Ernests Aistars

Dzimis saimnieka ģimenē. Tēvs Ernests Anševics, māte Trīne Anševica (dzimusi Kreidere).
1937: nomainīja uzvārdu Anševics un kļuva par Aistaru.

1923: apprecējies ar skolotāju Lidiju Šulti (dzim. 1901–1984), dēli – gleznotājs Viestars Aistars (1927–2020), bibliotekārs Aivars Aistars (1929), gleznotājs un literāts Jānis Aistars (1938–2023) un inženieris Raits Aistars; mazmeita rakstniece Zinta Aistara (1957).

LITERĀRĀ DARBĪBA

Pirmā publikācija

LITERĀRIE DARBI

PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA

IESTUDĒJUMI TEĀTRĪ

1959: drāmas "Zirnekļa tīklā" (pēc romāna "Sapnis saules logā", dramatizējis Andris Valdmanis) iestudējums Minesotā (ASV).
1976: lugas "Goda tiesa" iestudējums Toronto (Kanāda) Latviešu biedrības dramatiskajā teātrī.
1977: lugas "Goda tiesa" iestudējums Austrālijas Latviešu teātrī.

Drāma "Zirnekļa tīklā" tulkota angļu valodā "The Web of the Red Spider"; tulkojusi Ulīte Ulmane.

APBALVOJUMI

1979: Amerikas Latviešu apvienības Kultūras fonda Goda balva rakstniecībā.

PAR ERNESTA AISTARA DAIĻRADI

"[..] runāsim tikai par Aistara 10 romāniem un vienu garo stāstu Vēju saucējs. Šos darbus varētu sadalīt divi lielās grupās, izdarot to ne pēc chronoloģiskā publicēšanas vai rašanās laika, bet pēc darbos notēlotajiem laikmetiem. Pie pirmās grupas piedalāmi: Plosti, Savā zemē, Gaismu sauca, Sirēna, Vēju saucējs – minētajā sekā. Otru grupu veido: Aiza, Tu nāci naktī, Evita, Goda diena, Adatas ēnā.
Pirmā grupa būtu nodēvējama par tautas brīvības cīņu daļu savā zemē un par dzīvi izcīnītajā brīvībā. Otras grupas darbos Aistars pievērsies svešumā aizgājušai tautas daļai – trimdiniekiem, emigrantiem, latviešiem brīvībā jeb pasaulē, sevišķi šīs daļas jaunajai paaudzei un tās mēģinājumiem pastāvēt vidū starp vecāku prasībām un vērtību skālām un apkārtējās vides vilinājumiem un standartiem. Vidū starp abām šīm grupām kā atdalītājs atrodas romāns Sapnis saules logā, kurā notēlots īss posms vienā vienīgā gadā, ar ko sākās tautā krāto materiālo un garīgo, ētisko vērtību iznīcināšana, tautas izklīdināšana uz austrumiem un rietumiem, pašu zemē palikušo pakļaušana svešai varai. Tātad Aistara darbiem, it sevišķi pirmajā grupā, par sociālo logatu izraudzīti krizes jeb krustceļu laikmeti tautas dzīvē. Pakavēsimies pie katra darba atsevišķi, lai vērotu, kādus konkrētus ietvarus autors izraudzījis un kā tie sniedz lasītājam savu īpašu vēstījumu."

Ruņģe, Valija. Ernesta Aistara prozas sociālais logāts. Treji Vārti, Nr. 105, 1985.

".. daiļliteratūrai viņš pievērsies tieši svešumā, kad jādzīvo nometnes šaurība, kad dienišķa maize jāpelna darbā, kam nav nekā kopēja ne ar audzināšanu, ne rakstniecību. [..] kaut pavēlu sācis, līdz šim Ernests Aistars ir publicējis vienu stāstu grāmatu un 9 romānus. Aistara darbu kvalitāte jau pašā sākumā ir augsta. Viņa pirmais romāns "Sirēna" (1949) iegūst mūsu ievērojamāko kritiķu cildinājumus, kas viņu salīdzina ar lielajiem ziemeļniekiem. Romāns Plosti (1952) skar vēsturisku vielu, "Sapnis saules logā" (1959) dokumentē 1940. gada traģisko vasaru mūsu dzimtenē, "Aizā" (1963) Aistars apliecina sevi kā meistaru psiholoģisku pārdzīvojumu tēlošanā un nozieguma un soda jautājumu tagadnes situācijā. Romāna "Tu nāci nakti" (1967) Aistars tēlo topoša latviešu gleznotāja problēmas svešā zemē, saskaroties ari ar abstrakto mākslu. Aktuālu problēmu romāns ir āri "Evita" (1970), kamēr romānā "Goda diena" (1973). Aistars parāda sevi arī kā satīrisku dzīves tēlotāju. [..] Romāns pārveidots ari skatuvei un vairākkārt izrādīts. "Adatas ēnā" (1975) Aistars rāda cīņu pret moderno sērgu, kāda ir mūsdienu jaunatnes aizraušanās ar narkotiskām vielām. Autors rūpīgi izpētījis ari šo vidi, dodamies no Čikāgas uz Kaliforniju. kur varējis iepazīties ar narkotiku atveseļošanas iestādi. Jaunākais romāns "Sava zemē" (1978) mūs noved atkal Latvija, autora dzimtajā pusē."

