Harijs Gricēvičs

Tēvs Staņislavs Gricēvičs (1880), māte Marianna Gricēviča (dzimusi Baltvilka, 1881), vecāki arī bija bēgļu gaitās Vācijā, vēlāk izceļoja uz Ameriku un dzīvoja Filadelfijā.

Kopš 1950. gada 23. aprīļa dzīvoja Amerikā, dzīvoja Filadelfijā.

Grafiķis, gleznotājs, dekorators, grāmatu ilustrators.

1941: debitēja kā grāmatu ilustrators.
1941: apgādā "Latvju Grāmata" izdotas tautasdziesmas "Eita, bērni klausīties!" ar Harija Gricēviča ilustrācijām.
1942: apgādā "Zelta Ābele" izdota Valdemāra Damberga pasaka "Lienīte un Gaŗausis" ar Harija Gricēviča ilustrācijām.
1943: apgādā "Grāmatu Draugs" Teodora Lejas-Krūmiņa sakārtojumā izdotā "Cilvēki un likteņi. Modernā vācu daiļproza" ar Harija Gricēviča vāka zīmējumu un oriģināllitogrāfijām.
1943: apgādā "Grāmatu Draugs" izdotā somu rakstnieka Sillanpē romāna "Cilvēki vasaras naktī" vāka un ilustrāciju autors.
1946: apgādā "Gaismas pils" (Hanava) izdotā Veltas Tomas dzejas krājuma "Latvieša sieva" vāka un iekārtojuma autors.
1947: apgādā "Gaismas pils" (Hanava) izdotā Jonāsa Miesnieka stāstu krājuma "Dūkas kungs un viņa māja" vāka un iekārtojuma autors.
1949: apgādā "Gaismas pils" (Hanava) Edgara Andersona sakārtotās antoloģijas "Rietumu pasaule" vāka autors.
1952: apgādā "Grāmatu Draugs" (Bruklina) izdotā Zenta Mauriņas romāna "Frančeska" vinjetes un mākslinieciskā ietērpa autors.
1953: apgādā "Grāmatu Draugs" izdotā Kontances Miķelsones romāna "Nakts parāde" vāka autors.
1953: "Druvas apgādā" (Toronto) izdotā Veltas Tomas dzejas krājuma "Sēļuzemes sestdiena" vāka autors.
1953: apgādā "Grāmatu Draugs" izdotā Valdemāra Kārkliņa romāna "Dievu zeme" vāka autors.
1954: apgādā "Grāmatu Draugs" izdotā Irmas Grebzdes romāna "Pelēkā māja" vāka autors.
1955: apgādā "Grāmatu Draugs" izdotā Valdemāra Kārkliņa romāna "Teika par septiņiem kuģiem" vāka autors.
1957: apgādā "Grāmatu Draugs" izdotā Aīdas Niedras romāna "Miera ielas cepurniece" vāka autors.
1960: apgādā "Grāmatu Draugs" izdotā Valdemāra Kārkliņa romāna "Zelta zvans" vāka autors.
1963: apgādā "Grāmatu Draugs" izdotās Rūtas Skujiņas grāmatas "Sirds dzīvo no niekiem" vāka un ilustrāciju autors.
1963: "Upeskalna apgādā" (Šipenville) izdotā Jonāsa Miesnieka dzejas krājuma "Vīzijas un īstenība" vāka un titullapas autors.
1964: apgādā "Grāmatu Draugs" izdotās Rūtas Skujiņas grāmatas "Vējš svaida kaijas" vāka autors.
1964: apgādā "Grāmatu Draugs" izdotā Valdemāra Kārkliņa romāna "Kurzeme" vāka autors.
1966: apgādā "Grāmatu Draugs" izdotā Aīda Niedras romāna "Trīs laimes meklētāji" vāka autors.
1969: apgādā "Grāmatu Draugs" izdotā Veltas Tomas dzejas krājuma "Sērdienes spēks" vāka autors.
1969: apgādā "Grāmatu Draugs" izdotā Dzintara Kiršteina romāna "Kaliet sirdis akmenī, brāļi!" vāka autors.
1969: apgādā "Grāmatu Draugs" izdotā Aīdas Niedras romāna "Varavīksnes pār Rīgu" vāka autors.
1970: apgādā "Grāmatu Draugs" izdotā Aīdas Niedras romāna "Rīga dienās nedienās" vāka autors.
1971: apgādā "Sēļzemnieks" (Mineapole) izdotā Anitas Daugules romāna "Tantals" vāka autors.
1971: apgādā "Grāmatu Draugs" izdotā Alfreda Dziļuma romāna "Vienas vasaras zieds" vāka autors.
1971: apgādā "Grāmatu Draugs" izdotās Zentas Mauriņas grāmatas "Bērza tāss" vāka un ilustrāciju autors.
1971: apgādā "Grāmatu Draugs" izdotā Gunara Janovska romāna Rolands" vāka autors.
1974: apgādā "Grāmatu Draugs" izdotās Paulas Jēger-Freimanes grāmatas "Mainīgā mānīgā dzīve" vāka autors.
1974: apgādā "Grāmatu Draugs" izdotā Elvīras Kociņas romāna "Jādzīvo vien ir" vāka autors.
1975: apgādā "Grāmatu Draugs" izdotā Ainas Kraujietes dzejas krājuma "ne bungas ne trompetes" vāka autors.
1975: apgādā "Grāmatu Draugs" izdotās Zentas Mauriņas grāmatas "Dzintargraudi" vāka autors.
1979: apgādā "Grāmatu Draugs" izdotā Kārļa Ķezbera romāna "Alkazars" vāka autors.
1981: apgādā "Grāmatu Draugs" izdotā Elvīras Kociņas romāna "Eiropas vārtos" vāka autors.
1985: apgādā "Grāmatu Draugs" izdotās Gunara Janovska grāmatas "Gunars Janovskis stāsta" vāka autors.
1986: apgādā "Grāmatu Draugs" izdotās Henrija Moora grāmatas "Viņš neaizmirsa atcerēties" vāka autors.
1986: apgādā "Grāmatu Draugs" izdotās Lūcijas Bērziņas grāmatas "Jaunības atblāzmā" vāka autors.
1987: apgādā "Grāmatu Draugs" izdotā Gunara Janovska romāna "Ļaudis pie jūras" vāka autors.

