Georgs Heinrihs Loskīls

Georgs Heinrihs Loskīls (1740-1814) ir dzimis Rindas un Stendes mācītāja (1735-1755) Georga Heinriha Loskīla (Loskiel, 1709 vai 1710-1780) un viņa sievas Eleonoras Kristīnes, dzimušas Hofmanes (Hofmann), Lestenes pārvaldnieka meitas, ģimenē. Tēvs piederējis pie Brāļu draudzes.

Georgs Heinrihs Loskīls jun. bija precējies ar Mariju Magdalēnu (mirusi 1826. gada 12.V 81 gada vecumā Bētlemē), dzimušu Valmieras palīgmācītāja un hernhūtiešu skolotāju semināra dibinātāja (1738) Johana Barlaha (Barlach, 1707-1766) ģimenē. Viņu kāzas notika 1771. gada 27. jūnijā Ceistā.

Kristīgā literatūra latviski1856: Jauna un pilnīga latviešu dziesmu grāmata. Jelgava: Stefenhāgens un dēls. [Kurzemes t.s. racionālistu dziesmu grāmatas 2. izdevums, iekļauti arī G.H.Loskīla teksti.]
1856: Kristīga mājas grāmata. Kurzemes Lutera draudzes veciem un jauniem par ticības kopšanu dāvināta. Jelgava: Stefenhāgens un dēls [ābece kopā ar luterāņu tekstu izlasi, t.sk. Loskīla dziesmas].
1851: Dzīvā maize. Rīga [luterāņu dziesmu, lūgšanu, Bībeles pantu utml.izlase skolām, t.sk. arī G.H.Loskīla dziesmas].
1847: Rokas grāmatiņa, kur iekšā atrodamas tās vajadzīgākas dziesmas, lūgšanas un mācības priekš zaldātiem un citiem Lutera draudzes locekļiem. Rīga: Hekers [luterāņu dziesmu un lūgšanu izlase, t.sk. Loskīla teksti].
1844: No tās kristīgas draudzes un svētiem Dieva vārdiem. Svētīgas dziesmas, Dieva draudzēm par uztaisīšanu [Vidzemes t.s. vecā dziesmu grāmata, iekļauti arī Loskīla teksti].
1833: Dziesma par tām pēdīgām cilvēka dēla dienām. Rīga: Hekers [garīgo dziesmu, t.sk. Loskīla, izlase]
1797: Liturģijas jeb Slavas dziesmas un lūgšanas, piesaukšanas un aizlūgšanas. Barbija. [I d.vācu hernhūtiešu tekstu tulkojumi; II d. "Simts garīgas dziesmiņas" - Loskīla atdzejojumi un oriģinālsacerējumi; līdz 1866. gadam vēl pieci atkārtoti izdevumi.]
1790: Garīgas dziesmas Dievam par godu un slavu. Rīga: J.K.D.Millers. [Līdz 1911. gadam vēl deviņi atkārtoti izdevumi.]

Grāmatas un raksti par misijas darbu ASV2002: Evaņģēlisko brāļu misijas vēsture starp Ziemeļamerikas indiāņiem. Latvijas Luterānis, nr. 14 (2002, 20.VII)
1887: Extempore on a wagon: a metrical narrative of a journey from Bethlehem, Pa,. to the Indian town of Goshen, Ohio, in the autmn of 1803 [metriskas jeb ritmizētas ceļojuma piezīmes uz Bētlemi Ohaio štatā 1803. gada rudenī; angliski tulkojis J. Makss Harks (J.Max Hark)]. Lankastera: S.H. Cāms (Zahm). 1935. gadā t.p. arī laikrakstā Allentown Morning Call vācu nodaļā (S.Pennsylfanisch Deitsch Eck.)
1838: The History of Moravian mission among the Indians of North America: from its commencement to the present time, with a preliminary account of the Indians. London: T.Allman.
1794: History of the mission of the United Brethren among the Indians in North America: in three parts [Misijas vēstures Ziemeļamerikā tulkojums angliski, tulkotājs Kristiāns Ignācijs la Trobe (Christian Ignatius La Trobe). Londona: Brāļu draudzes biedrība evaņģelizācijas veicināšanai (Brethren`s Society for the Furtherance of the Gospel).
1792: Georg Hinrich Loskiels Historiske beskrifning, öfwer evangeliska bröderned missions-arbete ibland indianerne uti norra America [1789.gada izdevuma tulkojums zviedru valodā]. Stokholma: bez.i.
1789: Geschichte der Mission der evangelischen Brüder unter den Indianern in Nordamerika [Evaņģelisko brāļu misijas vēsture Ziemeļamerikas indiāņu vidū, izmanto bīskapa Augusta Gotlība Špangenberga, misionāra Ceisbergera un Dr. Robertsona grāmatas]. Barbija, Leipciga: Lorenz Friedrich Spellenberg, Paul Gotthelf Kummer. Atkārtots izdevums Hildesheima: Olms, 1989.