Kalniņš, Nikolajs. Ceļi un gadi. Laiks, 1979, 15. sept.

PAR ROMĀNU "SIRĒNA" (1949)

"Kad 1946. gadā pēkšņi tika publicēts Ernesta Aistara stāsts Vēju saucējs, bija pamats teikt, ka tas, droši vien, būs tikai nejaušs intermeco pazīstamā paidagoga un ļoti smalkā literātūras kritiķa darbā. Tas jāatgādina tādēļ, ka nule izdotais Aistara pirmais romāns Sirēna noteikti uzlūkojams par sava veida sensāciju latviešu literatūrā. Nevienam negaidot, Aistars devis darbu, kas pārsteidz, darbu, kas, atskaitot dažus iespējamus iebildumus par stilu, liecina, ka to veidojis vīrs sava talanta briedumā. Pēkšņi mēs, latvieši, paši esam ieguvuši romānu, kas cienīgi spēj aizstāt dažu labu ziemeļnieku vai ziemeļnieciskā garā rakstītu sacerējumu. [..] Sirēna pārliecina cik daudz Aistaram kā radošam rakstniekam devusi darbība literatūras kritiķi. Šai romānā sastopamies ar tādām labam literāram darbam nozīmīgām īpašībām, kādu, diemžēl, nav dažam citam rakstniekam, kas tāpat kā Aistars var pievērst sev uzmanību ar spilgtiem raksturiem. Vispirms te redzam ka autors viscaur pratis atdalīt lokāli nozīmīgo no vispār interesantā. Viņš arī pratis izveidot kompozīciju, kurā viss izsvērts. "

Rudzītis, Jānis. Sirēna. Latvija, 1949, 21. apr.

PAR ROMĀNU "SAPNIS SAULES LOGĀ  (1959) 

"Ernests Aistars jaunajā romānā Sapnis saules logā no savas puses izmantodams 1940. g. tematiku, monumentālitātes virzienā nav spēris tādu soli, ka viņu izvirzītu tālu priekšā citiem. Bet atzīstami Aistara panākumi, vēloties meklēt tēlojamiem notikumiem kaut cik dziļāku pieeju. Tas noticis tā, ka autors par galveno varoni izraudzījies nevis kādu no tiem latviešiem, kas jau 17. Jūnijā aptvēra nacionālo katastrofu un ieņēma sirdi izmisīgu naidu austrumu okupantiem, bet gan kādu no tās saujiņas, kas pēc labākās pārliecības ticēja komunistu bauslībai un padomju plakātu liekulīgajiem saukļiem."

Rudzītis, Jānis. Sapnis saules logā. Latvija, 1959, 2. maijā.

PAR ROMĀNU "AIZA" (1963)

"Nule publicētais romāns „Aiza" ir vistiešākā nozīmē saistīts ar latviešu jaunatnes dzīvi trimdā, autoram labi pazīstamā konkrētā vidē – Čikāgā un tās tuvākā apkārtnē, šinī gadījumā romāna fabula nav plašāk izvērsta kā vispārināts latviešu trimdas dzīves tēlojums, bet autors savu stāstījumu koncentrējis patiesībā uz vienu un galveno personu – paidagoģijas studentu Pēteri Skambu. [..] Autors uzvanda sirdsapziņas mocītā jaunekļa dvēseli līdi pašām dzīlēm un rāda, kā viņš cīnās ar sevi, lai atgūtu sirds skaidrību. [..] Tas ir smalki niansēts, nesamākslota loģiski konsekventi risināts un koncentrētā kompozīcijā ietverts tēlojums, šinī nozīmē "Aiza" sasniedz augstu līmeni psīcholoģiskā romāna žanrā. Bet šis romāns sniedz lasītājam arī vēl ko citu. Pastarpām (vai „starp rindām*' netieši autors ar piedzīvojuša vīra (gribētos teikt arī – ar piedzīvojuša paidagoga) skatu ir vērojis dažas laikmetīgas parādības, uz kuru fona notēlojas nelaimīgā jaunekļa likteņstāsts. Pirmkārt, romānā tēlotā katastrofa ierosina pārdomas par modernās lielpilsētas satiksmes problēmām: kā tā savā milzīgajā areālā draud nosmakt pati sevi un satiksmes nelaimes prasa arvien lielāku upuru skaitu. Ne velti dziji iejūtīgā dzejniece Zinaīda Lazda ir bēgusi no Amerikas modernajām lielpilsētām kā no baiga rēga. Otrkārt, tēlojuma fonā parādās arī tipiskie amerikāņu „bitņiki", kuru bezsaturīgajam dzīves veidam sāk līdzi ākstīties ari da]a latviešu jaunatnes (patiesībā tā nav gan Amerikas lokāla parādība vien!). [..] Treškārt, lasītājam nepaliks nepamanīts ari autora kritiskais skats uz trimdas jaunatnes pseudoromantiku, ko raksturo arī paša Pētera Skambas bezcerīgā mīlas dēka ar viņa "meiteni" Šerli. Beidzot, bez didaktiskas nostājas autors licis saprast, ka svešās vides negatīvi ietekmētais un nejaušā ne laimē iekritušais „purva bridējs" ar skaidru sirdi un gribas spēku var izbrist purva dūkstis un «izaugt liels". "

