskola
Dignāja
Mācījusies Dignājas pamatskolā.
Almas Klaustiņas meiteņu ģimnāzija
Rīga
Mācījusies Rīgas Almas Klaustiņas ģimnāzijā.
Parīze
Ap 1928. gadu privātstudijās Francijā, Parīzē apguvusi aktiermeistarību un valodas.
E. Feldmaņa dramatiskie kursi
Beigusi Ernesta Feldmaņa dramatisko studiju.
Rīgas krievu drāmas teātris
Rīga
Mācījusies Rīgas Krievu teātra studijā.
Darbavieta
1930–1953
Latvijas PSR Valsts Krievu drāmas teātris
Kaļķu iela 16, Rīga
Rīgas Krievu drāmas teātra vadošā aktrise
1931–1937
Izdevniecība "Orients"
Rīga
Īpašniece
1932–1935
Liepājas teātris
Teātra iela 4, Liepāja
Aktrise
1936–1939
Liepājas teātris
Teātra iela 4, Liepāja
Aktrise
1940–1942
Liepājas teātris
Teātra iela 4, Liepāja
Aktrise
1953
Latvijas PSR Valsts filharmonija
No 1953. gada bija Latvijas PSR Valsts filharmonijas aktrise.
Ceļojums
1932
Kauņa
Ilgas Zvanītājas pirmā viesizrāde notikusi 1932. gadā Kauņā.
Apglabāts
05.07.1988
Saulkrastu kapi