Ilustrējis Knuta Hamsuna romānus "Viktorijas", "Pāns", Ēriha Marijas Remarka "Ēnas paradīzē".

1942: laikrakstā "Tēvija" publicēti Harija Gricēviča zīmētie portreti - komponists Jānis Kalniņš, aktrise Mirdza Šmitchene, komponists Pēteris Barisons, gleznotājs Artūrs Jūrasteteris, komponists Arvīds Žilinskis, dzejnieks Leonīds Breikšs.

Gatavojis dekorācijas latviešu dramatiskajai kopai Hanavā (Vācija) un palīdzējis Eslingenas Latviešu teātra, Mērbekas Latviešu teātra dekorāciju tapšanā, dažiem latviešu baleta iestudējumiem, dzīvojot Amerikā, darinājis dekorācijas latviešu teātru iestudējumiem Ņujorkā, Vašingtonā, Bostonā

Zīmējis pastmarkas, plakātus, Klīvlendas Latviešu dziesmu svētku (1963) karoga meta autors u. c.
Bijis Filadelfijas Latviešu biedrības priekšsēdis.

Dalības izstādēs: 1954. gadā Ņujorkā, Filadelfijā,
Iekārtojis dažādas mākslas izstādes Amerikā.
Gleznojis lielizmēra Džordža Vašingtona portretu Filadelfijas vēsturisko telpu dekorēšanai, jo Filadelfija reiz bijusi Savienoto Valstu federālās valdības mītne.
Gleznotājs Harijs Gricevičs izdaiļojis lielu apmēru zilos toņos ieturētām Holividas un piepilsētu ainavām Gimbela veikala skatlogus, kā arī paveicis sienas gleznojumu (1964).
Ieceļojis ASV, ieguva trešo godalgu Gimbelsa preču nama gleznu sacensībā par temu: "Filadelfijas nākotne" un viņu saistīja šai uzņēmumā par galveno dekorātoru. Kopš tā laika H. Gricēviča māksla sazarojas amerikāņu un latviešu sabiedrībā.


Apbalvojumi
1998: PBLA Kultūras fonda Goda diploms par izciliem un vispusīgiem darbiem tēlotājas mākslās. (mākslinieks ir darinājis monumentālus sienu gleznojumus daudzās pasaules mēroga ievērojamās publiskās celtnēs, radījis augstvērtīgus zīmējumus, grafikas un skatuves ietērpus. Ar savu vispusību, tehnisko meistarību un māksliniecisko izdomu viņš ir izpelnījies latviešu un internacionālā mākslas pasaulē augstāko atzinību un respektu.)
1999: Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes Goda zīme. Izcilā mākslinieka daudzpusīgais talants sniedzas no izsmalcinātām grafikas tehnikām līdz vērienīgiem, lielformāta sienas gleznojumiem. Kā vienā, tā otrā gadījumā Harijs Gricēvičs ir sevi piepulcinājis latviešu mākslas labāko meistaru saimei.

