Augusts Melnalksnis
01.05.1876 – 14.08.1944
Augusts Melnalksnis (1876–1944) – literatūrvēsturnieks, rakstnieks. Mācījies Valtenberģu draudzes skolā (1888–91), beidzis pedagoģiskos kursus Vietalvā (1897). Strādājis par pagasta rakstvedi, skolotāju Ropažos, Vecsalacas Cērpēnu skolā. Bijis laikraksta "Pēterburgas Avīžu Cīņa" un "Pēterburgas Lapa" redaktors (1906). 1905. g. revolūcijā Melnalksnis bija viens no mežabrāļu organizētājiem Vecsalacā. Vairoties no soda ekspedīcijām, dzīvojis dažādās vietās Krievijā, Somijā, Latvijā. 1909. gadāMelnalksnis apcietināts un izsūtīts mūža nometinājumā Sibīrijā. Pēc 1917.g. Februāra revolūcijas atgriezies Latvijā, dzīvojis Valmierā, rediģējis un izdevis laikrakstu "Vidzemnieks" (1919). 1919–1927. gadam bijis Valmieras apriņķa valdes priekšsēdētājs. Pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma Melnalksnis strādājis Latvijas Radiofonā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Melnalksnis tulkojis un sakopojis stāstus un pasakas bērniem "Mazajo atpūtai" (1-4, 1902-11) un "Bērnu atpūtas brīžiem" (1-4, 1904-08). Bērniem rakstīts arī viencēliens "Nelāgais biedris" (1903). Mazpilsētas stāsti izdoti krājumā "Murdā" (1910). 1906.-1908. gadam sarakstītās bēgļu gaitu skices Melnalksnis apkopojis krājumā "Cerību un gaidu rītā" (1912), Sibīrijas laika dzīve tēlota drāmā "Atbalss taigā" (1918). Melnalkšņa pētījumi par dzimto pusi – Valmieras apraksti sakopoti grāmatā "Dzimtā zeme" (1921, 1923), "Mazsalaca", "Rūjiena senatnē un tagadnē" (abas 1928), "Limbažu saviesīgā biedrība", "Vecie Limbaži jautros nostāstos" (abas 1934) u.c. Melnalksnis sastādījis grāmatu "Vadonis pa rakstnieku, mākslinieku, zinātnieku un kultūras darbinieku šūpuļa vietām" (1931). Periodikā publicēti Melnalkšņa raksti par G. Merķeli, J. Neikenu, Ausekli, R. Kaudzīti, Raini, Rietekli u.c. Dramatizējis J. Poruka stāstu "Kauja pie Knipskas" (1904, grām. 1919) un Sudrabu Edžus "Dullais Dauka" (1910). Tulkojis H. Ibsena luga "Heda Gablere" (1911), D. Merežkovska "Aleksandrs I" (1928) u.c.
Dzimšanas laiks/vieta
01.05.1876
"Melnalkšņi"
Dzimis Valtenberģu, vēlākajā Mazsalacas pagasta Melnalkšņos.
Miršanas laiks/vieta
14.08.1944
Rīga
Personiska informācija
Dzimis saimnieka ģimenē, brālis – Krišs Melnalksnis, svaine Antija, dēls Sigurds Melnalksnis.
Profesionālā darbība
1899: Pirmā publikācija – stāsts "Zem āmura" laikraksta "Dienas Lapa" literārajā pielikumā 20.XI.
Citātu galerija
"Augusts Melnalksnis bija sava laikmeta dzīvā vēstures grāmata. Viņa kolosālā atmiņa bārstīja bagātīgu birumu it visās nozarēs. Tautas gara mantas un novadu vēsture, literatūra un sadzīves cīņas Melnalksni saistīja tikpat cieši kā asprātīgs anekdots vai bērnu gara dzīve, kam viņš – tēvocis Augusts, – gadiem ilgi radiofo nā veltīja savus dialogus. Viņš bija humora mīļotājs, viņš bija pats dzīvais humors. Daudzkārt sastopot Melnalksni uz ielas, viņš, nepaguvis vēl lāgā sasveicināties, klāj vaļā kādu asprātību. Pat vistraģiskākās situācijās viņš atrada mierinājumu veselīgā latviskā dzīves priekā. Ziemeļvidzemes dēls savās krūtīs nesa skaidru, apgarotu un jūtīgu latvisku kalpa zēna dvēseli. Melnalksnis bija lat viska personība mūsu avīžnieku saimē, un pēc viņa nāves tur paliks kāda neaizpildāma vieta. Rakstnieks bez noapaļotas, viengabalainas personības ir tikai rakstītājs. Melnalkšņa personība parādījās pat sīkākā avīžnieka rakstiņā. Viņa spalva allaž palika uzticīga klasiskajam latvju preses stilam, ko nodibinājuši E Dīriķis, A. Vēbers un citi latviešu avīžniecības celmlauži. Nekā kliedzoša, nekā ārīga – mierīgais latviskās domas plūdums labā latviešu rakstu valodā tērpts. Dzīves un sabiedrisko cīņu plūdums Augustā Melnalksnī atrada gudru vērtētāju un vērīgu novērotāju. Viņa acij nepagāja garām neievērots un nenovērtēts nekas svarīgs Latvijas sadzīves cīņu pēdējā pusgadusimtā. Ja Melnā Alkšņa (tā viņš dažkārt parakstījās) rakstus sakopotu, tad iznāktu biezi, biezi sējumi. Latvijas preses vēsturnieks tiem garām vienaldzīgi nepa ies, tāpat kā Melnalksnis nepagāja garām savu priekšteču rakstiem "Latviešu Avī zēs", "Baltijas Vēstnesī" un citos izdevumos. Zīmīgi, ka viņš tur meklēja visu, kas attiecas uz latviešu sadzīvi, vēsturi, kultūru un valodu. Ja viņš vecajos avīžu gada gājumos atrada kādu humora pilnu rakstu, tad pie alus kausa viņš nekavējās šo atradumu darīt zināmu draugiem."
