Ausma Regīna Jaunzeme

1944: devās bēgļu gaitās uz Vāciju.
1950: pārcēlās uz ASV, dzīvoja Kalifornijā.

1956: pieņēma ASV pavalstniecību.
1970: vasarā viesojās Latvijā.

LITERĀRĀ DARBĪBA

1967: žurnāla "Tilts" 80./81. numurā publicēti dzejoļi "Pie sudraba ezera" un "Ieslodzītais".
1967: 4. jūlijā pirmo reizi uzstājas publikas priekšā ar dzejas lasījumiem ASV rietumkrasta 3. latviešu dziesmu svētku Sanfrancisko rakstnieku rītā.

LITERĀRIE DARBI

Dzejas krājumi

1971: "Rīta eņģeļa dziesmas"
1975: "Akmens maize"

Rakstījusi arī angļu žurnālos un piederēja "Northwestern Writers Conference". Dzejas publicētas britu literāra žurnālā " Envoi", ieskaņotas "Nortwest Poetry" kopā ar slavenajiem Th. Roettke un W. Stafford.

1973: ieguvusi doktora grādu ģermāņu literatūrā par disertāciju "Atskaņu hronikas daļējs tulkojums ar komentāriem", kas publicēta grāmatā "The Rhyme Chronichle of Livonia" (1978, angļu valodā).

Darbojās Takomas latviešu jauniešu pulciņā, piedalījusies ALJA kongresos, 2x2 nometnēs, mācījusi latviešu valodu Kursas Vasaras vidusskolā.
Organizēja gadskārtējus Baltiešu vakarus (Baltic Night), kuros Stanfordas universitātes studentiem demonstrēja baltiešu tautas tērpus, dejas un paražas.

Līdzās literārajai jaunradei gleznojusi un dziedājusi, uzstājusies ar tautasdziesmu dziedāšanu. Pievērsusies autentiskais dziedāšanai. Bijusi soliste Sanfrancisko tautas deju grupai "Ritenītis", kā arī Takomas un Sietlas latviešu koriem.
Patstāvīgi koncerti Takomā, Longvjū, Portlandē un 1969. gada rudenī koncertu turneja rietumkrastā D.V. organizācijas sarīkojumā viesojusies Montreālā un Toronto, Hamiltonā, Ņujorkā / Montreālas latviešu biedrības sarīkojumā

Publicējusies izdevumos "Jaunā Gaita", "Treji Vārti", "Tilts"," Latvija Amerikā" un " Latvija" Vācijā, kur līdzās dzejas publikācijām publicētas apceres par moderno dzeju, literatūras kritikas, apraksti par jaunatnes jautājumiem, latviskās audzināšanas problēmam un mūziku.

Par dzejas krājumu "Rīta eņģeļu dziesmas" (Kopenhāgena: Imanta, 1971)

"Nejaušs novērojums ļauj secināt, ka Ausmai Jaunzemei jau priekš pāris gadiem mājās glabājušās vairākas mārciņas dzejoļu uzmetumu. Viņa ir impulsīva un bezaizspriedumaina dzejas rakstītāja: iedves me rodas te vienā, te otrā vietā, dzirdēts motīvs izraisa vārdu un teikumu kaskādes, rodas komentāri, kas virza tālāk noklausītu domu. Izteiksme viņai ir ekspresīva. Pašas skandējumā Jaunzemes dzeja tiecas uz priekšu ar nervozu tiešumu dažādās decibeliskās gradācijas, vai arī kā plakātiska gleznu ņirboņa; varētu runāt par publikai pievērstu dzeju, kas meklē vistiešāko un vistaisnāko ceļu pie tās, lai to satrauktu, uzbudinātu, pamodinātu. [..] Jaunzemes dzeja ir t. s. brīvā dzejā, tā ir šodienīga dzejas forma, bet tās nosaukšana par "brīvu" ir maldinoša termina lietojums. Maldinošs tādēļ, ka viegli iedomāties, "viss atļauts". Tiešā, viss ir atļauts, bet autoram uzlikts "pienākums" atbildēt par visu un būt konsekventam."
Irbe, Andrejs. Gailis jau pārspējis. Latvija Amerikā, Nr.86 (24.11.1971)

"Visumā Jaunzeme ir trauksmaini romantiska, pārstāv tādu kā Šillera un Aspazijas ievirzi jeb līniju, tikai ar dažām modernām dekorācijām. Blakus tām – vecromantisms."
Pļavkalns, Gundars. Mazās sērijas turpinājums. Austrālijas Latvietis, Nr.1108 (10.12.1971)

"Imantas apgādā iznākušais dzejoļu krājumiņš, liekas, reprezentē viņas dzejas sākumus, pirms gadiem pleciem. Pēdējo gadu publicējumi periodikā daudz vairāk parāda Ausmas Jaunzemes īpatnējo dzejas balsi, viņas "iekšskatu", konfliktu asmeņus un mīlestības sāpējumu. Tomēr ari šinī krājumiņā ir daudz no tā, kas palīdz zīmēt jaunās dzejnieces raksturīgo profilu: viņas Rīta eņģelis nonāk no klinšu kalna un iet meklēt savu laiku pāri rasotai pļavai, caur lazdām, kur meža pamalē runā irbes. Ar simbolikas vārdu gleznām vīna meklē ceļu, kas pulsēt cerīgā gaismā cilvēkos un dabā, jo viss dzīvais un viss, kas zem saules, ir saistīts universa enerģijas ritmos. Tā ne tikai daba un mīlestība, kas Ausmu Jaunzemi dara redzīgu. Viņa ir dumpiniece, kas protestē pret cilvēku nežēlību un sociālo netaisnību. Latviskuma meklējumā viņa iet pie cilvēkaun caur cilvēku: tikai labāks, garīgi dzīvāks un redzīgāks cilvēks spēs saprast savu tautu, mīlēt un aizstāvēt to. [..] Lai sevi un tautu izjustu visā īstenumā un dziļumā, viņa dodas uz Latviju, kur sarunās ar jaunajiem un vecajiem, sarunās ar priedēm, upēm, zāli, putniem un Latvijas debesīm atrod jauna gaismas un balsis savai dzejai. Un ne dzejai vien. Visvairāk savai dzīves jēgai un visam tam, kas viņai licis dzīvot, just, domāt un mīlēt – kā latvietei."
Klīdzējs, Jānis. Rīta eņģelis. Laiks, Nr.7 (22.01.1972)

dzejniece
literatūrzinātniece
zinātniece

Mallena, Kūpera, Gecina