Brāļu draudzes literatūra vāciski un citās valodās1893: Himmelswonne [dziesmas "Kad es nākšu" brīvs atdzejojums no latviešu vācu valodā, parakstīts: A.E.] Rigasches Kirchenblatt, nr. 50 (1893).
1825: Sieben Passions-Predigten [Septiņi pasijas jeb ciešanu laika sprediķi]. Bāzele: Šneiders. 2. - 1834 (Bāzele: Šneiders.)
1801: Etwas für's Herz auf dem Wege zur Ewigkeit [Kaut kas sirdij ceļā uz mūžību - garīgi teksti]. Budissin: Monse. 2. - 1804; 3. - 1805 (Leipciga: Kumers); 4. - 1806 (Bāzele: Šneiders); 5. - 1809 (turpat); 6. - 1820 (Leipciga: Kumers); 7. - 1827 (Bāzele: Šneiders); 8. - 1833 (Bāzele, Šneiders); 9. - 1848 (Bāzele: Šneiders).
1796: Gebete und Betrachtungen in Versen auf alle Tage des Jahrs [Ritmizētas lūgšanas un apceres visām gada dienām]. Noidītendorfa: Heinrihs Gotlībs Pečs; 2. - 1813 (Reihenbaha)
1781: Sieben einzelne Passionspredigten [Septiņi ciešanu laika sprediķi]. Red. A. fon. Širndings (Schirnding). Vitenberga.
1773: Lofzangen en geestelyke liederen der vereenigde evangelische Broedergemeente [Slavas un garīgas dziesmas apvienotajai brāļu draudzei; nīderlandiešu valodā]. Ceista: G.H.Loskīls; tas pats arī Amsterdama: J.Vepemanis, 1787.
1771: Het kerkengebed der Evangelische Broeder-Gemeente. Hārlema: C.H.Bons (Bohn). [Uz Loskīlu attiecināta grāmata, vietnē www.books.google.com digitalizēta, tajā labi saskatāms Loskīla paraksts].

[par Loskīlu] Kur atradīsi vēl skaidrāku, sirsnīgāku valodu latviešu rakstos? Kur uziesi vēl labāku meisteru, kas ar tādu īstu dziesminieka garu mūsu valodā dziesmas dziedājis? Šīs pērlītes caur gadu gadiem savu vērtību nezaudēs, un mēs no sirds tiem vīriem pateicam, kas daudz no viņām uzņēmuši tagadējā Vidzemes baznīcas dziesmu grāmatā.
-k-. Par baznīcām Pēterburgā. Pēterburgas Avīzes, nr. 6 (1863).

Loskīls, šķiet, bija intuīcijas cilvēks, kas radījis jūtu uzplūsmē un tādēļ arī viņam daudz vāju, sentimentālu, deminutīviem pieblīvētu dzeju (..). Tas ir raksturīgi visiem piētistiem. (..) Bet piētisti nav iedomīgi. Loskīls, piemēram, pats savus gara ražojumus dēvē par "vientiesīgām dziesmiņām" un domā, ka tās "jebšu pasliktas, tam Kungam tak būs tīkamas." Tīkamas tās būs arī bijušas latviešiem. Par to liecina vairākie Loskīla dziesmu krājumu izdevumi. Taisni tai laikā, kad luteriskā baznīca uzsāka izšķirošo cīņu ar brāļu draudzi Vidzemē, 1847. gada dziesmu grāmatas emendatori uzņēma 39 Loskīla dziesmas dziesmu grāmatā. Tik dziļi tās bija iesakņojušās latviešos, ka baznīca uzņēma savas pretinieces mīļākās dziesmas! Daža dziesma kļuvusi par izteicienu, piemēram: "Mēs šeitam esam viesi, ne mājas vietiņā." Lūk, vienkārša galda lūgšana, skaistākā varbūt no visām, ko latvieši pazinuši: "Svētī, Dievs, tās dāvanas, / Ko no augšienes tu dodi, / Svētī mūsu lūgšanas, / Mūs uz pateicību modi. / Lai uz tevi acis veram, / Kad mēs ēdam, kad mēs dzeram." (..) Loskīls savu dzejnieka sirdi ielicis latviešu dziesmās - tai tautai, ar ko viņš kopā bija uzaudzis. Edgars Ķiploks. Georgs Heinrichs Loskīls. Mājas Draugs, nr. 5 (1952), 9. lpp.

