Herberts Dorbe

Dzimis Zlēkās, "Zušu" mājās zemnieka ģimenē. Māte – Ortija Dorbe (dzimusi Šama), tēvs Valts Dorbe.
Ap gadsimtu miju ģimene pārceļas uz Zūrām, kur Dorbes tēvs rentē pusi "Galiņu" māju no sievas brāļa Didžus Šama. Šeit Herberts Dorbe uzsāk skolas gaitas.
1905. gadā ģimene pārcēlās uz Ventspili.
1913–1915: Herberts Dorbe strādā Puzē par rakstvedi, kopā ar skolotāju Kārli Šreineru izveido jaukto kori, ir viens no kora vadītājiem.
1915. gadā kopā ar vecākiem Ortiju un Valtu, brāļiem Frici un Ermani, māsu Martu dodas bēgļu gaitās uz Krieviju. Krievijā nomirst brālis Fricis un māte.
1920. gadā Herberts Dorbe atgriežas no Krievijas.

Rakstnieka dzīvesbiedre Valija Dorbe, krustmeita Agra Ozola.
Vecākā meita Izolde dzīvoja Zviedrijā (mirusi 1987. gadā). Jaunākā meita Dagnija.
Mūža pēdējos gados Herberts Dorbe kļuvis akls, savus darbus diktēja sievai, kura tos pierakstīja.

Herberts Dorbe labprāt spēlēja vijoli un klavieres. Rakstnieks Herberts Dorbe mūziku iemīļoja jau bērnībā, kad viņa dzimtajās mājās Zlēku "Zušos" ieradās skroderis Leitis, kurš brīvajos brīžos muzicēja uz vijoles. Nopietnāk mūziku Dorbe iepazina mācoties Ventspils pareizticīgo draudzes skolā – Bahs, Šūmanis, Čaikovskis, vistuvākais komponists rakstniekam kļuva Bēthovens. Herberta Dorbes meitas Izolde un Dagnija, turpinot ģimenes muzikālo līniju, apguva klavierspēli Ventspils Tautas konservatorijā 20. gadsimta 30. gados.

LITERĀRĀ DARBĪBA

1912: pirmā literārā publikācija – dzejolis "Arājs" Ventspils laikrakstā "Jaunā Avīze" 1912.1./14.II.

Pirmie darbi ap 1912. gadu atrodami sākumā provinces (Ventspils) periodikā, pēc tam arī izdevumos "Taurētājs", "Jaunības Tekas", "Latvijas Jaunatne", "Jaunais Cīrulītis" u.c. Savā laikā aktīvi darbojies A. Jesena "Mazajās Jaunības Tekās".

Ražīgākais literārās darbības posms sākas pēc 1956. gada, kad Herberts Dorbe aiziet pensijā.

Rakstījis dzejoļus, prozu, lugas, tulkojis, bijis skolu grāmatu autors, sastādījis antoloģijas. Tēlainie, ritmiskie, šķelmīgi asprātīgie Dorbes dzejoļi bērniem ieguvuši nozīmīgu vietu latviešu literatūrā. Dzejā pārdomas un atziņas, dzīves vērojumu vairāk nekā lirisku izjūtu. Bagāts dokumentāls un kultūrvēsturisks materiāls ietverts Dorbes prozā par Ventspils novadu 19. gadsimtā. Herberta Dorbes pirmajos romānos stāstīts par jaunatni 20. gadsimta sākumā Ventspilī. 20. un 30. gados sarakstījis vairākas lugas, kas galvenokārt domātās skolēnu izrādēm.

Rakstījis recenzijas par mūzikas koncertiem.

Dzeja

1924: "Pasaules gājējs"
1925: "Splīns"
1969: "Liriski disputi"
1977: "Ceļavīra vēlējums"
1979: "Līdumnieks no Zlēkām"

Dzeja bērniem

1929: "Izas dziesmiņas"
1933: "Sirsniņa"
1937: "Rudentiņš bagāts vīrs"
1956: "Dzejoļi bērniem" (izlase)
1958: "Rīta laiciņš"
1958: "Leļļu brauciens"
1969: "Es un mani draudziņi"
1971: "Tas notika Kaķpēdiņu Bulvārī"
1973: "Aina ar brālīti meklē cālīti"
1974: "Vīrs un vārds"
1986: "Pelītes mācība" u.c.

Dzejas izlases

1958: "Dzeja" (1920–1955)
1964: "Gadu gaismā" (izlase)
1969: "Liriski disputi"

Sakārtots krājums ar dzejoļiem par mūziku.

