Elīze fon Keizerlinga
20.02.1842 – 08.12.1915
Elīze fon Keizerlinga (von Keyserling, 1842–1915) ir Baltijas vācu rakstniece, biogrāfiskās ziņas par viņu ir trūcīgas. 1880. gada maijā kopā ar māsu Hedvigu viņa ir uzturējusies Berlīnē, 1884. gada vasarā - kopā ar brāli Oto un māsu Hedvigu pavadījusi ceļā uz Liepāju kādu Jūliju Reinfeldi no Talsiem. 1895. gadā kopā ar savu brāli rakstnieku Eduardu fon Keizerlingu un māsām izceļojusi uz Minheni, kur arī mirusi.
Elīzes fon Keizerlingas darbība literatūrā ir īsa (1881-1886), viņa publicējusi piecus stāstus vietējā vācu presē un 1883. gadā nāk klajā vienīgais stāstu krājums. Elīzes fon Keizerlingas labāko stāstu darbība risinās Kurzemes laukos, tās varoņi - dažādu paaudžu latvieši, daži čigāni un ebreji. Rakstniece galvenokārt risina ģimenes problēmas, tēva un dēla attiecības, jauna saimnieka ķibeles sievas meklējumos utml. Lauku dzīves tēlojumā viņas reālistiskie stāsti ir tuvi R.Blaumaņa prozai, gan ar didaktisku piesitienu.