Lasītājus saistīja vientiesīgās, sirsnības caurstrāvotās rindas par Dieva darbu nevainojamību, Kristus dzīvi un ciešanām, kas rosināja līdzpārdzīvojumam, pat līdzdalībai "iekš Kristus vātīm mājās būt." Īpaši pieminams no piētisma tradīcijām izrietošais literārā tēlojuma paņēmienu kopums, kam raksturīga eksaltācija ciešanu ainās, intimitāte ticības apliecinājumos Jēzum; gan atturīgāka nekā radniecīgajos vāciskās dzejas paraugos, kur mīlestības izpaudumiem pret "debesu brūtgānu" ir dažkārt erotiska pieskaņa.
Ināra Klekere. Klusībā baudījamas dziesmiņas. Latvijas Luterānis nr. 15 (1997), 6. lpp.

Vēl tikai gaidām plašāku pētījumu par šo neparasto personību, kas, kalpojot brāļu draudzes misijai, apceļoja vairākus kontinentus, ikvienā no savas darbības vietām aktīvi nododoties radošai un organizatoriskai darbībai, kā arī atstājusi paliekošu literāru mantojumu. (..) Loskīla liturģijas tika apspriestas vācbaltiešu periodikā, tā kļūstot par vienu no retajiem gadījumiem, kad latviešu brāļu draudzes teksti nonāca Baltijas izglītoto vāciešu uzmanības lokā. (..) Loskīlam, šķiet, bija izdevies uztaustīt īsto dzejiskuma stīgu, caur kuru iemiesot 18. gadsimta latviešu reliģiozitāti. Loskīls pie lasītājiem vērsās ne tikai kā pie brāļiem un māsām, bet tieši kā pie latviešiem.
Pauls Daija. No Kurzemes līdz Pensilvānijai. Domuzīme, 2019, nr. 3., 76.lpp.

Mākoņa vidū stāv / Grāfs Cincendorfs,
Tam blakus, /prievotu un celī ievainotu,
indiāņu ielenkts, / latviešu dzejnieks / kurzemnieks Loskīls,
kurš rokā tur sava kapa / akmens plākšņu galdu
ar uzrakstu / George Henry Loskiel
Episcopus Fratrum (..)
Un Loskīls teic: / "Skandējiet, koklētāji!
Dziediet, mūzas, dziedātāji!" / Un eņģeļi izjusti, asaraini
dzied: / "Mēs šeitan esam viesi,
ne mājas vietiņā. / Tā pasaule patiesi
mūs ne apmierina." (..)
Viss tas notika sen atpakaļ, tomēr, es atceros.
Jānis Krēsliņš. Pieminot Juri Indriķi Loskīlu. Raksti. I sējums. Ceļi un neceļi. Rīga: Valters un Rapa, 2003, 148. lpp.

Latviešu komponistu dziesmas ar Loskīla vārdiemJēzus Kristus pazīst man`. Ādolfa Ābeles dziesma jauktajam korim.
Laipnais vadonis. Ādolfa Ābeles dziesma jauktajam korim.
Labu dienu, mieru, veselību. Brāļu draudzes dziesma A. Vītoliņa harmonizācijā ērģelēm ar tekstu.

dzejnieks
mediķis

Loskiel

1748–07.1759
Rinda
mācās mājas - mācītājmuižā pie tēva uzaicināta privātskolotāja no Hernhūtes Dr. Johana Hifela (Johannes Hüffel), kopā ar Hifelu 1759. gada vasarā izceļo uz Barbiju, lai turpinātu studijas seminārā.

1759–1764
Barbijas Teoloģiskais seminārs
39249 Barbija, Vācija
studējis medicīnu un teoloģiju, precīzs studiju laiks pagaidām nav noskaidrots. Domājams, ieradies Bārbijā 1759. gada agrā rudenī, tur tā paša gada 26. decembrī uzņemts brāļu draudzē un studējis, 1760. gada 30. septembrī kā īstens draudzes loceklis baudījis sv. Vakarēdienu, bet 1765. gadā jau ir skolotājs Niskijas pedagoģiskajā seminārā.

