Augusts Raņķis

Dzimis saimnieka Pētera ģimenē.

Dzīvesbiedre Marija Raņķe (dzimusi Kirilovs, 10.04.1881–16.09.1947), ģimenē trīs bērni – dēls Augusts, meitas Regīna Beatrise un Izolde Marija. Pēc vīra nāves uzņēmums pārrakstīts Marijai, ar izdevējdarbību vairs nenodarbojas, tiek saglabāts kā grāmatu un rakstāmlietu veikals. Marijai Raņķei veikals Kr. Barona 27 pieder vēl 1942. gadā.

Dēls Augusts Raņķis jr. (1911–1966) kļuva par juristu un profesionālu šahistu.
Meitas Regīna Beatrise (1913–1980) un Izolde Marija (1914–2005) pēdējos Augusta Raņķa uzņēmuma gados strādājušas viņa grāmatnīcā.
Visticamāk 1944. gadā ģimene izceļojusi uz Vāciju, kur mirusi Marija Raņķe; bērni emigrējuši uz ASV.

Izdevējdarbība un grāmatu tirdzniecība
1906. gadā Kr. Barona ielā 25 atvēris nelielu grāmatu veikalu. Vēlāk tam pievienojās izdevniecība, uzņēmums pārcēlās uz Kr. Barona ielu 27.

Līdz 1918. gadam apgādājis apmēram 30 grāmatu.
Nozīmīgākie izdevumi:
Jāņa Asara Kopoti raksti (1—4, 1910—1912; par 4. sējumu (tajā iekļauto rakstu "Domas par nacionālismu") sodīts ar četriem mēnešiem apcietinājumā, konfiscētie eksemplāri iznīcināti);
Viļa Plūdoņa "Rekviēms" (1912, pirmpublikācija grāmatā);
Hermaņa Asara "Rokas grāmata atklātības darbiniekiem" (1913, 1914).

20. gadsimta 20.–30. gados izdevis vairāk nekā 80 grāmatu.
Monogrāfiju sērijā "Latvju izcilus darbinieki" publicēja grāmatas par Raini, Rūdolfu Blaumani, Kronvaldu Ati, Ādolfu Alunānu u.c.
Sērijā "Pasaules slavenie vīri" iekļautas monogrāfijas par Mikelandželo, Rihardu Vāgneru, Knutu Hamsunu, Platonu,
Imanuelu Kantu, Napoleonu, Kristoferu (Kristapu) Kolumbu, Čārlzu Darvinu,
Rabindranatu Tagori, Gēti, Fridrihu Nīči, u.c.
Izdevis Antona Birkerta kopotos rakstus septiņos sējumos (1927–1928), Gija de Mopasāna kopotus rakstus, vairākas noveles un romānus, vairākus citu ārzemju autoru darbus.
1926. gada 2. oktobrī Augusts Raņķis publicē anonīmu uzsaukumu laikrakstā "Jaunākās Ziņas" nr. 221. "Grāmatas par velti dodam katram labu grāmatu cienītājam!", ar kuru aicina lasītājus parakstīties uz jauno "Mājas un ģimenes bibliotēku" grāmatu sēriju. Sākotnēji sabiedrībā maldīgs pieņēmums, ka sludinājumu publicējis Helmārs Rudzītis, kurš pirmais ieviesa t.s. lata grāmatas. Divu gadu laikā Augusts Raņķis iespiedis 46 lata grāmatas – 33 no tām "Māju un ģimeņu bibliotēkas" sērijā.

Kā grāmatu tirgotājs bieži ignorējis Latviešu grāmatu tirgotāju un izdevēju biedrības noteiktos cenu regulēšanas noteikumus.

Augusts Raņķis atmiņās
"Viena no grāmatnīcām, ar kuru savos mācekļa gados dabūju drīzi iepazīties, bija Augusta Raņķa grāmatnīca Rīgā. Sākumā tā atradās kādā privātdzīvoklī Suvorova (Kr. Barona) un Lielās Ņevas (Blaumaņa) ielu stūrī. Vēlāk pārcelta to pašu ielu pretējā stūra mājā. A. Raņķa veikals izcēlās ar to, ka tanī varēja dabūt, galvenā kārtā, laikmetīgas, t. i. progresīva satura grāmatas. Kā visām grāmatnīcām, tā arī Raņķa, sākumā bija vajadzīgs māceklis. Drīzi vien ievēroju, ka Raņķim tādi bija pieņemti veseli divi, – dvīņu brāļi Artūrs un Roberts Kroderi. [..]
A. Raņķis manās atmiņās palicis kā enerģisks, mērķtiecīgs grāmatnieks. Savu grāmatnīcu ar rakstāmlietu nozari viņš bija priekšzīmīgi nostādījis. Grāmatas plauktos arvien bija tā sakārtotas un nolīdzinātas, ka varēja "vai lodi laist" tām gar muguru, – neviena netiktu ievainota. Saprotams, tas prasīja drusku darbu un uzkavēšanos vakaros pēc dienas darbības, bet iespaids bija patīkams. Kad pēc gadiem man pašam bija grāmatnīca, tad arvien atcerējos Raņķi un liku saviem darbiniekiem vakaros sakārtot plauktus nākošajai darbības dienai.
Latvijas laikā gandrīz visi grāmatnieki bija apvienoti Grāmatu tirgotāju un izdevēju biedrībā, lai regulētu grāmatu tirdzniecību un novērstu cenu "žluderēšanu" konkurences dēļ. [..] ievēroju, ka A. Raņķim arvien gadījās domstarpības ar biedrības valdi gan rabata (atlaides) ziņā, gan grāmatu izplatīšanas veidos. Arvien A. Raņķis bija, tā sakot, sava ceļa gājējs un viņa rīcība ne vienmēr atbilda biedrības nosacījumiem. Visumā tomēr viņš bija rosīgs grāmatnieks, kas izdeva vērtīgas grāmatas: Jāņa Asara, Antona Birkerta un Mopasana kopotie raksti, sērija par latviešu izciliem vīriem – Raini, Blaumani, Apsīšu Jēkabu, Fr. Bārdu, Kronvaldu Ati u.c., sērija Pasaules slavenie vīri – Kants, Vāgners, Hamsuns, Mikelandželo, Darvins, Napoleons, Verdī u.c."

