Fricis Goliāts

1890: 29. februārī dzimis saimnieka ģimenē.
1926: 29. janvārī Vecauces "Ēvaržos" Frici Goliātu nošauj viņa sieva Matilde, nogalinot arī Goliāta tēvu un pēc tam arī sevi.

No 1909: periodikā – laikrakstos "Latvija", "Dienas Lapa", "Laika Balss", "Dzīve" – rakstījis par pedagoģijas problēmām, publicējis literatūrkritiskus rakstus par Linarda Laicena, Leona Paegles, Augusta Saulieša daiļradi (žurnālos "Domas", "Ritums", "Jaunības Tekas", laikrakstā "Darbs un Maize") un rakstus par teātra izrādēm, oriģināldarbus dzejā un prozā un tulkojumus.
20. gados: pievērsies Latvijas vēstures, īpaši agrārvēstures jautājumu izpētei.
1924: publicēta grāmata "Agrārjautājums Latvijā" (konfiscēta 1925. gadā).
1925: rediģējis un izdevis laikrakstu "Darba Zemnieks" (laikrakstu slēdza un redaktoram piesprieda četrus mēnešus cietumsoda).
Aktīvi darbojies Lauku strādnieku arodbiedrības Vecauces nodaļā un centrālajā valdē.
Bijis Ārpusskolas izglītības kongresu padomes loceklis un populārs lektors. Ārpusskolas izglītības kongresi bija Latvijas Komunistiskās partijas un Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas kopīgs "projekts", lai, dibinot kultūras un sporta iestādes, tajās izplatītu savu partiju ideoloģiju, aizsargātu partiju vadību, iestādes, to rīkotos gājienus un citus masu pasākumus, atvairītu politisko pretinieku fiziskos uzbrukumus un savukārt uzbruktu politiskajiem pretiniekiem, kā arī piesaistītu jaunus biedrus.

“Fr. Goliāts bija veikls publicists, kura spalva ar lielu vienkāršību, bet nežēlīgu asumu grāva savu pretinieku bastionu. Viņa doma piederēja latvju darba zemniecības ciešanām un vergu gaitām. Viņa dzīve un darbs bija veltīts zemniecības atsvabināšanās cīņām. Viņš stāvēja par strādniecības un darba zemniecības vienotu cīņu savu viscilvēcības mērķu piepildīšanai. Fr. Goliāts latviešu marksistiskā literatūrā agrārjautājumā dzina tālāk to vagu, kādu bija sācis nelaiķis F. Roziņš. Vai tas mūsu tagadējos objektīvos apstākļos pareizi vai nepareizi, to šeit neizšķirsim, bet liecināsim noteikti, ka Fr. Goliāts bija drošsirdīgs, bezbēdīgs, varbūt pat fanātisks agrārrevolucionārs. Fr. Goliāts visu sevi bija atdevis savai idejai. [..]
Ar Fr. Goliāta nāvi Latvijas strādniecība un darba zemniecība zaudē cēlu, skaidru idejas cilvēku. Viņa proletāriskā ārpuse bieži liecināja, ka šis cilvēks dzīvo tikai savai lielai cilvēces atsvabināšanas idejai. Fr. Goliāts nepazina nekādu locīšanos un piemērošanos, droši viņš risināja savu domu līdz galīgai konsekvencei, tas iznāca asi, bet tas rūdīja viņa revolucionāro pašapziņu. Viņš neprasīja, vai kāds to atzīst vai kāds tam piekrīt, bet darīja, jo tāda bija viņa pārliecība.”

[An.] Divkārtīgs zaudējums. Jaunā Vienība, 1926, Nr. 3.

"Ar Goliātu latviešu kreisā strādniecība zaudē vienu no saviem apdāvinātākajiem un izglītotākajiem publicistiem. Ar tiešām apbrīnojamu enerģiju viņš nodevās savu ideju propagandai rakstos, publiskās lekcijās un sapulču runās. Viņš bij vai vienīgais agrārjautājuma teorētiķis starp tagadnes jaunajiem sabiedriskajiem rakstniekiem. Konsekvents marksists un revolucionārs, dažkārt līdz fanātismam. Nāve pārtrauca viņa darbu pašā iesākumā un viņa literāriski zinātniskos plānus visintensīvākā izveida posmā."

Upīts, Andrejs. Fricis Goliāts. Domas, 1926, Nr. 6.

literatūrkritiķis
publicists

Frīdrihs Goliāts

Fr. Gols, L. Krist.

1900–1904
Vecauces pagasta 6-klašu pamatskola
Vecauce
Vecauces pagastskola

1904–1906
Vecauce
Vecauces draudzes skola

1906–1909
Valmieras skolotāju seminārs
Leona Paegles iela 40, Valmiera

1909–1911
Liepāja
Liepājas pirmmācības skola, skolotājs.

1909–1911
Laikraksts "Dzīve" (1908–1914)
Liepāja

1915–1917
Mansurova
Latviešu kolonijas skola, skolotājs

1917–1926
"Ēvarži", Vecauces pagasts
Strādājis tēva mājās lauku darbus.

1914–1915
Cariskās Krievijas armija

1925
Par laikraksta "Darba Zemnieks" izdošanu piesprieda četru mēnešu cietumsodu.

1926
Albrekšu kapi, Auce
Apglabāts kapu ārpusē, aiz vaļņa.