26.12.1759–23.02.1814
Brāļu draudze
39249 Barbija, Vācija
Tiek uzņemts brāļu draudzē, nezaudē saiknes ar to mūža garumā.1781. gada septembrī piedalās Bārbijas Brāļu draudzes vecāko konferencē, kura pilnvaro Loskīlu uzrakstīt Amerikas misijas vēsturi, balstītu dienasgrāmatās, ziņojumos, vēstulēs u.c. avotos - misionāra Amerikā Davida Ceisbergera (David Zeisberger), bīskapa Augusta Gotlība Špangenberga (Augustus Gottlieb Spangenberg) darbos; Loskīls izmanto arī Doktora Robertsona "Amerikas vēsturi" (Robertson, History of America), kapteiņa Karvera (Carver) ceļojuma piezīmes, M. Leistes (Leiste) aprakstus par britu kolonijām Ziemeļamerikā, jezuītu misionāra Arnolda Montaņja (Montagnes), Korneta (Cornet), Šamplēna (Champlain), Žaka Kartjē (Jacque Cartier), Kadvalladera Koldena (Cadwallader Colden) darbus un strādā pie manuskripta turpmākos septiņus gadus. Manuskripts parakstīts 2. maija 1788.gada Strīķos.

1765
Niskijas Pedagoģiskais seminārs
Niskija, Saksija, Vācija
Docents, māca ārstniecību

1766–1767
Brāļu draudze
Noivīda, Reinzemes-Pfalzas pavalsts, Vācija
Darbojas brāļu draudzē

01.1768–05.1768
Marienborna, Saksija-Anhalte, Vācija
Strādā par mācītāju

05.1768
Ceista, Utrehtas novads, Nīderlande
Iesvētīts diakona amatā

1769–1771
Amsterdama
skolas pārzinis un ārsts, strādā pie brāļu draudzes dziesmām nīderlandiešu valodā.

19.03.1775
Brāļu draudze
39249 Barbija, Vācija
Iesvētīts prezbitera jeb draudzes vecākā / priekšnieka amatā

1776–1781
Brāļu draudze
Kleinvelka, Baucenes apgabals, Saksijas pavalsts, Vācija
Draudzes vadītājs, mācītājs

1782–1789
Brāļu draudze
Raiskuma pagasts, Pārgaujas novads
Dzīvo Strīķu muižā, sākumā strādā kā brāļu draudzes prezbitera Petera Heses (Hesse) palīgs, kopš 1785. gada virsprezbiters visai Vidzemes (t.sk. igauņu daļas) brāļu draudzei, Krievijas brāļu draudzes aģents; sacer un tulko garīgas dziesmas latviešu valodā, strādā pie evaņģēliskās misijas vēstures pie Ziemeļamerikas indiāņiem."..viens sevišķīgs žēlastības laiks še iesākās priekš mums, latviešiem, kur mūsu m. tēvs Loskiel dažu reize nāce mūsu sapulcināšanas vidū un apliecināja no tā nopelna mūsu m. Pēstītāja un viņa mīlestības, kur ar sajuszdamām sirdīm baudījām un priecīgi kopā bijām. Par šo laiku apgādāja mums [mūsu] m. tēvs Loskiel to Pēterburgas dziesmu grāmatiņu, kas mums par lielu prieku un baudīšanu rokā nāce."Miķelis Pētersons. Dzīves stāsts. LNB RX35,5,8.

1789
Brāļu draudze
Sanktpēterburga
Īslaicīgi brāļu draudzes pārraugs jeb "aģents" Pēterburgā

1789
Pilava Gorna, Polija
pirmais mācītājs toreizējās Gnadenfreijas brāļu draudzē

1794
Niskijas Pedagoģiskais seminārs
Niskija, Saksija, Vācija
brāļu draudzes palīgs

1798–1802
Brāļu draudze
Hernhūte
1801. gadā Hernhūtes misionāri aicina Loskīlu doties uz Pensilvāniju kā provinciālās palīgkonferences prezidentu (President of the Provincial Helpers Conference), 1802. gada 24. martā Hernhūtē iesvēta bīskapa amatā.

23.07.1802–1812
Brāļu draudze
Bētlihema
Hernhūtiešu bīskaps līdz 1811. gadam; līdz 1812. gadam pilda arī brāļu draudzes mācītāja pienākumus. 1803. gada 16. aprīlī liek pamatakmeni jaunajai Bētlihemas baznīcai.1807. gadā dibina morāviešu teoloģisko semināru.

02.1814
Bētlihema
Apbedīts brāļu draudzes jeb Morāvijas brāļu kapos: https://www.findagrave.com/memorial/68506483/georg... [sk. 7.11.2020].