Elvīra Leja
26.04.1914 – 28.10.1970
Elvīra Leja (1914–1970) – literāte. Pirmā publikācija 11 gadu vecumā žurnālā "Bērnu Draugs", pirmās publikācijas publicētas ar pseidonīmu Zelma Ziemele, pēc tam publicējusies neregulāri 1933. un 1942.–1944. gadā (publicējusies ar Elvīras Pūliņas vārdu), galvenokārt laikrakstā "Talsu Vārds". 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kopš 1950. gada dzīvoja Kanādā. Trimdā dzeju publicēja periodikā ar Elvīra Lejas vārdu. Divu dzejas krājumu – "Tuksneša augs" (1965) un "Mātes villainīte" (1967) – autore. Dzejā savijusies Kurzemes ainava ar jaunās mītnes zemes iespaidiem. Rakstījusi dzeju bērniem, arī humoreskas tāmnieku dialektā ar Ķetum Jūliš vārdu.
Dzimšanas laiks/vieta
26.04.1914
Upesgrīva
Miršanas laiks/vieta
28.10.1970
Helifeksa
Personiska informācija
Dzimusi jūrnieka ģimenē.
Pirmais vīrs Pūliņš kritis kaujās pie Vaiņodes. Bēgļu gaitās uz Vāciju devusies viena ar bērniem Māri, Aiju un Ināru.
Trimdā apprecējusies ar zoofiziologu Ivaru Bicki (1915–1972), dēli – Uģis Bickis un Miķelis Bickis.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
Dzejoļus rakstījusi, jau pamatskolā iedama. Mācoties Talsu valsts ģimnāzijā, izcēlusies ar sacerējumiem, deklamācijām un interesi par literAtūru.1925: 11 gadu vecumā pirmais dzejolis publicēts izdevuma "Bērnu Draugs".
1933: laikrakstā "Talsu Balss" ar pseidonīmu Zelma Ziemele publicēti trīs dzejoļi: "Pārbraucot..." [tēva piemiņai] (15. sept.), "Rudens vakars laukos" (8. sept.), "Rudens naktīs" (3. nov.).
1942–1944: dzejas publikācijas laikrakstā "Talsu Vārds" ar Elvīras Lejas vārdu, publicēta arī apcere par Annu Brigaderi (1943); piedalās arī novada literāros sarīkojumos.
1943: pirmā īsproza publikācija "Vecmeita un viņas govs" laikrakstā "Talsu Vārds", publicēti arī atsevišķi dzejoļi prozā.
Piedalījās teātra pulciņā un darbojās aizsardzēs.
LITERĀRIE DARBI
Dzejas krājumi
1967: "Mātes villainīte".
Trimdā atsāka publicēties 1963: žurnālā "Tilts", "Laiks", "Londonas Avīze", "Latvija Amerikā","Daugavas Vanagu Mēnešraksts", "Latvija", "Ceļa Zīmes" un sāka piedalīties Kanādas latviešu literāros sarīkojumos, dzeja bērniem publicēta žurnālā "Mazputniņš".
Ar pseidonīmu Ķetum Jūliš rakstījusi dzimtās puses tāmnieku izloksnē.
Dzeja iekļauta mīlestības dzejas antoloģijā "Paradīzes meklētāji" (1964).
Dažu zinātnisku rakstu, etnogrāfisku apskatu un piezīmju par Latvijas vietvārdiem autore (publicēts rakstu krājuma "Ceļi" 14. sējumā, 1969.).
Piedalījusies Monreālas latviešu sabiedriskajā dzīvē, latviešu skolu dzīvē, referēja par literatūru, rakstīja apceres periodikā.
Citātu galerija
PAR ELVĪRU LEJU
"Dzejniece bija cilvēks ar augstām darba spējām un prieku dzīvot. Viņa mīlēja sabiedrību un humoru tikpat ļoti kā dabu, īpaši jūru."