Proza

Romāni

1966: skolnieka dzīves laika apraksts "Viņus gaidīja dzīve"
1970: "Vaicāju jaunībai" (vēlāk diloģija "Pagātnes vējos", 1973)
1972: "Tikai labu", romāns veltīts rakstnieka brāļa – Užavas skolotāja Friča Dorbes piemiņai.
1973: "Pie Ventas grīvas" (par kartupeļu dumpi Ventspilī 1891. gadā)
1976: "Uguns logā" – biogrāfisks romāns par Ernestu Dinsbergu
1978: "Brāļi, piecelieties" atspoguļo lībiešu nemierus 19. gadsimta 60. gados

Stāsti

1959: stāstu krājums "Putni daino patiesību"
1961: bērnības atmiņu stāsti "Dienas baltas, nebaltas"

Autobiogrāfiskie darbi

1968: "Bērnība, es sveicu tevi"
1984: "Savu bēniņu direktors"

Dramaturģija

Lugas

1929: komēdija "Gudram gudra nelaime"
1930: "Zemgales dēls"
1957: "Necerēta iepazīšanās"

Lugas bērniem

1927: "Laimona nelaime"
1928: "Burtnieku saime"
1929: "Leiputrija"

Dramatizējis Rūdolfa Blaumaņa pasaku "Velniņi".

Mācību grāmatas

Sastādījis mācību grāmatas:
1929: "Uzdevumi rakstu darbiem pamatskolās"
1930: "Diktāti pamatskolām"
1930: ābece "Gaismiņa"
1931: "Ābece mājas mācībai"

ĀRZEMJU AUTORU DARBU TULKOJUMI

1928: pirmais latviešu valodā tulkojis Aleksandra Puškina romānu "Jevgeņijs Oņegins".
1961: tulkojis krievu rakstnieka K. Paustovska autobiogrāfiju "Stāsts par dzīvi"

Sakopojis Puškina rakstus latviešu valodā, kur ietverti daudzi Dorbes tulkojumi.

HERBERTA DORBES MĀJAS "SENČU PUTEKĻI" UN ETNOGRĀFISKO PRIEKŠMETU KOLEKCIJA

Vācis un pētījis etnogrāfiskos priekšmetus Ventspils un Dundagas apkaimē. Savās mājās iekārtojis savu privātu Ventspils apkārtnes seno darba rīku un iedzīves priekšmetu muzeju, kurā atradās ap 400 eksponātu. Starp retumiem bija kokle ar piecām stīgām no 13. gadu simteņa, kas uzskatāma par vienu no pirmajām latviešu koklēm vispār. Starp eksponātiem arī ar rokām darināta vairāk nekā 100 gadu veca klarnete, zvejnieku un zemnieku mājturības priekšmeti, viņu darbarīki u.c.

Rakstnieka arhīvā netrūkst arī retu grāmatu un vēstuļu, kuras rakstījusi Aspazija. Jānis Akuraters, Augusts Saulietis un citi.

1960. gadā uzceltās Herberta Dorbes mājas Ventspilī laika gaitā kļuva par vietējo kultūras centru, kurā pulcējušies literāti, mūziķi. Herberts Dorbe uzsācis senlietu kolekcionēšanu, kurus pats dēvējis par "senču putekļiem"; no šejienes 1989. gadā dibinātais Herberta Dorbes memoriālais muzejs guvis nosaukumu.

Herberta Dorbes memoriālā muzeja atsevišķās telpās aplūkojami rakstnieka un etnogrāfa savāktie priekšmeti – senlaicīgi mājsaimniecības piederumi, darba rīki un novadnieciski priekšmeti — tītavas, vērpjamais ratiņš ar visām atspolēm. Rakstnieka darbistabā līdzās rakstāmlietām un grāmatām redzamā vietā novietota vēsturiska rakstāmmašīna un slavenais bezmēns, ko dažreiz dēvēja arī par "Piltenes bezmēnu", to lietoja dažādu produktu un mājsaimniecības priekšmetu svēršanai.

HERBERTA DORBES BALVA

Ikgadēji tiek pasniegta Herberta Dorbes gada balva "Gada humanitāro zinību skolotājs". Kandidātus H. Dorbes balvai izvirza mācību iestādes par skolotāju sadarbību mācību procesā ar Ventspils bibliotēkām un Ventspils muzeja visām četrām struktūrvienībām.

