Dace Bula

12 bildes

Dace Bula (1960) – LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece. Zinātniskas publikācijas kopš 1985. gada. Pētījusi folkloras izmantojumu nacionālajā ideoloģijā un tautas nacionālās identitātes izpratnes tapšanā un attīstībā, folkloristikas metodiku un teorētiskos virzienus, Mangaļsalas zvejnieku kopienas dzīvi. Vairāku monogrāfiju autore:"Dziedātājtauta: Folklora un nacionālā ideoloģija" (2000), "Mūsdienu folkloristika: Paradigmas maiņa" (2011), "Latviešu folkloristika starpkaru periodā" (2014). Jaunākie pētījumi saistīti ar vides humanitārajām zinātnēm ("Dzīve līdzās ostai" (2022), "Mangaļsala – stāstos, bildēs, radurakstos" (2023)) un ekokritiku ("Literārās dabkultūras: Regīnas Ezeras zooproza ekokritiskā lasījumā" (2024)). Par savu pētniecisko darbību saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni. 

Dzimšanas laiks/vieta

18.04.1960
Apriķi

Personiska informācija

ZINĀTNISKĀ DARBĪBA

Pirmā publikācija
1985:
raksts "Par traģisko tautas pasaules izjūtā un tautasdziesmās" žurnālā "Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis" (nr. 10)

Disertācija
1998: "Dziedātājtauta. Tautasdziesmu tradīcijas nozīme latviešu nacionālās identitātes diskursā"

Monogrāfijas
2000:
"Dziedātājtauta: Folklora un nacionālā ideoloģija"
2011: "Mūsdienu folkloristika: Paradigmas maiņa"
2014: "Latviešu folkloristika starpkaru periodā"
2024: "Literārās dabkultūras: Regīnas Ezeras zooproza ekokritiskā lasījumā"

Profesionālā darbība

PAR MONOGRĀFIJU "LITERĀRĀS DABKULTŪRAS: REGĪNAS EZERAS ZOOPROZA EKOKRITISKĀ LASĪJUMĀ"

"Inovatīvs, apbrīnojami konsekvents Regīnas Ezeras zooprozas lasījums mūsdienu modernās ekokritikas teorētiski metodoloģiskajā centrējumā, pārliecinošs tā paraugdemonstrējums, pirmais monogrāfijas apjoma pētījums literārajā ekokritikā Latvijā. Būtisks pienesums latviešu literatūrteorētiskās domas un terminoloģiskās jaunrades attīstībā. Ieskicējot arī citu latviešu autoru pienesumu zooprozas tematikā un problemātikā, uzskatāmi atklāti Regīnas Ezeras kā posthumānisma ideju reprezentantes nopelni pretstatā literatūrā ierastajam antropocentriskajam pasaules redzējumam. Postantropocentriskā jeb posthumānistiskā pieeja un literārās dabkultūras princips spilgti manifestējas arī monogrāfiju noslēdzošajā “Rādītājā”, kur alfabētiskā secībā vienotā veselumā apvienots personu, zinātniskās terminoloģijas un grāmatā piesaukto dzīvnieku rādītājs (piemēram, Adamsone Džoni, alegorija, alnis, apokalipse, Ārmstrongs Filips, balodis, Balodis Andrejs, blusa, Baraidori Rosi, cūka, Čākurs Jānis, un tml.)."

Cimdiņa, Ausma. "Literārās dabkultūras: Regīnas Ezeras zooproza ekokritiskā lasījumā". Laligaba.lv, 2025.

"Daces Bulas pētījums par dabkultūru Regīnas Ezeras darbos ir no tām grāmatām, kas kādam agri vai vēlu ir obligāti jāuzraksta, lai uz papīra fiksētu dažādos aktuālos jautājumus, kas jau kādu laiku virmo gaisā. Ekokritika ir viens no intriģējošākajiem 20. gadsimta beigu un 21. gadsimta sākuma literatūrkritikas virzieniem, kas piedāvā palūkoties uz literatūras vēsturi un tagadni citām acīm – ne vairs antropocentriski, bet iejūtoties dzīvnieka ādā un jutīgi diagnosticējot cilvēka un dabas attiecību dinamiku. “Literārās dabkultūras” noformulē un izdiskutē dažādus būtiskus un aizraujošus ekokritikas jautājumus, piemēram, vai vispār ir iespējams izvairīties no antropomorfisma – cilvēka patības nospieduma pasaules atspoguļojumā, un kā pietuvoties citbūtnes pieredzei un subjektivitātei. Darbs atbilst augstiem akadēmiskiem standartiem, sniedz lielu ieguldījumu terminradē un caur bagātīgo atsauču tīklu parāda bagātīgo ekokritikas tradīciju, tādējādi kalpojot par ceļvedi jauniem pētniekiem. Vienlaikus grāmata ir aizraujoša gremdēšanās Ezeras prozā, piesātināta ar interesantiem piemēriem, kas atgādina par Ezeras apbrīnojamo vērīgumu, spilgto iztēli un nekad nezūdošo humora izjūtu un ironiju."

Baklāne, Anda. "Literārās dabkultūras: Regīnas Ezeras zooproza ekokritiskā lasījumā". Laligaba.lv, 2025.

Saiknes

Elza Kokare - Mātesmāsa

Dzimtais vārds

Rāta

Dzīvesvieta

Rīga

Izglītība

1967–1978
Rīgas 6. vidusskola
Aleksandra Čaka iela 102, Rīga

1979–1984
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Visvalža iela 4a, Rīga
Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa.

Darbavieta

1984–1990
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Zinātniskā līdzstrādniece.

1990 līdz šim
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Rīga
Vadošā pētniece. Bijusi arī Latviešu folkloras krātuves vadītāja, kā arī institūta direktore.

Apbalvojumi