Dace Rukšāne

LITERĀRĀ DARBĪBA

20. gadsimta 90. gados rakstījusi dzejoļus.

Lugas
2001: "Rīt atbrauks Florinda" (iestudēta Dailes teātrī)
2001: īsluga "Kāds enģelis. Vēl nekritis"
2003: "Es tev nepateicu visu" (iestudēta Limbažu teātrī)

Proza
2002: "Romāniņš"
2002: "Beatrises gultas stāsti"
2003: "Kāpēc tu raudāji?"
2009: "Ķīpsalas putni" (stāsti)
2015: "Mīlasstāsti"
2020: "Krieva āda"
2023: "Džikī"
2024: "Lu-lū un Eņģelis"

2007. gadā izveidota mākslas filma "Nerunā par to" pēc Daces Rukšānes darbu "Romāniņš" un "Beatrises gultas stāsti" motīviem. Režisore Una Celma.

Publicistika
2005: "Simts seksīgas sestdienas"
2008: "Sarunas par attiecībām"
2017: "Laimes kods"

CITTAUTU AUTORU DARBU TULKOJUMI

2004: Īva Enslere. "Vagīnas monologi" (Atēna) (kopā ar Paulu Prauliņu) (luga iestudēta Dailes teātrī, 2003)
2008: Henrijs Millers. "Tas trakais, trakais Harijs" (luga iestudēta Dailes teātrī)

PAR ROMĀNU "BEATRISES GULTAS STĀSTI"

"Romāna centrā izvirzot būtni, kura nevar pastāvēt bez vīrieša, tāpat kā bērns bez mātes, Rukšāne akcentē sievietes atkarību no savas seksualitātes, iemantojot latviešu literatūrā sen nepiedzīvotu popularitātes fenomenu. (..) Tomēr jautājums par to, ciktāl Rukšānes fenomens ir romāna teksta (tā aktualitātes, oriģinalitātes, visatļautības, utt.) un ciktāl veiksmīgas mārketinga politikas rezultāts, paliek atklāts. (..) kāds literāro formu gardēdis (..) pabrīnītos par vēstījuma stratēģiju un to vieglumu un eleganci, ar kādu uz minēto negāciju un naturālisma fona latviešu sieviešu tēlu galerijā izceļas Beatrise. Tā ir optimisma (un reizē eksistenciāla pesimisma) pilna grāmata par tēmu – pieredze nenogalina (ja nenogalina). Un viss, kas nenogalina, dara mūs stiprākus."

Ausma Cimdiņa. Beatrises izcelšanās. Dzīve tekstā. Atēna, 2006, 96. lpp.

PAR STĀSTU KRĀJUMU "ĶĪPSALAS PUTNI"

"Šī grāmata ir par vērīgi ieraudzītām mūsdienām un tiešām par Ķīpsalu, varētu gandrīz sacīt — dokumentālā proza, taču tās dokumentalitāte ir tāda iekšēja, personīga. (..) Nē, nē, šajā grāmatā no vulgaritātes nav daudz nekā, vien pa kādai atblāzmai no vecā Rukšānes rakstības stila, ko kāds lasītājs varbūt atceras. Toties te ir meitene kā dziedātājstrazds un vīrietis kā piekūns vai kā papagailis, kā sarkanā dzērve, ir arī vīramāte kā flamingo zoss, ir tik daudz acīgu vērojumu no dabas dabas un arī no cilvēku dabas, ka varam izsekot, kā grodos dubultportretu tēlojumos saliedējušās autores dzīvās dabas mīļotājas būtība ar savstarpējo attiecību psiholoģijas pētītāju. Un tur ir noteikti vēl kaut kas, kā dēļ šie Ķīpsalas stāsti ir izdevušies tik sirsnīgi."

Guna Kalniņa. Iekšējā Ķīpsala. Diena, 26.06.2009.

"Visus astoņpadsmit Ķīpsalas putnu tekstus (žanriski tos lielākoties varētu uzskatīt par stāstiem, vien atsevišķos gadījumos – par skicēm), neļaujot tiem aizlidot, kur pagadās, stabili kopā satur darbības norises vieta – Ķīpsala. (..) uzsvērtā vērotāja pozīcija, kas dažbrīd gluži vai pārvēršas par ķīķerēšanu, par zināmu apmātību sekot citu dzīvei, līdz ar vēstījuma precizitāti detaļās rada iespaidu, it kā visam notiekošajam tiktu uzlikta maska. Tā ir stāstījumu intonatīvi izlīdzinoša, nogludinoša maska, kad grumbiņas dzīves sejā kļūst nemanāmākas. (..) Ķīpsalas putnos vienlīdz svarīgi gan putni, gan cilvēki, turklāt autorei veiksmīgi izdevies stāstos realizēt pietiekami dažādus asociatīva saistījuma modeļus, kuros cilvēku pieredzē, raksturojumā iekļaujas putnu noslēpumainā un vienlaikus dabiskā dzīve. Vai arī — spārnainu un kājinieku pasaule eksistē, viena otru neskarot un netraucējot, vien respektējot otras būšanu. Katrā ziņā ar cilvēku un putnu pasaules vien asociatīvo saistījumu (izvairoties šai gadījumā no melnbaltām alegorijām) rakstniece panākusi gan savu vērojumu iedarbīgumu, gan arī piedāvājusi spēles lauku atšķirīgam lasījumam."

Lita Silova. Dubultvērojums. Karogs, Nr. 9, 2009.

PAR STĀSTU KRĀJUMU "MĪLASSTĀSTI"

""Mīlasstāsti" tematiski turpina līdzšinējos autores daiļdarbus un koncentrējas uz sieviešu un vīriešu attiecību, to pretrunu un nesaskaņu atklāšanu. Visu deviņu krājuma stāstu centrā ir sievietes mīlestības izraisītās problēmas, un vairumā gadījumu to atrisinājumi ir saistīti ar nāvi. (..) Sižetiskie atrisinājumi vairumā gadījumu ir oriģināli un negaidīti, noskaņa – drūma, nolemtības caurstrāvota. (..) Viena no krājuma lielākajām veiksmēm slēpjas tā stilistiskajā vienbalsībā."

Arturs Skutelis. Stāsti par mīlu un nāvi. Latvju Teksti, Nr.6, 2015, 66. lpp.

Dace Rukšāne–Ščipčinska

1975–1987
Rīgas 50. vidusskola
Krišjāņa Barona iela 97a, Rīga

1988–1993
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Studējusi Bioloģijas fakultātē.

1993–1995
Latvijas Medicīnas akadēmija
Rīga

2003
Vīne
Kinoscenāriju attīstības meistardarbnīca SOURCES 2.

2002
Sestdiena
Rīga
Raksta iknedēļas slejas laikrakstā "Sestdiena".

2004–2012
Žurnāls "Lilit"
Rīga
Galvenā redaktore.

2018
Latvijas Republikas Saeima
Jēkaba iela 11, Rīga
Ievēlēta 13. Saeimā.