Ērika Briede
06.09.1916 – 09.11.2006
Ērika Briede (1916–2006) – literāte, dramaturģe. Beigusi Marijas Beķeres ģimnāziju Rīgā. Pirmās publikācijas laikrakstos "Pēdējais Brīdis", "Rīts" un žurnālā "Atpūta" 30. gadu otrajā pusē. Kopš 1940. gada strādāja par bibliotekāri Rīgas pilsētas 10. bibliotēkā. Literārā darbība fragmentāra un nevienmērīga. Plašāku ievērību izpelnījusies 60. gados, kad Liepājas teātris iestudēja viņas tolaik godalgoto lugu "Annas sols" (1960), Drāmas teātris – lugu "Zaļie un vējainie pavasari" (1962). Lugām raksturīga jūsmīga aizrautība, romantiska pacilātība, zināma intimitāte, neskarot asākas sociālās problēmas.
Dzimšanas laiks/vieta
06.09.1916
Caričina
Miršanas laiks/vieta
09.11.2006
Rīga
Personiska informācija
Dzimusi strādnieku ģimenē.
Profesionālā darbība
Pirmā publikācija – dzejoļi laikrakstā "Pēdējā Brīdī" 1935.16.VI.
Nelieli stāsti un tēlojumi publicēti laikrakstā "Rīts" un žurnālā "Atpūta".
Pēc ilgāka pārtraukuma literāro darbību atsākusi 50. gadu beigās, rakstījusi galvenokārt lugas. Vairākas Ērikas Briedes lugas godalgotas lugu konkursos: "Cilvēki pavasarī" un "Annas sols" (teātrī 1960), "Zaļie un vējainie pavasari" (teātrī 1962), "Reiz kādā svētdienā" un "Teiksma par nezināmo meiteni", tāpat godalgoti viencēlieni.
Grāmatā izdota Briedes luga "Dzīves diena" (1961) un viencēlieni "Cilvēki pie upes", "Terēze" (abi 1966. gadā).
Lugu iestudējumi
1960: Liepājas teātris iestudē Ērikas Briedes lugu "Annas sols" (režisors Oļģerts Kroders)
1962: Drāmas teātris iestudē Ērikas Briedes lugu "Zaļie un vējainie pavasari"
Pagodinājumi
1937: laikraksta "Rīgs" rīkotā pastāstu sacensībā godalgots darbs "Dienas vidū"
1957: žurnāla "Zvaigzne" īso stāstu konkurss, II prēmija par stāstu "Mans meitēns"
1957: laikraksta "Cīņa" un Latvijas Padomju Rakstnieku savienības īso stāstu konkursā II prēmija par stāstu "Rīdziniece"
1959: lugas "Annas sols", "Cilvēki pavasarī" godalgotas republikas lugu konkursā (III prēmija)
1960: žurnāla "Zvaigzne" īso stāstu konkurss, III prēmija par stāstu "Māte"
1961: žurnāla "Zvaigzne" īso stāstu konkursā II prēmija par stāstu "Trešais dēls"
1962: lugas "Reiz kādā svētdienā", "Zaļie un vējainie pavasari" (II un III prēmija) godalgotas republikas lugu konkursā, III prēmija gadskārtējā daudzcēlienu lugu konkursā par lugu "Teiksma par nezināmo meiteni" (III prēmija)
Citātu galerija
"No lugas uz lugu veiklāka, vairāk izkopta kļūst autores valoda. Visus viņas varoņus apvējo poētiska intonācija. Tai pašā laikā, kaut arī kompozīcijas paņēmieni kļuvuši grodāki, vienojošu darbību virzītāju konfliktu Ē. Briede nemeklē. Liekas, tieši tā ir autores galvenā kļūme. Pirmajā darbā pietika ar pārdomām, bet, ja parāda veselu personāžu grupu un neļauj tiem risināt kopēju problēmu, neļauj mēroties spēkiem īstā rīcībā, rodas virspusīgs vērojums. [..] Autores slīdējumu pa parādību virspusi skatuve ir padarījusi acīm redzamu. Aiz labajiem vārdiem par jaunajiem cilvēkiem, kuri mīl šo dzīvi un zemi, kuri pārdzīvo sāpes un zaudējumus, nav dziļākas viņu raksturu analīzes. Neatklājas nedz svarīgas problēmas, nedz laikmeta spēks."
L. Akuratere. Ar noskaņām vien nepietiek. Cīņa, Nr. 234, 04.10.1962, 4. lpp.
"Ē. Briedes dramaturģijai raksturīga tieksme iedziļināties cilvēka psiholoģijā, parādot cilvēka ciešo saskari ar apkārtējo dzīvi. Uz šīs savstarpējās saskares pamata autore veido dramaturģisko konfliktu. Raksturīgi, ka Ē. Briede savās lugās risina pavisam ikdienišķus notikumus. [..] Autores nolūks ir it kā pasvītrot to, ka dzīvē ik uz soļa sastopami svarīgi brīži cilvēku attiecībās, ka dvēseles pārdzīvojumi un līdzsvara stāvoklis nav nemainīgs jēdziens. Izmaiņas notiek ik stundu šķietami nenozīmīgu apstākļu ietekmē. Šī iemesla dēļ viņas lugā grūti atrast galveno varoni, visas personas ir gandrīz vienlīdz svarīgas [..].
Dzīves kopējā uztverē un tās ikdienas rituma atveidošanā Ē. Briede ir stipra. Šajā ziņā viņas lugas vairāk līdzinās stāstiem vai novelēm. Bet tās ir arī dramaturģes vājās puses. Bez groda sižeta, spraigas darbības dramatisks darbs šai gadījumā zaudē savas svarīgākās īpatnības. Raksturi neatklājas savstarpējā sadursmē, darbībai trūkst arvien pieaugoša kāpinājuma. Pats konflikts neizaug no raksturu iekšējās atklāsmes, bet tiek ievadīts mākslīgi."
A. Burtniece. "Zaļie un vējainie pavasari". Literatūra un Māksla, Nr. 43, 27.10.1962., 3. lpp.
Nodarbes
Izglītība
1924–1933
Marijas Beķeres sieviešu ģimnāzija
Stabu iela 14, Rīga
Darbavieta
1940
Rīgas pilsētas 10. bibliotēka
Rīga
Kopš 1940. gada strādājusi par bibliotekāri Rīgas pilsētas 10. bibliotēkā. 1949. gadā, izveidojot bibliotēkas lasītavu, kļūst par tās pārzini. Par darbu saņēmusi vairākus goda rakstus.
Apglabāts
14.11.2006
Rīgas Otrie Meža kapi