Der grosse Saal in Paddern war immer voll von den Klängen ihres angenehmen, sanften, etwas verschwommenen Klavierspiels. (..) Elise war wohl die klügste von uns. Elise und ihr Bruder Otto standen sich nah: rauchend und philosophierend gingen sie im Saal herum [Padures lielā zāle viemēr bija viņas patīkamās, maigās un nedaudz izplūdušo klavierspēles skaņu pilna. (..) . Elīze bija visgudrākā no mums. Elīzei vistuvākās attiecības bija ar brāli Oto: smēķējot un filozofējot viņi mēdza staigāt pa zāli],
Magda von Keyserling. In: Eduard von Keyserling. Kostbarkeiten des Lebens - Gesammelte Feuilletons und Prosa: Schwabinger Ausgabe. Manesse, 2021.
Sie war groß und, obwohl im Gesicht unverkennbar zu ihren Geschwistern gehörig, verglichen mit Henrietten, nicht häßlich, stets heiter, voll Humor, hatte eine angenehme tiefe Stimme, ein herzhaft kurzes und tiefes Lachen und Ausdruck im Sprechen. Sie kannte sich vorzüglich aus im dreizeitigen Schrifttum, auch gerade in den Werken ihrres Bruders, deren Niederschrift nach seinem Diktat sie seit seiner Erblindung zum Teil besorgte - zum anderen Teil tat das der als Krankenpfleger ausgebildete treffliche junge Diener Joseph - wie Elise auch meist die Briefe für den Bruder schrieb. [Viņa bija gara auguma un, lai gan viņas seja nepāprotami līdzinājās viņas brāļiem un māsām, viņa tomēr nebija neglīta, kā piemēram, Henrietai, bet vienmēr dzīvespriecīga, humora pilna, ar patīkamu dziļu balsi, sirsnīgiem, īsiem un dziļiem smiekliem un izteiksmi runā. Viņa labi pārzināja sava brāļa rokrakstu, par kura darbu pierakstīšanu pēc diktāta viņa daļēji rūpējās, kopš viņš kļuva akls; no otras puses šo pienākumu veica arī par slimnieku kopējs izglītotais jaunais kalpotājs Jāzeps. Tieši tāpat kā Elīze, viņš arī pārņema viņa saraksti. ]
na
Oto von Taube. Eduard von Keyserling. Kostbarkeiten des Lebens - Gesammelte Feuilletons und Prosa: Schwabinger Ausgabe. Manesse, 2021.