Harijs Gāliņš

9 bildes

18.07.1931 – 01.09.1983

Harijs Gāliņš (1931–1983) – dzejnieks, prozists, tulkotājs, redaktors. Nozīmīgākais darbs – autobiogrāfiskās prozas cikls, ko veido grāmatas "Nāves ūtrupe" (1968), "Karūsām jāķerlīdakas" (1972) un "Jāsēj rudzi" (1976). Strādājis izdevniecībā "Liesma" par prozas redaktoru, tulkojis no lietuviešu, krievu un baltkrievu valodas.

Dzimšanas laiks/vieta

18.07.1931
Liepāja

Miršanas laiks/vieta

01.09.1983
Jūrmala

Personiska informācija

Dzimis dzelzceļnieka ģimenē.
1938–1945: mācījies Jēkaba Janševska septiņgadīgajā skolā.
1945–1947: mācījies Liepājas 1. vidusskolā.
1947–1950: mācījies 1. strādnieku jaunatnes vakara vidusskolā.
Paralēli mācībām strādājis dažādus darbus, bijis skatuves strādnieks Liepājas teātrī, krāvējs ostā un preču stacijā, aku urbējs, kurjers, apdrošināšanas aģents, apriņķa laikraksta "Komunists" ārštata līdzstrādnieks un Liepājas Mašīnu un traktoru stacijas avīzes literārais līdzstrādnieks.
1951–1953: studējis Liepājas skolotāju institūtā.
1953–1958: studējis un beidzis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu.

Profesionālā darbība

Strādājis par literāro līdzstrādnieku un sekretāru dažādu laikrakstu redakcijās.
No 1967. gada līdz mūža beigām: izdevniecības "Liesma" redaktors.
Pirmā literārā publikācija – dzejolis "Draudzība" laikrakstā "Padomju Jaunatne"1953. gada 19. septembrī.

Dzeja

1959: "Ar vētru krastā dzintars nāks" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1963: "Laika zirgs jāapkaļ" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1967: "Akmens dzirkstis" (Liesma).
1970: "Zviedz viļņi" (Liesma).
1974: "Starpbrīdis" (Liesma).
1980: "Nerēvētās buras" (Liesma).
1981: izlase "Viļņi" (sērijā "Dzeja jaunatnei", Liesma).

Dziesmas ar Harija Gāliņa dzeju komponējuši Georgs Dovgjallo un Tālivaldis Bērziņš.

Dzeja bērniem

1972: "Svešāsspalvas" (Liesma).

Proza

1968: stāstu krājums "Nāves ūtrupe" (Liesma).
1972
: noveļu krājums "Karūsām jāķerlīdakas" (Liesma).
1976: garais stāsts "Jāsēj rudzi" (Liesma).
1978
: stāstu krājums "Laivaslellis" (Liesma).
1981: izlase "Rudzi" (Liesma).
Grāmatas "Nāves ūtrupe" (1968), "Karūsām jāķerlīdakas" (1972) un "Jāsēj rudzi" (1976) veido autobiogrāfiskās prozas ciklu.

Dokumentālā proza

1979: "Spartaks Kurzemē", kopā ar Franci Rekšņu (Liesma).

Darbu tulkojumi citās valodās

Darbi tulkoti lietuviešu, igauņu, vācu, krievu, baltkrievu, slovāku un udmurtu valodā.

Lietuviešu valodā
1986: Laikas sėti rugius (Jāsēj rudzi). Lietuviešu valodā tulkojis Alvydas Butkus; Vilnius: Vyturys.

Igauņu valodā
1980: Surma oksjon (Nāves ūtrupe). Stāsti no grāmatām "Nāves ūtrupe", "Karūsām jāķer līdakas", "Laivas lellis". Igauņu valodā tulkojusi Valli Helde; Tallinn: Perioodika.

Vācu valodā
1983: Erinnerung an Nora (Jāsēj rudzi). Vācu valodā tulkojusi Welta Ehlert; Berlin: Verlag Neues Leben.

Krievu valodā
1971: stāsti Harija Gāliņa, Aivara Kalves, Andra Jakubāna un Oļģerta Gailīša īsprozas izlasē "Моя белая гитара"; Москва: Молодая гвардия.
1976
: stāsts "Средь темного леса..." izlasē "О старой доброй земле и о море", tulkojusi Mira Krupņikova; Rīga: Liesma.
1979: stāsti "Книги" ("Grāmatas"),"Пеледа и Паллада" ("Pelēda un Pallāda") izlasē "След чайки"; tulkojis Sergejs Cebakovskis; Москва: Молодая гвардия.
1979
: Пора сеять рожь (Jāsēj rudzi). Krievu valodā tulkojis Vladimirs Mihailovs, autorizēts tulkojums; Rīga: Liesma.
1981: Франц Рекшня, Харий Галинь. Спартак в Курземе (Spartaks Kurzemē); Rīga: Liesma.
1983: Караси ловят щук (Karūsām jāķer līdakas); Москва: Советский писатель.