E.B. Augusts Melnalksnis miris. Laikmets, Nr.35 (25.08.1944)Literatūrā zināms ar pseidonīmiem Melnais Alksnis, Sila Brencis, Beku Bērtulis u. c., bet radio klausītājiem viņš bija "tēvocis (krusttēvs) Augusts". Tiesa, ka radio "balsis" bieži vien kļūst gandrīz vai par ģimenes locekļiem. Nozīmīgo raidījumu sēriju aizsāka 1935. gada martā ar vēstījumu par Vidzemes jūrmalu, 1937. gada [..] jūlijā jau pārraidīja 100. skaņu ceļojumu. Jubilejas pārraidei par godu klausītājus iepazīstināja ar dažiem profesionāliem noslēpumiem, ļaujot noprast, kas tieši skanēja tiešraidēs. "Raidīšana notiek no četrām studijām, pa kurām uzveduma laikā staigā kreklos izmetušies aktieri — ja jāstaigā tā, lai klausītāji dzird, tad pa dēli, ja tā, lai nedzird, — pa mīkstajām grīdsegām." Skaņu efektus atveidoja gan ar skaņu platēm: "[..] mašīnas, bērns, suņi, cepas, vistas, lauvas, žurkas, vilki, karš, ziema — staigā sniegā viens, staigā sniegā divi", gan trokšņus veidoja paši. "Vēl arvien studijā redzams lielais ūdens baseins, kas pie reizes bijis Daugava, Gauja, Lielupe, Venta un jūra, pa kuru brauc plosti, laivinieki cilā airus, un pakšķina kuģītis. Virs baseina ir četri lieli krāni: ūdenskritumam, sīkam lietutiņam, pērkona lietum, briesmīgam negaisam."
[..] Muzikālos fragmentus dažkārt saglabāja un izmantoja citos raidījumos, bet teksti zuduši. Tomēr ir iespējams uzzināt, ko talsenieki par savu pilsētu dzirdēja 1936. gada 23. novembra vakarā. Jūrmalas vēstures pētnieks Ainars Radovičs laipni dalījās ar A. Melnalkšņa sagatavotā raidījuma scenāriju. Tajā lomām atbilst tikai burti M., Dz., Č., V. un L., tomēr gandrīz visus tos iespējams identificēt, izmantojot citus avotus. Tie bija pats autors un aktieri Kārlis Dzelde, Teodors Lācis un Emīlija Viesture.
Lasījumu lomās daudzveidoja Raiņa "Karaļmeitas" un "Senatnes" deklamējumi arfistes Eiženijas Brūganes un T. Lāča izpildījumā. Arfas skaņu fons bagātināja Talsos dzimušās vācu dzejnieces Elizabetes Gērkes "Sapņu ezeram" deklamējumu. "Ieslēgts augstu koku zaļā lokā,/ Ezers sapņo mūža sapni sirmo./ Vēji nelauza te it nevienā kokā/ Zaru vaiņagu un dzelmi nesavirmo./ Krasta malu rotā zāle zaļā./ Ūdens spogulī plaukst rozes savā vaļā. [..]" Runātais lielākoties bija vīru balsīs, bet dāmas — Mirdza Bajare un Ellija Druva — dziedāja duetus. Pavisam astoņu muzikālo priekšnesumu vidū trīs Alfrēda Kalniņa kompozīcijas, četras tautas dziesmas (divas Talsu novadā pierakstītas: Jurjānu Andreja "Peliņš brauca, ratiņ` čīksta/ Bērniņam(i) miedziņ` ved [..]" un talsenieces Lerhes-Šepski "Tec, saulīte, drīz pie Dieva"), kā arī vīru balsis dziesmā "no plates" "Mūžam zili".
Antra Grūbe. Pirmie radiosižeti par Talsiem. http://www.talsuvestis.lv/2020/01/10/pirmie-radiosizeti-par-talsiem/
Saiknes
Antija - Svaine
Ilga Zvanova - Vedekla
Krišs Melnalksnis - Brālis
Sigurds Melnalksnis - Dēls
Pseidonīms
Melnais Alksnis, Sila Brencis (arī Silabrencis), Beku Bērtulis, Sveķu Miķelis, Mag. Bonifācijs Palustrus
Izglītība
1888–1891
Valtenberģu pagastskola
Mazsalacas pagasts
Mācījies Valtenberģu draudzes skolā
1897
beidzis kursusbeidz pedagoģiskos kursus Vietalvā
Darbavieta
1902–1905
Ropaži
Pagasta rakstvedis, skolotājs
1902–1905
Vecsalaca
Pagasta rakstvedis, skolotājs Vecsalacas Cērpēnu skolā
1906
Laikrakstu "Pēterburgas Avīžu Cīņa" un "Pēterburgas Lapa" redaktors
1919
Valmiera
Rediģējis un izdevis laikrakstu "Vidzemnieks"
1919–1927
Valmiera
Valmieras apriņķa valdes priekšsēdētājs
1935–1939
Latvijas Radiofons
Doma laukums 8, Rīga
Apcietinājums
1909
Sibīrija
Apcietināts un izsūtīts mūža nometinājumā Sibīrijā.
Dzīvesvieta
1917–1928
Valmiera
Pēc 1917.g. Februāra revolūcijas atgriezies Latvijā
1928–1944
Rīga
Dalība organizācijās
1922–1939
Latvju mākslas aģentūra
Biedrs