Henrijs Moors

Dzimis Lēdurgas draudzes skolas skolotāja, ērģelnieka un koru vadoņa Moora ģimenē.

Pirmais pasaules karš ģimeni noved Krievijā, Staraja Rusā. Tēvsnomira, kad zēns bija mazs.

1944: devies bēgļu gaitās uz Vāciju.
1950: izceļoja uz ASV.

Literārā darbība

1923: pirmā publikācija – dzejolis "Pie ugunskura" laikrakstā "Jaunatnes Vadonis" 21. jūlijā.

Literārie darbi
1932: romāns "Rauls" (atkārtoti izdots 1994).
1944: romāns "Negaiss nāk".
1949: stāstu krājums "Portreja".
1979: stāstu krājums "Rītdiena nekad nenāks".
1986: romāns "Viņš neaizmirsa atcerēties".
Periodikā publicēti stāsti, ceļojuma piezīmes un esejas.

Par romānu "Rauls" (1932)

"Tas sarakstīts kā "kāda jaunekļa piezīmes", t. i. romāna notikumu gaitu izstāsta pats Rauls, kurš tad arī šai gaitai pievieno savus pārdzīvojumus. Rauls ir turīgs jauneklis un mācās Rīgā pie krievu grafiķa Arkādija Almazova. [..] Rauls, kurš saņēmis un saņem no krieviem mākslinieciskos iespaidus, gan arī ir un paliek tikai estētizējošs diletants. Bet smalks un skaists viņš ir; aprindas, kurās tasgrozās, ir ļoti šikas, bagātas, elegantas un aprobežotas — visdārgākais, vislepnākais, ar milzīgām pretenzijām uz pirmklasīgu gaumi, bet patiesībā bez šīs gaumes. [..] Raulam līdztekus risinās romāni ar 3 sievietēm, pa starpām vēl viens otrs flirts, bet beigās viņš, jau ar paģiru nepatiku, apmeklē 3 slēgtus izvirtības lokālus Rīgā, kur lustējas ārzemnieki un Rīgas cittautiešu bagātnieki. [..] Henrijs Moors savā pirmajā darbā — viscaur — uzrāda samērā gludu stilu, gribētos sacīt, pat izkopšanas vērtas tēlotāja spējas. Ja viņš iemācītos izšķirt mākslu no pusmākslas, citiem vārdiem — spētu savus "varoņus" skatīt ar ironiju vai sarkasmu (nopietni tak tādi Rauli vai Seleimani nav ņemami), varētu no viņa kaut ko cerēt."
Grīns, Jānis. Debitanti prozas laukā. Daugava, 1933, Nr. 3.

Par romānu "Negaiss nāk" (Rīga: J. Alkšņa apgāds, 1944)

"Tematika — zvejniekus izmanto tirgotājs un sludinātājs; romāna varonis zvejnieku ļaudis no tiem cenšas atbrīvot — sauc atmiņā vienu otru darbu latviešu literatūrā un Knuta Hamsuna darbus ("Benoni" un "Roze"). Pats nosaukums "Negaiss nāk" diezgan laimīgi izvēlēts, jo darbā bieži ieskanas negaisa motīvs. Arī vielas romānam, varbūt, pietiktu, bet tā visai neapstrādāta, plašāk neizveidota. Nav īstu sarežģījumu, cīņas. Nav arī romānam piemērota pārliecinoša nobeiguma. [..] Raksturi visai nepārdomāti, psiholoģiski vāji veidoti un nepārliecina. [..] Kaut arī "Negaiss nāk" ir jau autora otrais darbs, tas tomēr vēl jāuzskata tikai — par formas vingrinājumu, bet nekādā gadījumā gatavu mākslas darbu."
Mētra, Alma. Henrija Moora - "Negaiss nāk". Daugavas Vēstnesis, 1944, 23. apr.

Par stāstu krājumu "Portreja" (J. Miķelsona apgāds, 1949)

"Henriju Mooru gribētos saukt par estētisko jutoņu un noskaņu gūstekni. Šādā estētizētā atmosfērā viņš audzis, pēc tādas jutis alkas tālākajā dzīvē, interesēdamies gan par tēlotājām mākslām, gan par mūziku, gan literatūru. Gūstniecības momentu te saskatām tajā ziņā, ka Henrijs Moors reti kad spējis savu jutoņu un noskaņas pakļaut mākslinieciski organizatoriskai gribai; estētiskās jutoņas un noskaņas valda par viņu, pastāvīgi turēdamas to tikai vielas virspusē un tādējādi tuvinādamas vai nu izkrāšļotai salonliterātūrai vai arī pasaldenam sentimentālismam. Nule teiktais viscaur manāms Henrija Moora jaunajā stāstu grāmatā Portreja. Visiem varoņiem te ir kaut kas no autora pasaules izjūtas."
Rudzītis, Jānis. Portreja. Latvija, 1949, 27. jūl.

Par stāstu krājumu "Rītdiena nekad nepienāks" (Bruklina: Grāmatu Draugs, 1979)

"Henrijam Mooram ir laba gaume un izteiksmīga, individuāli iezīmīga valoda. [..] Henriju Mooru neko daudz neinteresē fābula vai cilvēku raksturi. Viņa stāstos galvenais uzsvars ir likts uz gaisotni, noskaņu, kas attēlota gan lielā dramatiskumā, gan visbiežāk delikātos pustoņos. Noskaņas radīšanā Mooram ir meistara veiksme, un šai ziņā viņa stāsti ir ļoti moderni, jo pēc Otra pasaules kara
noskaņas tēlojums ir sācis dominēt nevien epikas īsajās formās, bet ari romānos un dažkārt pat lugās. Noskaņas uzburšanai autoram nepieciešams valodā izcelt ne tik daudz vēstījuma vai apraksta elementus, kā jau pieminēto emocionālo apakštoni. Ari lielus notikumus Moors rāda nevis to norisē, bet noskaņās, kas no tiem atplaiksnījušās cilvēkos. [..] Henrija Moora stāstu tematika ir šā laikmeta atspulgs latvieša apziņā, un tieši tāpēc, ka dramatiskie notikumi rādīti nevis ārējās norisēs, bet iekšskatā, cilvēka dvēseles atbalsis, tie atsedzas dziļāk un patiesāk."
Andrups, Jānis. Noskaņu stāsti. Ceļa Zīmes, Nr. 61, 1981.

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par stāstu krājumu "Rītdiena nekad nenāks".
1981