Citi darbi

1969: Voldemārs Branks. Ar lodi sirdī. Romāns. Harija Gāliņa literārā apdare (Liesma).1974: Sakārtojis un sarakstījis pēcvārdu Vijas Svīkules prozas izlasei "Kartupelis zied" (Liesma).
1975: Jānis Žīgurs. Krusts un enkurs. Harija Gāliņa literārā apdare (Liesma).

Tulkojumi no lietuviešu valodas

1962: Ieva Simonaitīte. Dusmu pūce (Ieva Simonaitytė. Pikčiurnienė) (Latvijas Valsts izdevniecība).
1968: Balis Sroga. Dievu mežs (Balys Sruoga. Dievu miškas) (Liesma).
1973: Jons Biļūns (Jonas Biliūnas). Laimes guntiņa (Liesma).
1974: Jozs Požera (Juozas Požėra). Mana tiesa (Liesma).
2011: Jons Biļūns. Bērnības sapņi. Izlasē "Lietuviešu zelta stāsti" (Lauku Avīze).

Tulkojumi no krievu valodas

1964: Džansi Kimonko. Saulstaru upe Sukpaja (Latvijas Valsts izdevniecība).
1965: Andrejs Aldans-Semjonovs. Bareljefs klintī (Андрей Алдан-Семенов. Барельеф на скале) (Liesma).
1966: Ritheu. Nunivaka (Юрий Рытхэу. Нунивак) (Liesma).
1966: Sergejs Baruzdins. Atkārtojums (Сергей Баруздин. Повторение пройденного) (Liesma).
1967: Marta Gergeja (Márta Gergely). Elfi (Liesma).
1968: Grigorijs Fedosejevs (Григорий Федосеев). Jambuja ļaunais gars (Liesma).
1972: Jurijs Oļeša (Юрий Олеша). Skaudība (Liesma).
1973: Vitālijs Zakrutkins (Виталий Закруткин). Cilvēku māte (Liesma).
1975: Sergejs Baruzdins. Dīvainais ēzelītis (Сергей Баруздин. Странный ослик) (Liesma).
1976: Nikolajs Rižihs (Николай Рыжих). Gaismas zveja (Liesma).

Tulkojumi no baltkrievu valodas

1982: Janka Kupala. Dzejoļi un poēmas. Sastādījis un pēcvārdu sarakstījisJūlijs Vanags. No baltkrievu valodas atdzejojuši Harijs Gāliņš u.c. (Liesma).

Citātu galerija

Par Harija Gāliņa daiļradi


"Viena no galvenajām Gāliņa dzejas tēmām ir jūra, dzimtās Kursas daba un ļaudis,atziņas par cilvēka dzīves gājumu, atbildību un esības jēgu, par mīlestībuun nāvi. Būtisku dzejas daļu veido mīlestības dzejoļi, pirmajos krājumos tie vairāk tradicionāli, pat didaktiski un frāžaini, vēlāk iegūstotapcerošāku, filozofiskāku skanējumu, neizslēdzot arī drastiskumu unironiju. Nozīmīgai dzejas daļai pieskaitāmi mātei un mirušajiem draugiemveltītie darbi, kuros līdzās smeldzīgām atmiņām un zaudējuma sāpēm pargalvenajām kļūst pārdomas par nezūdošām garīgām vērtībām. Gāliņa dzeja piesaistaar izteiksmes savdabību, tā ir paskarba, pat raupja, daudz lietotidialektismi, apvidvārdi, profesionālismi.

