Interese par Aspazijas daiļradi un tulkošana
"Aspazijas brīvais plūdums gan šķiet brīnišķīgs. Tajā laikā studēju Amerikas romantisko literatūru, un tā man likās līdzīga Aspazijas daiļradei. Mani saistīja sieviešu teli. Šķita, ka tajos ir par daudz metaforiskuma, tos vajadzēja iztīrīt, un es to arī tulkojot darīju, tā ka tulkojums nav pilnīgi ideāls. Tā rīkojos, lai daudzvārdība nenomāc ideju. Un iestigu sižetā. Biogrāfiskais izrietēja no tā, kas nebija nekur rakstīts. Biju mācījusies latviešu skolās, Raini es zināju, bet Aspaziju - ne. Aspazijas darbi šķita pārsteidzoši šeit es iepazinu visu nacionāli romantisko. "Sidraba šķidrautu" interpretēju kā teiku stāstu. Tas ir temats, kas ienāk no dainām līdz pat sidraba šķidrautam, līdz revolūcijas tematam, Iīdz 1905. gadam. Revolūcija beidzas, luga beidzas, Aspazijas dzīves posms beidzas. Sākas jauns posms radošā darbībā."
No Edītes Valteres sarunas ar Astridi Stānki. Malduguni redzot, patiesību meklējot. Latvijas Jaunatne, 1991, 12. sept.
Par dzejas krājumu "Sakari" (1990)
"Dzejoļos atspoguļojas tie Astrīdas pārdzīvojumi un izjūtas, kas saistās ar Latvijas apciemojumiem."
Hausmanis, Viktors. Sveiciens Astrīdai Stānkei. Laiks, 2005, 19. marts.