Georgs Frīdrihs Bitners
26.05.1805 – 18.07.1883
Georgs Ludvigs Frīdrihs BITNERS (Büttner, 1805–1883) ir Baltijas vācu mācītājs un folklorists. Iespējams, interesi par latviešu tautasdziesmām viņā rosina mācītāja H. Katerfelda raksts Über das lettische Volkslied ["Par latviešu tautas dziesmu"] žurnāla "Magazin" 1835. gada (5.sēj.) 1. burtnīcā, Katerfelds tajā aicina pievērst uzmanību latviešu garīgajai pasaulei, vākt folkloru, tādējādi tai tuvojoties; fokloras iepazīšana var būt arī lielisks līdzeklis labākai latviešu valodas apguvei. Bez tam 1837. gadā ar Kabiles mācītāja V. Dullo starpniecību Bitnera rokās nonāk Krimuldas mācītāja K.K.Ulmaņa savākto tautasdziesmu burtnīca. Pārbaudot tekstus, izrādās, ka vairums dziesmu latvieši zina un dzied arī Kabilē. Bitners nolemj Ulmaņa krājumu papildināt un īsā laikā savāc vairāk nekā 3400 dziesmu. Viņš saņem no Ulmaņa arī citas Krimuldā pierakstītās dziesmas, izmanto arī mācītāju Bergmaņa un Vāra krājumus. Ap 1844. gadu Bitnera rīcībā ir 4500 oriģināldziesmu un 760 variantu un nāk klajā tolaik plašākais tautasdziesmu krājums "Latviešu ļaužu dziesmas un ziņģes" ar 2854 dziesmām.Teksti publicēti Bitnera ieteiktajā ortogrāfijā, izšķirot stiepto (garo patskani apzīmē ar sekojošu h: schuhpo) un lauzto intonāciju (garo patskani apzīmē ar jumtiņu jeb cirkumfleksu: bûs). Savas ortogrāfijas principus Georgs Bitners devis rakstā "Untersuchungen über die lettischen Sprachlaute" ("Pētījumi par latviešu valodas skaņām", "Magazin", 1847, 9(1)). Vairākkārt laikrakstā "Latviešu Avīzes" publicējis aicinājumu krāt tautasdziesmas, norādījis iesūtītāju vākuma vietas, kā arī atklājis savu klasifikācijas sistēmu. 1874. un 1875. gadā Bitnera savāktās dziesmas savā krājumā "Latviešu tautas dziesmas" publicē Augusts Bīlenšteins. 1865. gadā, rakstīdams par latviešu tautasdziesmām izdevuma "Slavisches Centralblatt" 3. un 4. numurā, Kaspars Biezbārdis savu apcerējumu papildina ar 80 Bitnera savāktajām dziesmām paša vācu tulkojumā. Ap 2400 Bitnera nepublicēto tautasdziesmu Krišjānis Barons iestrādāja "Latvju dainās".
Neliela loma Bitneram ir arī Baltijas vācu garīgo dziesmu vēsturē. Viņš aizstāvēja vecās pirms racionālisma laika dziesmas, iebilstot pret racionālistu pārspīlējumiem veco dziesmu stila un izteiksmes labošanā. Paša Bitnera sastādītajā dziesmu grāmatā nav jaunu tekstu, arī tās struktūra ar īpašu oriģinlaitāti neizceļas. Ar šo izdevumu Bitners mēģina atgriezties pie tās dziedāšanas tradīcijas, kas Baltijas vācu baznīcā valdīja līdz 18. gs. II pusei. Kaut arī grāmata tika vairākās Kurzemes draudzēs lietota, tā neguva vispārēju Baltijas luteriskās baznīcas atzinību.