M. R. Pāragri aizsaukta dzejniece. Akadēmiskā Dzīve, Nr. 14, 1972.
PAR DZEJAS KRĀJUMU "TUKSNEŠA AUGS" (1965)
"Grāmatā autore parada labi nobriedUšu talantu, kas teicami pārvalda vielu, stilu, kompozīciju un izteiksmes veidu. [..]Dzejniece nepieskaras tik daudz reāliem dabas metiem, bet savas dvēseles labirintos pārkausē vielu un saauž to skaistās krāsu un ornamentu kompozīcijās un atspoguļo garam un izjutām tuviem personīgu pārdzīvojumu individuāliem atveidiem."Dzediņš, T. Bēgļu traģika dzejā. Latvija, 1966, 30. apr.
"Leja nav tik daudz redzēto ainu gleznotāja kā kustības izteicēja, kaut arī tā būtu visliegākā kustība, kas jaušama pieskārienā, nopūtā vai zieda drebēšanā. [..] Dinamika dominē pār statiku. Ja dzimtās dabas ainas un tēli ir līdzekļi, kas izteic noskaņas un atziņas, tad tuksneša auga un tuksneša dzīves priekšstati, kas pārsvarā pirmajā nodaļā, ir simboli kādām izjūtām, ko nav iespējams ietvert no jūras bezgalībā un bargumā, no mežu un lauku kūsājošā dzīvē. Tuksnesis izteic jo spilgti nīcības tuvumu, ko bēgļu laiks licis skaudri izjust. Elvīras Lejas dzejoļos jaušama pastāvīga nīcības klātiene. [..] Apcerot E. Lejas izteiksmes līdzekļus, jāmin vispirms lakonisms, jo viss lielāko tiesu izteikts, vārdus rūpīgi izsverot. Nekad nav pateikts viss, tāpēc lasītājam jāpiedalās daiļradē. To grib panākt modernā dzeja, tāda ir arī labas dzejas īpašība. [..] šķiet, ka Kurzemes jūrmalas plašuma elpā izaugusi dzejniece visu spēj skatīt tāluma un dziļuma dimensijās. Kurzemes jūrmalai ar tuksnesi ir kāds kopējs vilciens – lielajos klajumos nīcība ir tik tuvu kā rītdiena, bet ar to var sadzīvot, izjūtot vienību ar visu."
Rozentāle, Magdalēna. Kursas dzejnieces pirmā grāmata. Tilts, Nr, 78./ 79, 1966.
PAR DZEJAS KRĀJUMU "MĀTES VILLAINĪTE" (1967)
"Gan senos dainu, gan jaunāku dzejnieku paaudžu motīvus Elvīra Leja iestrādājusi sava pārdzīvojumu pasaulē, kur ar simbola vērtību greznā tēlojumā saaudzis senās dzīves stāsts, dzimtenesmīlestība, tautas nelaimes vēstījums unīsts dzejas prieks. Bez tam dažviet jūtama kāda īpatnēja liega mistika un neuzbāzīga norāde uz liktenību."Gāters, Alfrēds. Izdevusies debija. Latvija, 1968, 20. janv.
Nodarbes
Pseidonīms
Zelma Ziemele, Ķetum Jūliš
Papildu vārdi
Pūliņa, Bicka
Dzīvesvieta
Monreāla
1944–1950
Vācija
Izglītība
–1934
Talsu Valsts ģimnāzija
Kārļa Mīlenbaha iela 19, Talsi
Beigusi mācības.
Upesgrīvas 6 klašu pamatskola
Upesgrīva
1942–1943
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Nepabeigtas neklātienes studijas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē; studiju virziens: tieslietas.
Dalība organizācijās
Darbavieta
1934–1942
Upesgrīva
Ierēdne un sekretāre Upesgrīvas pagasta valdē.
Emigrē
1950
Kanāda
Apglabāts
02.11.1970
Otava
Beech Wood kapos.