Ieva Struka
Ieva Struka (1974) – teātra zinātniece, teātra kritiķe. Pēc teātra zinātnes studijām Latvijas Universitātē (1992–1997) strādājusi Valmieras Drāmas teātrī (1996–2001) un Latvijas Nacionālajā teātrī (no 2004) kā literārās daļas vadītāja un padomniece repertuāra jautājumos, rūpējoties par mākslinieciski augstvērtīga un sabiedriski nozīmīga literārā materiāla aktualizēšanu un īpašu uzmanību pievēršot Latvijas un Baltijas autoru darbiem teātra repertuārā. Pētnieciskajā darbībā pievērsusies režisora Pētera Pētersona daiļrades izzināšanai, publicējot monogrāfiju (2000) un sastādot atmiņu krājumu (2003). Veidojusi analītisku interviju grāmatu sadarbībā ar režisori Māru Ķimeli (2007). Uzrakstījusi Latvijas Nacionālā teātra vēsturi, kas balstīta arhīvu un dokumentu studijās (2009). Sakārtojusi un komentējusi dramaturga Gunāra Priedes Rakstus piecos sējumos (2013–2017), kuros ietvertas rakstnieka dienasgrāmatas, vēstules un lugas. Aktīvi iesaistījusies sabiedriskajās norisēs, bijusi Latvijas Radošo Savienību padomes valdes priekšsēdētāja (2011–2013) un Latvijas Kultūras Ministrijas Teātra padomes locekle (no 2014). Tikusi nominēta 2023. gada Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā "Spilgtākais darbs literatūrzinātnē" par monogrāfiju "Par skaisto un aplamo dzīvi", kas vēsta par mākslinieku un rakstnieku Anšlavu Eglīti.
Dzimšanas laiks/vieta
25.03.1974
Rīga
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
Pirmā publikācija
1993: "Mēģinājums uzvarēt neuzvaramo" (par Kolīnas Makālovas romāna "Dziedoņi ērkšķu krūmā" dramatizējuma uzvedumu Latvijas Nacionālajā teātrī) laikrakstā "Latvijas Jaunatne" (24.04).
Proza
2022: monogrāfija "Par skaisto un aplamo dzīvi" (Dienas Grāmata).
Galvenokārt darbojusies teātra zinātnē, teātra vēsturē un teātra kritikā. Publicējusi vairāk nekā 530 rakstus presē par kultūrpolitiku, literatūru, dramaturģiju, kino, operu, vēstures norisēm.
1999: Rūdolfa Blaumaņa Teātra mākslas festivāla programmas vadītāja.
2001: Rūdolfa Blaumaņa Teātra mākslas festivāla programmas vadītāja.
2015: scenārija autore izrādei "Raiņa sapņi" Latvijas Nacionālajā teātrī.
2019: scenārija autore Latvijas simtgades Deju svētku lieluzvedumam "Māras zeme".
Citātu galerija
PAR TEĀTRA MISIJU
"Visos laikos lielākā daļa cilvēku uztver teātri kā vietu, kur viņi no ikdienas problēmām vēlas atpūsties, un tas nav mainījies. Tajā pašā laikā skatītāji ir iecienījuši tēmas, kas ir saistītas ar mūsu nācijai svarīgām lietām. Ir ļoti daudzi režisori – mākslinieki bez izteiktas nacionālās piederības, kuri tādas pašas izrādes varētu taisīt visur citur pasaulē, bet ir arī režisori, kuri asi izjūt piederību mūsu zemei un tautai. Un viņi visbiežāk arī ir tie, kuri savās izrādēs ļoti jūtīgi rezonē par šīm nacionālajām tēmām."
Griškevica, Una. "Ieva Struka: Tā ir unikāla iespēja piedzīvot mūsu teātra simtgadi." Apriņķis.lv. 20.02.2019.
PAR TEĀTRA DOKUMENTĒŠANU
"Izrādes, kad tās beigušas savu skatuves mūžu, dzīvo arī tur – sarunās, mutvārdu atmiņās, ne tikai recenzijās vai videolentēs. Monogrāfiju par režisoru ir gandrīz neiespējami uzrakstīt bez viņa paša domām par savām izrādēm, bet vēl vairāk – par izrāžu tapšanas procesu no ieceres dzimšanas brīža un, protams, par dzīvi, tās piespēlēto pieredzi un pasaules izjūtu."
Zole, Ieva [Ieva Struka]. Sarunas ar Māru Ķimeli. Jumava, 2007. 5.-6. lpp.
