Dzērksteņa

2 bildes

16.03.1909 – 17.03.2002

Dzērksteņa (īstajā vārdā Genovefa Upeniece; 1909–2002) – skolotāja, literāte. Dzimusi Viļānu pagastā, pēc Rēzeknes skolotāju institūta beigšanas strādājusi par skolotāju dažādās vietās Latgalē. Kopš 20. gadsimta 30. gadiem publicējusi dzeju latgaliešu preses izdevumos. Pēc garāka pārtraukuma padomju laikā literāro darbību atsākusi 20. gadsimta 90. gados. Dzērksteņas dzejas galvenās tēmas ir ticība Dievam, mīlestība pret bērniem un dabu.

Dzimšanas laiks/vieta

16.03.1909
Trūpi
Dzimusi Viļānu pagasta Trūpu sādžā.

Miršanas laiks/vieta

17.03.2002

Personiska informācija

Dzimusi zemnieka Antona Stafecka un viņa sievas Magdalenas (dzimušas Počas) ģimenē. Ģimenē bijuši astoņi bērni. Brālis Aloizs mācījies Rēzeknē un Pēterburgā. Abi ar dzīvesbiedri Mariju Zeltiņu bijuši tautskolotāji Dravnieku skolā.

1930: uzsākusi skolotājas gaitas. Strādājusi par skolotāju dažādās vietās Latgalē.
1936: apprecējusies ar galdnieku Jāni Upenieku.
1945: ticis arestēts Jānis Upenieks, stārasts un Galēnu pagasta valdes loceklis, sodīts ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem. Genovefa palikusi viena ar 6 bērniem.

Pēckara gados no skolotājas darba bijis jāaiziet, viņa strādājusi par maizes cepēju un par apkopēju, iznēsājusi pastu, savākusi no apkaimes zemniekiem valstij nododamo pienu.

Sarakstījusies ar Steponu Seili.

Profesionālā darbība

LITERĀRĀ DARBĪBA

Dzejoļus sākusi rakstīt jau pamatskolas gados.

Kopš 1930: publicējusies Viļānu jauniešu žurnālā "Sauleite" u.c. periodiskajos izdevumos. Pēc vairāku gadu desmitu pārtraukuma dzejoļi publicēti Preiļu rajona laikrakstā "Novadnieks" u. c.
1994: plašākais dažādu garu dzejoļu kopojums – Preiļu novada literātu kopkrājumā "Avota ūdens malks"; dažas "Mazas dziesmiņas" Preiļu novada kalendārā.

Citātu galerija

PAR DZĒRKSTEŅAS LITERĀRO DARBĪBU

"Dzejoļus G. Upeniece rakstījusi rudens garajos vakaros, kad visi darbi bija apdarīti, bērni apguldīti. Viņai bija vajadzīgs klusums, lai varētu izjust Dieva pasauli un saprast sevi pašu. (..) Pavasara motīvs un rudenīga noskaņa pavada visu viņas lirisko pašatklāsmi. (..) Lai arī Dzērkstiņas dzeja nav mākslinieciski augstvērtīga, tomēr daudzi viņas dzejoļi patiesi saviļņo. (..) Daži dzejoļi ir mīļāko dzejnieku vārsmu atdarinājumi, īpaši apdzejotas ir Elzas Vēciņas dzejas rindas par to, ka bērnus no mātes nekas nevar šķirt, par dzīves sāpju mezgliem u.c. Šādus dzejoļus grūti nosaukt par oriģināliem. (..) Pēc dzejoļos valdošajiem motīviem tos varētu grupēt: 1) pārdomas par dzīvi, 2) dzejoļi bērniem – "cīruļu dziesmas", 3) ziedu pasaule vai ziedošā pasaule, 4) sarunas ar Dievu. Visvairāk dzejoļi ir veltīti bērniem un Dievam. (..) Dzērkstiņas daiļradīšanas procesā izpalika pēdējais posms: bija emocionāls pārdzīvojums, tā izklāsts rakstveida formā, nebija tikai mērķa un vajadzības uzrakstīto noformēt atbilstoši dzejas likumiem. Viss sacerētais ir dziļi personisks."

Anna Sondare. Mūsu Dzērkstiņa. Rēzekne: 1999, 50. lpp.

Dzimtais vārds

Genovefa Stafecka

Papildu vārdi

Genovefa Upeniece

Dzīvesvieta

Sīļukalna pagasts

Izglītība

1919–1925
Viļānu pamatskola
Viļāni

1925–1930
Rēzeknes Valsts skolotāju institūts
Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne
Sapnis mācīties par medmāsu, bet tad jābeidz arī vidusskola. Līdzekļu trūkuma dēļ no sapņa jāatsakās. Mācās Rēzeknes skolotāju institūtā, kur par labām sekmēm studenti tika atbrīvoti no skolas naudas maksāšanas.

Darbavieta

1930–1931
Viļānu pamatskola
Viļāni
Aizvieto slimu skolotāju.

06.1931
Jaunaglona
Jaunaglonas klosterisPasniedz mācību stundas pamatskolas apmēros māsām kandidātēm.

1932
Rīga
Katoļu bērnu patversme Putnu ielā 20

1934
Makašēnu pagasta Bērznieku četrgadīgā pamatskola

1936–1945
Grozu Biernāni [o]
Grozu–Bernānu četrgadīgā pamatskola

Apglabāts

2002
Galēnu pagasts
Opolūs kapi