Barbijas Teoloģiskais seminārs
Barbijas Teoloģiskais seminārs, saukts arī par teoloģisko augstskolu, ir brāļu draudzes seminārs, tās darbinieku izglītošanai. Sākotnēji tas izveidots kā Universitas literarum visiem brāļu draudzes ierēdņiem - teologiem, juristiem, ekonomiem, ārstiem utml., tomēr tas faktiski darbojas kā teoloģiski filozofiska fakultāte, kurā piedāvā ne tikai teoloģiskas un filozofiskas studijas, bet arī enciklopēdiskas zināšanas par visām zinātņu jomām.
Semināru raksturo stingrs režīms un dienaskārtība, pēc iespējas samazinot kontaktus ar ārpasauli, t.sk. tikšanos ar sievietēm un ģimeni; tiek pārraudzīta arī semināristu lektīra; noteikts stundu skaits ir paredzēts ikdienas pienākumu pildīšanai, kas jāsaskaņo ar skolotājiem, līdzdalība svētbrīžos ir obligāta. Vienlaikus arī lasītā literatūra ir savstarpēji jāpārrunā, kas noveda pie tā, ka semināristu redzeslokā nonāk darbi, kuri nebija atzīti par lasīšanai vēlamiem. Semināristi privātā, šaurā lokā mēdza viens otru iepazīstināt ar lasīto daiļliteratūru un jaunākajām filozofiskajām atziņām. Tā piemēram Šleiermahers, kas mācījās seminārā no 1785. līdz 1787. gadam; līdzīgi arī Samuels Okelijs (Okely, 1766-1787), Emanuels Ceslins (Zäslin, 1767-1804) un citi semināristi izveidoja neoficiālus "filozofiskus klubiņus", kuros tika pārspriesti lasītie vācu rakstnieki Klopštoks, Hallers, Vīlands, Gētes "Jaunā Vertera ciešanas" un Heltijs (Hölthy), arī Kanta "Prolegomeni" u.c. Tomēr viņu ideju integrācija semināra saturā nebija iespējama; studējošo neapmierinātību izsauca arī semināristu pārlieku stingrā uzraudzība. Tas viss nereti noveda pie audzēkņu vilšanās un mācību iestādes atstāšanas, to nepabeidzot. Brāļu draudzes vadība, uzņemoties atbildību par semināristu dvēselēm un garīgo dzīvi, īsti neprata atrast vajadzīgo līdzsvaru starp "dzīvi Kristū" un "pasaulīgo dzīvi" jeb dzīvi reālajā pasaulē.
No: Dorette Seibert. Glaube, Erfahrung und Gemeinschaft: der junge Schleiermacher und Herrnhut. Göttingen: Vandenhoeck&Ruprecht, 2003, S. 55-58.
Seminārs Barbijā pastāvēja no 1754. līdz 1789. gadam.