Astrīda Aļķe
11.06.1937 – 08.12.2020
Astrīda Aļķe (1937–2020) – literatūrkritiķe. Beigusi Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu (1961). Kritikā aktīvi strādājusi 70. un 80. gados, rakstījusi recenzijas par jaunākajiem prozas darbiem, to vidū Ēvalda Vilka, Jāņa Mauliņa, Andreja Dripes, Vladimira Kaijaka, Andra Kolberga, Alberta Bela, Valentīna Jākobsona, Dagnijas Zigmontes u. c. rakstnieku romāni un stāsti. Kritiķi saistījusi cilvēka un laikmeta mijiedarbe, reālās dzīves problemātikas atspoguļojums latviešu un arī krievu literatūrā, viņas rakstiem socioloģiska un publicistiska ievirze. Daļa rakstu apkopota krājumā “…saprast sevi un pasauli” (1984). 80. gadu beigās un 90. gados pētījusi operdziedoņa Marisa Vētras dzīvi un daiļradi, izdota grāmata “Rīgas bruņinieks Mariss Vētra” (2001). Pievērsusies pretestības kustības dalībnieku darbības izpētei pēc Otrā pasaules kara, par to publicējusi rakstus periodikā.
Dzimšanas laiks/vieta
11.06.1937
Rīga
Miršanas laiks/vieta
08.12.2020
Personiska informācija
Dzimusi 1937. gada 11. jūnijā.
Dzīvesbiedrs – literatūras kritiķis Ivars Aļķis.
Profesionālā darbība
1962: žurnālā "Karogs" (Nr. 11) publicēta pirmā recenzija par vācu rakstnieka Hansa Falladas romānu "Starp vilkiem".
Darbi
1984: ...saprast sevi un pasauli
2001: Rīgas bruņinieks Mariss Vētra
Sakārtotie darbi un pēcvārdi
1971: sakārtojusi fotoalbumu "Tautas rakstnieks Ernests Birznieks-Upītis"
1992: pēcvārda autore Marisa Vētras atmiņu grāmatai "Karaļa viesi"
1994: pēcvārda autore Marisa Vētras atmiņu grāmatai "Rīga toreiz..."
Citātu galerija
Par literatūrkritiķi Astrīdu Aļķi
"Astrīdas Aļķes vieta mūsu literatūras kritikā ir noteikta un skaidri saredzama, viņu varētu saukt par visspilgtāko un konsekventāko publicistiskās kritikas reprezenti (tātad arī par ļoti nozīmīgas latviešu kritikas tradīcijas turpinātāju) mūsdienās. Publicistiskums – tas nozīmē pirmām un galvenām kārtām no daiļdarba iet tieši uz reālo dzīvi un otrādi – reālās dzīves problēmas likt pamatā daiļdarba izvērtējumos.
"Izprast un novērtēt literāru darbu – tas nozīmē meklēt atbildes ne tikai uz jautājumu, kā šis darbs uzrakstīts. Izprast un novērtēt literāru darbu nozīmē izprast un novērtēt arī tā galveno objektu – dzīvi," raksta Astrīda Aļķe savas grāmatas "... saprast sevi un pasauli" (1984) ievadā. Tā ir programmatiska atziņa, pie kuras kritiķe savā darbā turas stingri un neatlaidīgi. Protams, tā ir vienpusīga pieeja, bet auglīga un nepieciešama, jo orientēta uz vienu no pašiem būtiskākajiem katras mākslas jautājumiem – uz mākslas attieksmi pret dzīvi. Un, kamēr publicistiskā kritika, īpaši par to nerunājot, katras konkrētās parādības apskatā savos spriedumos tomēr noteikti patur vērā (kaut zemtekstā) stingras mākslinieciskuma mērauklas, tai pa spēkam aktīvi rosināt un urdīt literāro un sabiedrisko domu. Šādu darbu neatlaidīgi veic Astrīda Aļķe, nepakļaudamās nekādām ikreizējam konjunktūras prasībām un cīkstoties ar redakciju pretestību."
Hiršs, Harijs. Priekšvārds Astrīdas Aļķes rakstam "No subjektīva cilvēka pārdomām". Karogs, 1987, Nr. 6.
Par kritisko rakstu krājumu "...saprast sevi un pasauli" (1984)
“Literatūra vērtēta galvenokārt socioloģiski; tiešām interesanti, ja padomā, ka kritika reizumis aizmirst literāro varoņu saistību ar laikmeta sociālo dzīvi, it kā viņi staigātu kādu metru virs grēcīgās zemes. Grāmatas autore labi uztvērusi rakstnieku sāpi un patiesīguma izjūtu, kas noteikusi iztirzāto darbu tapšanu, vai arī otrādi pamanījusi gadījumus, kad kāds literāts apzinīgi vairījies skatīt dzīves īstenības skarbumu. [..] Ielauzties kāda indivīda iekšējā pasaulē nozīmē saprast arī dzīvi kā visu cilvēku kopējo darbības lauku. Bet kritiķe savu sociālā asredzīguma smaili jau vērš uz tādu pašu mērķi proti, uz cilvēka būtības izpēti. [..] Tūdaļ saprotams, kāpēc A. Aļķe izvēlas tādus autorus kā F. Abramovs, V. Astafjevs, V. Belovs, J. Trifonovs, A. Vampilovs, kamēr no latviešiem viņai īpaši tuvs ir Ēvalds Vilks, arī Andris Puriņš, Harijs Gulbis, Jānis Mauliņš: tie ir rakstnieki, kas ar nopietno problēmu izvirzi, ar dziļu līdzcietību un mīlestību pret cilvēku arī tādā gadījumā, ja šis cilvēks sabiedrības uzskatā pelnījis nosodījumu, guvuši ievērību tajos lasītājos, kurus neapmierina cildeni uzskrūvēts patoss un varonis supergribētājs, supervarētājs. [..] Astrīda Aļķe savā grāmatā vairāk apskatījusi mūsdienu sabiedrības sarežģītā mehānisma darbību, kurā atsevišķam indivīdam jālūko atrast savu vietu.”
Lāms, Visvaldis. Apstākļu vara un cilvēka griba. Literatūra un Māksla, 1984, 21. septembris.
Saiknes
Ivars Aļķis - Vīrs
Dzimtais vārds
Astere Kalniņa
Izglītība
1945–1956
Iecavas vidusskola
Iecava
1956–1961
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa
Darbavieta
1961–1963
Kokneses P. Stučkas astoņgadīgā skola
Koknese
Latviešu valodas un literatūras skolotāja
1964–1970
Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs
Pils laukums 3, Rīga
Muzeja speciāliste
1970–1971
Valsts grāmatu palāta
Rīga
Bibliogrāfe
1971–2000
Mākslas darbinieku nama bibliotēka
Vaļņu iela 9, Rīga
Bibliotekāre
Dalība organizācijās
1985–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
1990–2020
Latvijas Rakstnieku savienība
Rīga