"Savai daiļradei daudz gūstu no redzes iespaidiem, redzējums mani spēcīgi ietekmē; līdzvērtīgi – dzirde, mazāk tauste, pavisam reti oža, vēl mazāk garša. Piemēram, man ir kāds dzejolis bērniem par kāri pēc ogām; rosmi šim dzejolim devusi ne iedomāta vai tieši izjusta garša, bet redzējums kādreiz Rīgā pie ielas kioska, kur pārdevēja iesvēra mazajam pircējam puskilogramu jāņogu, ko novēroju garām ejot."

Herberts Dorbe

"Kad Herberts Dorbe runāja ar bērniem, viņa vaigā uzplauka tik tikko jaušams, bet lielas labvēlības pilns un cerīgs smaids. Šis smaids – tikai lasiet uzmanīgi! – nomanāms arī starp viņa bērnu dzejas rindām. Brīnum jaukā dzejolī "Leļļu brauciens" ir šāds lellēm izteikts padoms:
Drošības labad
Lai nekrīt no ratiem,
Turiet viens otru
Aiz svārkiem un matiem!
It kā nekas īpašs nebūtu pateikts, taču mazais jociņš līdzīgi saules staram apgaismo visu dzejoli, iekrīt un paliek lasītāja prātā. Manuprāt, Dorbes bērnu dzejas pievilcību un vērtību visvairāk noteic tās vienkāršība un sirsnība. Un – sirsnīgā vienkāršība."

Valdemārs Ancītis

H. Biruts

Ventspils
Mācījies Ventspils pareizticīgo skolā.

1912
Ventspils
Beidzis Ventspils pilsētas skolu. Pēc skolas beigšanas pašmācības ceļā grib kļūt par tautskolotāju, bet neiztur eksāmenu.

1922
Rīga
1922. gadā Rīgā nolicis eksāmenus, iegūstot skolotāja diplomu un tiesības mācīt pamatskolā.

Užavas pagastskola
Užava
Bijis praktikants Užavas pagastskolā.

1913–1915
Puzes muiža
Pagasta rakstveža palīgs Puzē

1915–1920
Veļikije Luki
Bijis ierēdnis Veļikije Luku dzelzceļa stacijā un citur Krievijā.

1921
Vārve
Latviešu valodas un dziedāšanas skolotājs Vārvē

1921
Ventspils
Skolotājs Ventspils 2. pamatskolā

15.10.1923–1940
Ventspils 4. pamatskola
Pļavas iela 27, Ventspils
Skolas pirmais skolotājs. Skola sākusi darboties 1923. gada 15. oktobrī kā Ventspils 2. pamatskolas nodaļa ar vienu pamatskolas klasi skolotāja Herberta Dorbes vadībā.

1940–1941
Ventspils
Krievu valodas korektors Ventspils tipogrāfijā

1941–1949
Ventspils
Grāmatvedis uzņēmumā "Ventspils amatnieks"

1950–1956
Ventspils 4. septiņgadīgā skola
Pļavas iela 27, Ventspils
Skolotājs

1894–1900
Zuši

1900–1904
Galiņi
Ap gadsimtu miju ģimene pārceļas uz Zūrām, kur Herberta Dorbes tēvs rentē pusi "Galiņu" māju no sievas brāļa Didžus Šama.

1905–1915
Ventspils
1905. gadā ģimene atstāj laukus un pārce|as uz dzīvi Ventspilī.

1915–1920
Veļikije Luki
Atradies bēgļu gaitās Krievijā, strādājot Veļikije Luki dzelzceļa stacijā u.c.

1920
Ventspils
Dzimtenē atgriezies 1920. gadā (citos avotos – 1921. gadā).

1960–1983
Ērgļu iela 1, Ventspils
Uzceltajā mājā "Senču Putekļi" dzīvojis no 1960. gada līdz mūža noslēgumam.20. gadsimta 60.–70. gados Herberta Dorbes namiņš bija iecienīta literātu, arī mūziķu tikšanās vieta. Savus vēlējumus rakstnieka viesu grāmatās atstājušas daudzas Latvijā pazīstamas personības – Ārija Elksne, Jānis Peters, Olafs Stumbrs, Jānis Sudrabkalns, Laimonis Purs, arī asprātīgās poēmas "Tas notika Kaķpēdiņu bulvārī" mākslinieks Indulis Zvagūzis.

1956
Latvijas Padomju rakstnieku savienība

19.05.1989
Herberta Dorbes memoriālais muzejs "Senču Putekļi"
Ērgļu iela 1, Ventspils
Muzejs atklāts 1989. gada 19. maijā.

Ventspils Meža kapi