Hugo Vītols

Dzimis kalēja ģimenē.
Dzīvesbiedre franču tautības.

1944: rudenī devies bēgļu gaitās uz Vāciju.
1950: izceļoja uz ASV.

1930: pirmā literārā publikācija – dzejolis "Gvardija atkāpjas" laikrakstā "Latvijas Kareivis"12. janvārī.
1934: žurnālā "Zeltene" 23. numurā publicēts stāsts "Laime".

Kopš 1929: publicēja darbus par dažādiem vēstures un politiskiem jautājumiem.
Kopš 1933: rakstījis par franču literatūru un kritikas žurnālā "Daugava" par Moriaka, Diamela, Žila Romēna, Šatobriāna, di Gāra jaunākajiem darbiem.
1934: Latvijas Radiofonā aizsāka lekciju ciklu "Universāltipi franču literatūrā".
1934: turpinājumos žurnālā "Zeltene" publicēts raksts "Sieviete franču literatūrā".
1948: latviešu bēgļu nometnē Manheimā izveidojis literāri-zinātnisku studiju, kurā uzstājās ar priekšlasījumiem par franču literatūru.

Sarakstījis uz vēsturiskiem faktiem un dokumentāliem materiāliem balstītu apceri par varas sistēmu un partiju lomu tajā – "Staļina impērija patiesības gaismā" (1943).
Publicējis apceres un esejas par latviešu mākslas izstādēm un latviešu māksliniekiem:
1965: "Sigismunds Vidbergs" (laikraksts "Latvija Amerikā" Nr. 22–28; 17, marts–7. aprīlis; fragments)
1969: "Atmodinātās balsis": kultrūvēsturiska apcere (laikraksts "Latvija Amerikā" 1968: Nr. 23–104; 20. marts–28. decembris; 1969: Nr. 1–27; 1. janvāris–2. aprīlis)
1975: "Marta pali" (monogrāfija par Vilhelmu Purvīti).
2002: "Jānis Kuga" (Latvijā; publicēta periodikā "Latvija Amerikā", 1970: Nr. 27–93; 1. aprīlis–30. decembris; 1971: Nr. 1–76, 2. janvāris–20. oktobris).

Publicējis grāmatas franču valodā
1935: La mer Baltique et les Etats Baltas. / disertācija "Baltijas jūra un Baltijas valstis" izdota franču valodā 700 eksemplāros ar Kultūras fonda finansiālu atbalstu.
1946: I' Annexion de la Lettonie par l'Union So v ieti que et le Droit.



Apbalvojums
1970: Amerikas Latviešu apvienības Kultūras fonda goda balva Literatūras un preses nozarē par eseju grāmatu "Atmodinātās atbalsis".

Par Hugo Vītolu personību un profesionālo darbību
"1930. gadu Arveda Berga vadītajā Nacionālās apvienības laikrakstā "Latvis" sāka parādīties dzirkstījas, impresionistikas korespondences no Parīzes, kas, izgaismodamas dažus franču dzīves epizodus, bija tā tendētas, ka zināmā šķērsgriezumā deva ieskatu par veselu problēmu kompleksu. Bija jaušams, ka korespondenču autors necentās pēc notikumu neitrālās "fotogrāfijas", bet "fotografējamo" objektu tvēra tādā nostādījumā, kas iederējās viņa kopējā Francijas tā laika politiskās un kultūras dzīves ainā. Šo korespondenču autors bija Sorbonnas universitātes jurisprudences students, agrākais Latvijas kara skolas absolvents un Latvijas armijas artilērijas virsleitnants, Hugo Vītols. Ap 1935. gadu viņš atgriezās Rīgā ar Dr. iur. diplomu. plašām interesēm, bagātu ieskatu franču garīgās kultūras jomās un atraisītu enerģiju savas zināšanas ietvert auglīgā darbībā. [..] Dr. Hugo Vītols ir viens no visievērojamākiem latviešu vidējās paaudzes publicistiem ar izstrādātu, personīgu stilu, atjautu, erudīciju un polēmisku ievirzi."
Rs. K. Dr. Hugo Vītolam 50 gadu. Laiks, 1950, 2. dec.