PAR MONOGRĀFIJU "PAR SKAISTO UN APLAMO DZĪVI" (2022)
"Ievas Strukas monogrāfija piedāvā līdz šim visaptverošāko pētījumu par Anšlava Eglīša dzīvi, daiļradi un attieksmi pret dzīvi un literatūru. Sarakstīta akadēmiski korekti, tomēr arī ārpus pētniecības žargona dzīvojošam lasītājam saprotamā valodā, grāmata pievēršas Eglīša daiļrades analīzei un dzīves atspoguļojam, izmantojot iespaidīgu avotu un laikabiedru atmiņu klāstu. Vēl bez iespējas ielūkoties Eglīša sarakstēs ar laikabiedriem, iegūt priekšstatu par viņa raksturu un attieksmēm pret dzīvi ir ļoti būtiski, ka Struka cenšas iedziļināties arī sarežģītajās attiecībās starp latviešu literatūru trimdā un padomju okupētajā Latvijā."
Jansone, Ilze. Par skaisto un aplamo dzīvi. laligaba.lv, 2023.
Saiknes
Edvīns Raups - Vīrs
Dzimtais vārds
Ieva Zole
Izglītība
1990–1992
Cēsu Pilsētas vidusskola
Leona Paegles iela 1, Cēsis
1992–1995
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Filoloģijas fakultāte, bakalaura grāds filoloģijā
1995–1997
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Filoloģijas fakultāte, mākslas maģistra grāds teātra zinātnē
1997–2002
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Filoloģijas fakultāte, mākslas zinātņu klātienes doktorantūra, doktora grāds mākslas zinātnēs (29.05.2003.)
Darbavieta
09.1995–12.1995
Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs
Pils laukums 2, Rīga
Literatūras nodaļa, jaunākās dzejas speciāliste.
01.1996–06.2001
Valmieras teātris
Lāčplēša iela 4, Valmiera
Literārās daļas vadītāja.
05.1996–01.1998
Latvijas Dramaturģijas aģentūra
Kantora iela 60, Rīga
Vadītāja.
09.2000–02.2002
Latvijas Kultūras akadēmija
Ludzas iela 24, Rīga
Lektore teātra vēsturē VDT aktieru kursam.
01.2003–02.2004
Laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze"
Balasta dambis 2, Rīga
Redaktore.
01.2003–02.2004
Forums
Balasta dambis 2, Rīga
Redaktore.
03.2004–12.2005
Latvijas Nacionālais teātris
Kronvalda bulvāris 2, Rīga
Direktora palīdze repertuāra un stratēģijas jautājumos.
01.2006–01.2007
Latvijas Nacionālais teātris
Kronvalda bulvāris 2, Rīga
Literārā redaktore.
01.2006–03.2008
Laikraksts "Kultūras Forums"
Dzirnavu iela 71, Rīga
Redaktore.
01.2007–09.2009
Latvijas Nacionālais teātris
Kronvalda bulvāris 2, Rīga
Galvenā režisora palīdze literāros jautājumos.
02.2007–12.2008
Latvijas Kultūras akadēmija
Ludzas iela 24, Rīga
Lektore.
04.2007–04.2012
Latvijas Kultūras akadēmija
Ludzas iela 24, Rīga
Zinātniskās pētniecības centrs. Pētniece.
09.2009
Latvijas Nacionālais teātris
Kronvalda bulvāris 2, Rīga
Direktora palīdze repertuāra jautājumos.
03.2011–03.2013
Latvijas Radošo savienību padome
Rīga
Valdes priekšsēdētāja.
12.2013 līdz šim
Žurnāls "Teātra Vēstnesis" (1989–)
Rīga
Redkolēģijas locekle.
09.2014
Latvijas Kultūras Ministrijas Teātra padome
Krišjāņa Valdemāra iela 11A, Rīga
Teātra padomes locekle.
Dalība organizācijās
25.12.1995 līdz šim
Latvijas Teātra darbinieku savienība
10.2000 līdz šim
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Apbalvojumi
Krodera balva
Teātra un literatūras zinātniecei, kura parādījusi izaicinošu drosmi un pacietību, pētot Pētera Pētersona, Māras Ķimeles daiļradi, un pārvērtējot padomju laika un kultūras dimensijas, radīšanas un kolaboracionisma saskares punktus, sastādīdama un komentēd
Nominants
2015
Latvijas Literatūras gada balva
Spilgtākais darbs literatūrzinātnē
Nominants
2023