Nozīmīgākais Gāliņa literārais devums ir autobiogrāfiskās prozas cikls, koveido stāstu un noveļu krājumi "Nāves ūtrupe" (1968), "Karūsām jāķerlīdakas" (1972) un garais stāsts "Jāsēj rudzi" (1976). Atsevišķus,pabeigtus ciklus veido gan katrs krājums atsevišķi, gan visi kopā, tosmākslinieciskā veselumā apvieno Hažus tēls. Krājums "Nāves ūtrupe" ir vēstījumspar 2. pasaules kara notikumiem varoņa dzīvē, krājumā "Karūsām jāķerlīdakas" stāstīts par gaitām pēckara periodā līdz 1947. gadam. Garā stāsta"Jāsēj rudzi" darbība norisinās 50. gadu vidū. Cikla māksliniecisko veselumuveido vēstījums "es" formā un galvenā varoņa vienotais pasaules skatījums.Gāliņš pārliecinoši parādījis Hažus uztveres un pasaules skatījuma evolūciju 20gadu ilgā laikposmā. Viņa izaugsme no naiva, bērnišķīga puišeļa līdzdaudz pieredzējušam un pārdzīvojušam cilvēkam ir veselas paaudzeslikteņstāsts. Ciklam raksturīgs neizskaistināts, neidealizēts, betgodīgs un patiess tēlojums, kas piešķir Gāliņa prozai īpašu skarbumu undokumentālu patiesumu. Savdabību rada bērna skatījums uz karu, neretidzīves un sabiedrības "melnās puses", pat padibeņu tēlojums. Gāliņa prozā parnoteicošo nereti kļūst gadījums, apstākļu sakritība, arī indivīda pašaizveicība. Ciklam cauri vijas jēdzienu "karš" un "bērns" krasaispretnostatījums, nesavienojamība. Gāliņa prozai raksturīgi bagātīgiizmantoti valodas izteiksmes līdzekļi, dialektismi vides un personāžuraksturojumā, daudz sakāmvārdu un parunu. Arī stāstu krājuma "Laivaslellis" (1978) liela daļa darbu tieši vai netieši saistīta ar karu,pievēršanās šodienas tematikai te radusies kā dabisks turpinājumslīdzšinējai prozai."

Dombrovska, Baiba. Harijs Gāliņš. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

Par stāstu krājumu "Nāves ūtrupe" (1968)

“Gāliņa raksturīgākā īpašība ir viņa lielā vēlēšanās stāstīt, stāstīt skaļi, stāstīt dūšīgi ar nepārprotamu žestu un dialektiku. Sižeti un perspektīva ir izvēlēti tādi, lai dotu maksimālo drāmatisko kontrastu: kaŗš skatīts ar pusaudža acīm, kuŗa veselīgā vitālitāte, panaīvā objektīvitāte asā kontrastā izceļ pieaugušo aizraušanos kaŗa bezjēdzībā.”

Silenieks, Juris. Trīs no viņpuses. Jaunā Gaita, nr. 77, 1970.
“Autors prot labi izkārtot notikumus un faktus vajadzīgā secībā, nostādīt cilvēkus un viņu attieksmes blakus un pretstatā, atļaujot secinājumus izdarīt lasītājam pašam. Stāsti, kuros Gāliņš rāda tieši priekšpilsētu un tās iemītniekus, liek domāt, ka vārds “hronikas” nav iekļuvis apakšvirsrakstā gadījuma pēc. Tie patiešām ir it kā hronista stilā ieturēti vēstījumi, kuros atklājas nomales laužu dzīve, raksturi un savstarpējās sadursmes. Arī laika ziņā autors paplašina šo darbu robežas: ja pārējos stāstos tēlotie atgadījumi notiek Lielā Tēvijas kara apstākļos, tad “forštates hronikās” H. Gāliņš atkāpjas uz 30. gadu beigām, izpētī savu varoņu priekšvēsturi, tad parāda viņu metamorfozas pirmajā padomju varas gadā un finālā – viņu likteni kara sākuma dienās vai nedaudz vēlāk (..) Īpašu uzslavu H. Gāliņš pelnījis par kuplo leksiku un frazeoloģiju. Viņš veiksmīgi izmanto provinciālismus, barbarismus un citus retāk sastopamus leksikas resursus. (..) .. kā mākslinieka liecībai par savas paaudzes zēnību, kas pavadīta kara skarbuma un briesmu atēnā Harija Gāliņa grāmatai latviešu padomju šodienas prozā ir sava vieta. “Nāves ūtrupes” iznākšana ir iepriecinošs notikums mūsu literārajā dzīvē, tā uzskatāma par sasniegumu Lielā Tēvijas kara gadiem veltīto daiļdarbu klāstā. Vienlaikus mūsu rakstniecībā piesakās savdabīgs, jau stipri izkristalizējies stāstnieka talants.”

Čākurs, Jānis. Sešpadsmit stāsti. Cīņa, 25.08.1968.

Izglītība

1938–1945
Jēkaba Janševska septiņgadīgā skola
Liepāja

1945–1947
Liepājas 1. vidusskola
Ausekļa iela 9, Liepāja

1947–1950
Liepājas 1. strādnieku jaunatnes vakara vidusskola
Liepāja

1951–1953
Liepājas skolotāju institūts
Baseina iela 9, Liepāja

1953–1958
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
beidzis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu

Darbavieta

1947–1950
Laikraksts "Komunists" (1919–1990)
Pasta iela 3, Liepāja
ārštata līdzstrādnieks

1947–1950
Liepājas teātris
Teātra iela 4, Liepāja
skatuves strādnieks

1967–1983
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
redaktors

Dalība organizācijās

1963–1983
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs

Apglabāts

09.1983
Raiņa kapi