Džuljeta Plakidis

3 bildes
Lomas: tulkotāja

02.03.1906 – 31.12.1985

Džuljeta Plakidis (1906 – 1985) – tulkotāja. Studējusi klasisko filoloģiju Latvijas Universitātē (1934–1943). Tulkojusi no igauņu valodas. Nozīmīgs ir viņas veikums igauņu bērnu un jaunatnes literatūras tulkošanā (Silvijas Rannamā, Mati Unta, Aino Pervikas, Jāna Rannapa, Eno Rauda un citu darbi). Latviskojusi arī Frīdeberta Tuglasa, Jāna Krosa, Mari Sātas darbus. Piešķirta Juhana Smūla prēmija (1977).

Dzimšanas laiks/vieta

02.03.1906
Londona

Miršanas laiks/vieta

31.12.1985
Rīga

Personiska informācija

1906: dzimusi 2. martā Londonā ierēdņa, pēc tautības grieķa, ģimenē.
No 1908: dzīvojusi Maskavā, tad Latvijā, Valkā, kur apguvusi igauņu valodu.
1947: 4. martā dzimis dēls, vēlākais komponists Pēteris Plakidis (miris 2017. gada 8. augustā).

Profesionālā darbība

1960: pirmais tulkojums – Frīdeberta Tuglasa romāns "Mazais Illimārs" (Rīgas: Latvijas Valsts izdevniecība).
1977: piešķirta Juhana Smūla prēmija (Igaunija) par divu igauņu literatūras darbu – Eno Raudas "Lidojošie šķīvji" un Silvijas Rannamā "Kadrija" – tulkojumiem latviešu valodā (Karogs, 1978, Nr. 5).

Tulkojumi no igauņu valodas
1960: Tuglass, Frīdeberts. Mazais Illimārs. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1962: Senās igauņu tautas pasakas. (Savācis un apstrādājis Frīdrihs Reinholds Kreicvalds.) Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1963: Gross, Vilems. Izplestie spārni. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1964: Kalevipoegs (Fr. R. Kreicvalda eposu atstāstījis prozā Eno Rauds.) Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1964: Puks, Holgers. Zaļās maskas. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1966: Rannamā, Silvija. Kadrija. Rīga: Liesma.
1968: Mēris ar koka kāju. Igauņu tautas pasakas un teikas. Rīga: Liesma.
1969: Unts, Mati. Paliec sveiks, rudais runci! Rīga: Liesma.
1970: Rannaps, Jāns. Pēdējais Baltspalvis. Rīga: Liesma.
1971: Rannamā, Silvija. Kadrija. (Aleksa Satsa dramatizējums.) Rīga: Liesma.
1971: Rannaps, Jāns. Salu Juhans un viņa draugi. Rīga: Liesma.
1971: Rauds, Eno. Kriksītis. Rīga: Liesma.
1972: Pervika, Aino. Gaisa baloniņš. Rīga: Liesma.
1974: Pavasari meklējot: igauņu noveles. (Sastādījusi Dž. Plakidis, tulkojusi kopā ar Annu Žīguri un Jāni Žīguru.) Rīga: Liesma.
1977: Rannamā, Silvija. Kadrija. 2. izdevums. Rīga: Liesma.
1977: Rauds, Eno. Lidojošie šķīvji. Rīga: Liesma.
1978: Kross, Jāns. Ar Klio acīm. (Kopā ar Annu Velēdu Žīguri.) Rīga: Liesma.
1979: Bēkmans, Vladimirs. Dzelzs Roberts. Rīga: Liesma.
1981: Zelta vērpējas. Igauņu tautas pasakas. Rīga: Liesma.
1982: Rauds, Eno. Lāča māja. Rīga: Liesma.
1982: Sāta, Mari. Katastrofa, Ko iesākt ar māti? (Kopā ar Rūtu Karmu.) Rīga: Liesma.
1986: Tuglass, Frīdeberts. Zelta stīpa. (Kopā ar Tamāru Vilsoni un Jāni Žīguru.) Rīga: Liesma.
2003: Senās igauņu tautas pasakas. (Savācis un apstrādājis Frīdrihs Reinholds Kreicvalds.) Rīga: Zvaigzne ABC.

1967: Kārļa Abena “lgauņu-latviešu vārdnīca”
Džuljetas Plakidis redakcijā.

No ukraiņu valodas
1962: Zbanackis, Jurijs. Jūras kaija. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.

Citātu galerija



Par tulkotāju Džuljetu Plakidis
"Īpaša vieta igauņu darbu tulkošanā ir Džuljetai Plakidis. lenākusi literatūrā samērā vēlu, viņa ar savu neatlaidīgo darbu, būdama vienmēr precīza un principiāla, ir veikusi |oti labus tulkojumus. Dž. Plakidis izcilākais veikums ir smalkā igauņu stilista F. Tuglasa romāna "Mazais Illimārs" (I960) latviskojums. Jāmin arī Silvijas Rannamā "Kadrija" (1966), J. Līva "Uz Peipusa" (1961), M. Unta "Paliec sveiks, rudais runci" (1969), J. Rannapa stāsti "Pēdējais Baltspalvis" (1970) un vēl citi darbi."

Žīgure, Anna. Par kontaktiem. Karogs, 1972, Nr. 2.

Saiknes

Nodarbes

Izglītība

Valkas ģimnāzija
Valka

1934
Rīga
Beigusi Rīgas Krievu izglītības biedrības vakara ģimnāziju

1934–1943
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Pabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: klasiskā filoloģija.

Darbavieta

1941–1944
Rīga
Rīgas Darba departaments, tulks

1944–1950
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Centrālās bibliotēkas bibliotekāre, Periodikas nodaļas vadītāja

Apglabāts

06.01.1986
Jaunciema kapi