Ērika Bērziņa

Māte – Anna Bērziņa, pedagoģe, tēvs – Austris Bērziņš, inženieris.

LITERĀRĀ DARBĪBA

Pirmā publikācija
2001. gada jūnijs:  dzejas kopa žurnālā "Karogs".

Dzejoļu krājumi
2005: "Ziemeļu lapsa"
2023: "Ardievas bohēmai"

Ērikas Bērziņas dzeja angļu valodā publicēta jauno dzejnieku antoloģijā "Bridges" (2007).

Dzeja bērniem
Kopš 2014. gada bērnu dzejas publikācijas dzejas gadagrāmatā "Garā pupa"
2020: dzejoļu krājums "Mammas dzejoļi"

Stāsts bērniem publicēts Latvijas ilustratoru un bērnu literatūras autoru katalogā "The Horse" (2017).

DALĪBA KULTŪRAS PROJEKTOS

1998–1999: dalība projektā "Literatūras Elektroniskās Krātuves izveide Internetā"
1999–2002: starpnozaru kultūras projekta "99% Svaigs’" direktore
2000. gada jūnijs: dalība radošajā darbnīcā "Polar Circuit" (Somija)
2000–2002: projekta "Textils.org" direktore
2000–2002: jauno mediju kultūras festivāla "DOWNTHETUNNELZ" kuratore
2001–2002: jauno mediju kultūras pasākuma "BIO.FORM" kuratore
2002. gada jūnijs: dalība jauno mākslinieku biennālē "Art.Genda" (Vācija)
2004. gada marts: izstādes Projekts F kuratore (izstāžu zāles Arsenāls radošajā darbnīcā)
2004. gada maijs: dalība Starptautiskajā dzejas festivālā Dornbirnē (Austrijā)
Kopš 2004. gada: Dzejas dienu pasākuma "Ceļojums ar dzejniekiem" kuratore
2005: dalība starptautiskā dzejas festivālā Salermo (Itālijā)
2006: projekta kuratore projektā "Dzejas likums"

Darbojusies Latvijas Literatūras gada balvas ekspertu komisijā, darbojas Dzejas dienu padomē.

ĒRIKA BĒRZIŅA PAR LITERĀRĀS DARBĪBAS SĀKOTNI

"Īstenībā es dzejoļus sāku rakstīt bērnība, 10 gadu vecumā, un tad, kad man bija gadi kādi 15, dzejoļi nāca kā no pārpilnības raga. Es, domājot, ka kaut kas jādara lietas labā, pieteicos "Aicinājumā". "Aicinājumā" pateica, ka ir galīgi garām. Klasiski, es sadedzināju manuskriptus krāsnī, domāju, – nē, es vairāk nerakstīšu, bet tā rakstīšana jau iekšā bija, un es turpināju rakstīt dzejoļus."

Piešiņa, Liega. Dzejniece Ērika Bērziņa pirmos manuskriptus sadedzināja krāsnī un nosolījās vairs nerakstīt. Saruna ar Ēriku Bērziņu. lsm.lv, 15.09.2023.

INTA ČAKLĀ PAR DZEJOĻU KRĀJUMU "ZIEMEĻU LAPSA" (2005)

"Ērikas Bērziņas dzejoļu krājums (autorei pirmais) iekļaujas tajā mūsdienu dzejas daļā, kas operē galvenokārt ar jutekliskiem iespaidiem un brīvi asociētām uztveres fragmentu virknēm, netiecoties tos padziļināt un iesaistīt kādā vienotākā kopsakarā. [..] Strauja impulsu maiņa – uzbudinājumi, gan patīkami, galvenokārt saistīti ar erotiku, gan biedējoši, galvenokārt saistīti ar vientulību. Tēlainība pārsvarā smelta no šaurā ikdienas loka, kādā riņķo jauna vidusslāņa sieviete: birojs ar datoriem, lielveikali, kāds klubiņš vai bāriņš, kurā relaksēties, reklāmas un realitātes šovi, horoskopi utt."

Čaklā, Inta. Acis bez kauliņiem, tātad – dārgākas. Kas dzīvo vārdos: raksti par literatūru. Rīga: LU LFMI, 2013.

INGUNA DAUKSTE-SILASPROĢE PAR DZEJOĻU KRĀJUMU "MAMMAS DZEJOĻI" (2020)

"Kopš Ērikas Bērziņas dzejas krājuma “Ziemeļu lapsa” iznākšanas 2005. gadā ir aizritējis laiks. “Mammas dzejoļi” atklāj šo starplaiku – mamma, kas reizē ir pati dzejniece, tikpat labi var būt jebkura mamma līdzīgā ikdienas (mājas) dzīvē ar saviem pārsteigumiem un savu šķietamo vienmuļību, taču autore šai ikdienībai spēj piešķirt savu burvību un pat neatkārtojamību, bērni taču (iz)aug.
Pašas pieredzē balstītā ikdiena transformējas dzejas poētiskā pasaulē; dzejoļu formā azartiski un sprigani izstāstīta ikdiena – ar ģimenes portretu, brokastīm, kad “rīta putrā / sviesta saule”, ceļu uz bērnudārzu, ceļā pamanīto, nevaļu, steigu, zobu tīrīšanu, mazgāšanos, gulētiešanu, krekšķi utt. Kā dzejniece Ērika Bērziņa spēj tikt pāri mammas ikdienības lomai? Viņa raksta, dzejas rindās iedzīvina (fiksē) mammas gaitas ar dzejas poētiskajiem līdzekļiem – vārdu spēlēm, salīdzinājumiem, metaforām, līdzībām, sava veida rotaļību – veido tādu kā paralēlu stāstu ikdienībai. Un to lieliski papildina Annas Vaivares košās ilustrācijas."

Daukste-Silasproģe, Inguna. Mammas dzejoļi. laligaba.lv, 2021.

"Vairāku gadu garumā tapušie dzejoļi skaisti, ar pašcieņu apliecina, ka viņas pašas balss sadzīves kņadā un rūpēs nekur nav pazudusi. Ērika Bērziņa neliekuļo, ka viņas uzmanības laukā ienāk milzīgas globālas tēmas. Viņa raksta par to, ko pazīst līdz molekulām – kā palikt radošai personībai, esot mammai visupirms, un šajās pārdomās dzejniece iemērcē līdz kaklam arī savu lasītāju. Tālāk – ne. Ērika Bērziņa negrasās nevienu slīcināt izmisuma un bezcerīguma jūrā, viņas intonācija ir inteliģenta un atturīga, bez naturālisma histērijas."

Adamaite, Undīne. Ardievas bohēmai. laligaba.lv, 2024.

dzejniece
redaktore
žurnāliste

Āgenskalns

1984–1996
Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola
Bruņinieku iela 24A, Rīga

1996–1999
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Filoloģijas fakultāte, humanitāro zinātņu bakalaura grāds

1999–2001
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Filoloģijas fakultāte, humanitāro zinātņu maģistra grāds

2002–2006
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Studējusi Filoloģijas fakultātes doktorantūrā

2001–2005
Valērija Belokoņa izdevniecība
Rīga
Kultūras nozares redaktore

2005–2006
Valters un Rapa
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Redaktore

2006–2010
Žurnāls "Cosmopolitan"
Rīga
Redaktore

11.2010 līdz šim
Žurnāls "Mans Mazais"
Rīga
Galvenās redaktores vietniece

2007 līdz šim
Latvijas Rakstnieku savienība
Rīga

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais darbs bērniem
Nominants
2021

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais dzejas darbs
Nominants
2024