Par kultūrvēsturisko eseju grāmatu "Atmodinātās atbalsis" (Vesterosa, 1969)
“Grāmatas izteiksmē Hugo Vītols parādās kā suverēns esejists, un visu plašo darbu var saukt arī par eseju virkni. Likdams lietā bagāto intelektuālo bagāžu, viņš katru mīļo brīdi bārstās ar sentencēm un citātiem, kas iegūti daudzu tautu gara krātuvēs. Manuprāt, eseja ir izteiksmes forma, kas vienmēr būs un paliks subjektīva. Subjektīvajam elementam noteicēja nozīme arī Hugo Vītola grāmatā, bet bez tā būtu zaudēta darba pievilcība. Un vēl kas: ja Atmodinātās atbalsis ir ļoti gudra autora gaužām gudra grāmata, tad Hugo Vītolam ir spējas visas gudrības pasniegt populārā veidā. [..] Starp visām Hugo Vītola publikācijām Atmodinātās atbalsis laikam iegūs galveno nozīmi.”
Rudzītis, Jānis. Atmodinātās atbalsis. Laiks, 1969, 11. jūn.

Par grāmatu "Marta pali" (Vesterosa, 1975)
"Dr. Hugo Vītols, plaši pazīstams ar savu žurnālista darbību un politiskajiem publicējumiem franču valodā, pēdējos 20 gados arvien vairāk laika veltījis mākslas un literatūras problēmām. Pirms dažiem gadiem lasījām periodikā viņa grāmatas apjoma analītisku darbu – Rainis un Kuga Ugunī un naktī. Šogad viņš publicējis monumentālu eseju par mūsu ainavas klasiķi Vilhelmu Purvīti. Par apceres degpunktu Hugo Vītols izraudzījis Purvīša populāro gleznu Marta plūdi, bet pētījumi ap to sazarojuši par visa mūsu laikmeta kritiku, ietverot sevī arī plašu latviskuma analīzi. Grāmata ir arī mēģinājums precizēt vietu, kur gadsimtu maiņas un 20. gadsimta mākslas evolūcijas ainā novietojas latviešu glezniecība. [..] Atsaukdamās uz daudzu ārzemju autoritāšu spriedumiem, Hugo Vītols apskata Purvīti kā nepārspētu sniega gleznotāju visas Eiropas apmērā. [..] Tikpat saistīgs ir iztirzājums par kompozīcijas – gleznas līdzsvara un samēru likumiem. [..] Grāmatā iestrādāts daudz vispusīgas, vērtīgas informācijas, un to var lasīt ar nepagurstošu interesi."
Eglītis, Anšlavs. Hugo Vītols. Marta pali. Austrālijas Latvietis, 1975, 26. dec.

mākslas kritiķis
publicists

Veritas, Soligo

Rīga
Mācījies Rīgas Sv. Jēkaba baznīcas draudzes skolā.

Rīga
Mācījies Korti ģimnāzijā.

Sanktpēterburga
Mācījies profesora Potasova licejā; mācījies kopā ar gleznotāju Sigismundu Vidbergu.

Sanktpēterburga
6 mēnešus studējis Petrogradas Pedagoģiskajā institūtā.

Studējis Starptautisko tiesību institūtā.

1921–1923
Latvijas Kara skola
Krišjāņa Barona iela 99, Rīga
Mācījies Artilērijas nodaļā.

1928–1935
Sorbonnas Universitāte
Parīze
Beidzis studijas 1935. gada 2. jūnijā ar doktora grādu tieslietās par disertāciju "Baltijas jūra un Baltijas valstis". Pirmais latvietis, kurš ieguvis doktora grādu tieslietās Parīzes universitātē.

Latvijas Telegrāfa aģentūra LETA

Ņujorka
Jāņa Rīsberga General Builders celtniecības kompānija.

1941–1944
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Privātdocents starptautiskajās tiesībās.

11.1944–05.1945
Laikraksts "Daugavas Vanagi"
Redaktors.

1951–1952
Laikraksts "Latvija Amerikā"
Toronto
Redaktors.

Daugavas Vanagi

19.06.1928
Latvijas armija
1928: pēc paša vēlēšanās atvaļināts no Smagās artilērijas pulka virsleitnanta pienākumu izpildes.

1951–1952
Toronto

1952
Ņujorka
Kopš 1952: dzīvoja.

03.10.1976
Katskilu brāļu kapi
Apbedīta urna.

Amerikas latviešu apvienības Kultūras fonda balva
Literatūras un preses nozarē
1970