Par Harija Gricēviča profesionālo darbību dažādās nozarēs
"Harijs Gricēvičs savos darbos apliecina sevi jau kā gatavu meistaru grafiskās mākslās, kuru tomēr nav iespējams, norobežot no viņa gleznieciskās pasaules, jo savos ogles zīmējumos (dzejnieces Tomas ģīmetne, "Vīrieša galva"), kā arī plakātos Latvju baletam Gricēvičs sevi atestē kā labu pustoņu mākslinieku. Gricēvičs glezno, gravē, veido grāmatu grafisko dalu, ka ari veic dekorācijas darbus. Tas viss apliecina ne tik vien Gricēviča darba spējas, bet arī viņa mākslinieciskās dotības."
Tēvzeme: Latvian Newspaper, Nr.39-40 (22.05.1948)

"Harijs Gricevičs visjaunākās paaudzes grafiķis ar nekļūdīgu roku, precīzu un izsmalcinātu techniku. Vienādi veikli viņš pārvalda vairākas grafikas technikas: vara grebumu, kokgrebumu un tušas zīmējumu. Viņš arī glezno. Stutgartes starptautiskajā mākslas izstādē pag. pavasarī varējām iepazīties ar viņa plakāta mākslu, kas vedināja iedomāties moderno franču plakātu meistarus. Izkoptā vara grebumu technikā Gricevičs devis dažas mūsu kultūras darbinieku ģīmetnes. Pēdējā laikā mākslinieks nodevies grāmatu rotāšanas mākslai, un jāsaka — ar labiem panākumiem."
Jansons, Voldemārs. Ilustrētas grāmatas. Ceļš, Nr.10-12 (01.10.1948)

"Jau Latvijas Mākslas akadēmijas laikā daudzu citu studentu starpā Harijs Gricēvičs izcēlās kā veikls un lielisks zīmētājs. Viņš bija viens no retajiem, kas, vēl students būdams, kļuva pazīstams ārpus akadēmijas saimes tiešā loka. Vācu okupācijas laikā Valstspapīru spiestuvē Rīgā viņš strādāja kā grafiķis pie J. Šternberga, kur tika drukāti dažādi vērtspapīri, pastmarkas, grāmatas un daudz un dažādi grafiskā veida darbi. Bet tanī pašā laikā viņš uzsāka darbu Helmāra Rudzīša grāmatu apgādā. Viņš deva grafisku apdari T. Lejas-Krūmiņa modernās daiļprozas izlasei "Cilvēki un likteņi", kurai zīmēja ne tikai vāku, bet arī 26 vācu rakstnieku portretus origināllitografijas technikā. Turot šo grāmatu savās rokās un papētot tanī ievietotos portretus, tas, kas H. Gricēviču personīgi nepazina, nekad nevarētu iedomāties, ka tos ir darinājis vēl tikai students. Katrs atsevišķs portrets uzrādīja technisko gatavību, kādu var sniegt tikai rutinēta meistara roka. pieder pie izredzētajiem, kam zīmēšanas talants jau ielikts šūpulī, kam ikkura grafiskās mākslas technikā burtiski ir daļa no viņa paša. Viņam pietika tikai reizi uzmest skatu, resp. iepazīties ar tās principiem, lai jau tūlīt stātos pie darba - bez citiem tik nepieciešamās vingrināšanās, bez mēģinājumiem, bez tā saucamās "rokas iesišanas"."
Soikans, Juris. Harijs Gricēvičs - grafiķis, gleznotājs, dekorators. Latvju Māksla, Nr.17 (01.01.1991) (periodika.lv)

gleznotājs
grafiķis
scenogrāfs

Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga

Apgāds "Grāmatu Draugs" (1926–1992)
Ilustrators.

Filadelfija
Grafiķis "E. A. Wright Banknote Co"; pastmarku un naudas zīmju zīmētājs Dienvidamerikas valstīm.

Amerikas Savienotās Valstis
Vadošais mākslinieks un padomdevājs mākslas jautājumos "Gimbel" koncernā. Bez tam strādāja arī pie "John Wanamaker", "Bouwit Teller Sears Roebuck and Co." un vairākiem citiem plaši pazīstamiem preču namiem daudzās ASV pilsētās, vairākos štatos.

Strādājis Valsts papīru spiestuvē.

1942–1944
Rīga
Vācu okupācijas laikā Valstspapīru spiestuvē strādāja kā grafiķis pie J. Šternberga, kur tika drukāti dažādi vērtspapīri, pastmarkas, grāmatas un daudz un dažādi grafiskā veida darbi.

1945–1949
Hānavas Tautas augstskola
Hānava

1974
Filadelfija
Iecelts par priekšsēdi Mora mākslas kolledžā (Moore College of Art) organizējamai padomnieku komitejai Filadelfijā. Koledžā māca ne tikai glezniecību un tēlniecību, bet arī komerciālās mākslas dažādos paveidus keramiku, rotas lietu gatavošanu, modes, grāmatu ilustrēšanu, reklāmu zīmēšanu utt.

1981
Ēģipte
Vasarā apceļojis studiju nolūkos.