Raits Ritums. Par veciem grāmatniekiem. Autobiogrāfiskas atmiņas. Treji Vārti, nr. 34, 1972, 57.–58. lpp.

Augusta Raņķa attēlojums daiļliteratūrā
"Trīspadsmitajā janvārī saule lēca astoņos un četrdesmit piecās minūtēs, dienas garums bija septiņas stundas un četrdesmit septiņas minūtes, saule rietēja četros un trīsdesmit divās minūtēs pēcpusdienā, un tai laikā jau ducis kaujas organizācijas biedru saņēma vadības pavēli ierasties uz tasi tējas konspiratīvajā dzīvoklī grāmattirgotāja Augusta Raņķa veikalā Romanova un Suvorova ielu stūrī.
Grāmattirgotāja Augusta Raņķa veikalā piektdienas pēcpusdienā nebija daudz apmeklētāju. Daži zemnieki iegādājās kalendārus, daži studenti mācību grāmatas. Runāja, ka Rīgas politehnikas students Teodors Indriksons nošauts Kazdangā. Ienāca kāds pilsonis un pieprasīja tikko iznākušo grāmatu "Sieviešu miesa", kur esot sieviešu miesas sastāva un viņas orgānu notēlojums aplūkojamā veidā. Raņķis laipni paskaidroja, ka šo grāmatu viņš neturot, lai pilsonis ejot uz Kalniņa un Doičmaņa grāmatu apgādniecību, un piedāvāja pilsonim savukārt nopirkt A. Bēbeļa grāmatu "Sievietes stāvoklis tagadnē un nākotnē", bet pilsonis atvadījās, sacīdams, ka viņu interesējot tikai "Sieviešu miesa".
Tūlīt pēc viņa no ielas ienāca kāds padzīvojis, sirms, elegants kungs, viņa gaitā un apģērbā bija kaut kas no citas pasaules. [..] Raņķis zināja, ka diletants Zilbiksis sapņo aktīvi piedalīties revolūcijā. Fotogrāfs teica, ka labprāt uzglabātu bumbas, ja nāktos tāda vajadzība, un arī Raņķim piedāvāja grāmatu veikala plauktos aiz sējumu mugurām iekārtot sprāgstvielu patvērumu, taču Raņķis atteicās, kā ieganstu uzdodams savas materiālās ierausēja intereses, norādīdams, ka tās viņam tuvākas par revolucionāru miglainajām vienlīdzības frāzēm. Atklāti runājot, Raņķis juta līdzi vecajam vīram, bet dzelžainais konspirācijas likums liedza kaut vārdiņu bilst par sakariem ar revolūciju, nevarēja taču Raņķis atzīties, ka sen jau iesaistījies kustībā, ka grāmatu veikals jau ilgāku laiku tiek izmantots kā partijas kaujinieku pulcēšanās vieta, ka Raņķis personīgi pazīst Rīgas leģendārākos vīrus un ne reizi vien devis viņiem patvērumu."

Alberts Bels. Saucēja balss. Zvaigzne, nr. 23, 05.12.1972, 30. lpp.Avoti
Viesturs Zanders (b. g.). Šķirklis Raņķis Augusts. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/812/

grāmatizdevējs
izdevējs
politiķis
sabiedriskais darbinieks
tirgotājs

Jēkabs Augusts Raņķis

Babītes pagasts
Mācījies pagastskolā un draudzes skolā.

1906–1937
A. Raņķa apgāds
Rīga
Pēc 1905. gada revolūcijas 1906. gadā atvēra grāmatu veikalus Kurmanova ielā 2 un Suvorova ielā 25 Rīgā. No 1917. gada decembra grāmatu veikals Suvorova 27.Vēlāk veikalam pievienojies apgāds, kas pastāvējis līdz Augusta Raņķa nāvei.

05.1907
Augusta Raņķa grāmatu veikalā bijis iekārtots LSDSP konspiratīvais dzīvoklis, kurā 1907. gada maijā notika policijas kratīšana, tika konfiscēta nelegālā literatūra.Apcietināti tika vairāki latviešu sociāldemokrāti, apcietināto personu vidū arī Augusts Raņķis, kuru par noziedzīgas literatūras uzglabāšanu notiesāja uz vienu gadu cietumā (no tā trīs mēneši jau tika pavadīti cietumā izmeklēšanas laikā).

1912
1912. gada rudenī Augustam Raņķim piespriesti četri mēneši cietumā par rakstnieka Jāņa Asara kopotu rakstu 4. sējuma izdošanu un izplatīšanu (rakstos iekļauto rakstu "Domas par nacionālismu").

1908–1910
Latviešu grāmattirgotāju un izdevēju biedrība
Latviešu grāmatu tirgotāju un izdevēju biedrības valdes rakstvedis

1917
Latviešu Demokrātu partija
Pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā piedalījās Latviešu Demokrātiskās partijas atjaunošanā.

17.11.1918
Latvijas Tautas padome
1918. gada 17. novembrī ievēlēts par Tautas padomes locekli, kā Latvijas Demokrātiskās partijas pārstāvis uzstājās Latvijas valsts pasludināšanas aktā 18. novembrī.

19.11.1937
Rīgas Pirmie Meža kapi