Dziļleja, Kārlis. Morālā uzvara. Laiks, 1963, 31. aug.

PAR ROMĀNU DILOĢIJU "SAVĀ ZEMĒ  UN  "GAISMU SAUCA"

"Ernesta Aistara romānu pāris „Savā zemē" un „Gaismu sauca" ir 600 lappuses garš vēstījums par latviešu tiekšanos pēc savas zemes un savas valsts. Līdz mūsu dienām izsekots, tas būtu temats ar traģiskiem aspektiem. Ernesta Aistara diloģijas darbība tagadnē neiesniedzas. Tā sakas pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados un savā galvenajā plūdumā pārtrūkst 1906. gada reakcijas tumsa. Gaisma tomēr ataust - otrās grāmatas epilogs norisinās jaundibinātā Latvijas valstī. Aistara apjomīgais darbs noslēdzas cerību piepildījuma brīdī. [..] Diloģijas vienotāja ideja ir stāsts par zemes tapšanu un valsti. [..] „Gaismu sauca" ir pirmām kārtām romāns par latviešu skolotāju kā nacionālās identitātes sargātāju un brīvības ideju paudēju. Laikmeta sociālistiskie strāvojumi nav Ernesta Aistara temats. Viņa protogonistam Dāvim tie paslīd garām, Dāvis skaišas par internacionālismu, bet aizdomājas pats pāri robežām, prātodams par to, kas varētu notikt, ja visas Krievzemes apspiestās tautas reizē sakustētos."

Lasmanis, Mārtiņš. Gaismas saucējs. Latvija, 1981, 19. okt. 

PAR ROMĀNU "EVITA" (1970)

"... par šī sižeta galvenajām un arī dažām blakus personām izraudzījis latviešus. Romāna notikumi risinās Čikāgā un tās apkārtnē. [..] Nevar noliegt rakstnieka spēju interesanti, raiti un dzīvi risināt fabulu, bet it sevišķi spēju krāsaini attēlot dzīvē novērotas dažādās cilvēku izdarības. [..] Ar drošu roku zīmētas arī romāna personas.

Valtere, Nora. Romāns ar standarttēliem. Latvija Amerikā, 25. martā.

Anševics

Sārnate
Mācījies pagastskolā.

1920
Ventspils 1. ģimnāzija
Ventspils

1921–1930
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējis Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: filozofija, baltu filoloģija.

Jaunjelgavas pilsētas komercskola
Jaunjelgava
Latviešu valodas skolotājs.

1923
Ludzas Valsts vidusskola
Ludza

1925
Dobeles vidusskola
Dobele
Latviešu valodas un psiholoģijas skolotājs.

1930–1935
Jelgavas ģimnāzija
Jelgava
Skolotājs.

1935–1938
Rīgas Skolotāju institūts
Rīga
Latviešu valodas skolotājs.

01.08.1938–1939
Cēsu skolotāju institūts
Bērzaines iela 34, Cēsis
Inspektors.

1940
Jelgavas Valsts skolotāju institūts
Jelgava
Latviešu valodas skolotājs.

1941–1943
Jelgavas Valsts skolotāju institūts
Jelgava
Inspektors.

15.07.1943–1944
Jelgavas Valsts skolotāju institūts
Jelgava
Direktors.

1945–1949
Ausekļa ģimnāzija
Augsburga
Direktors.

1967–1973
Gaŗezera vasaras vidusskola
Mičigana
Skolotājs.

Latviešu Rakstnieku apvienība
Mūža biedrs.

Latviešu preses biedrība
Goda biedrs.

1920–1921
Latvijas armija
Dienēja Latgales divīzijas štābā par rakstvedi, pēc tam štābā Rīgā.

1944
Vācija
Rudenī ar ģimeni devās bēgļu gaitās.

1945–1949
Augsburga

1949–1967
Čikāga

1967–1998
Kalamazū

27.07.1998
Kalamazū

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "Savā zemē".
1979