Meklēt

Astra Skrābane

1 bilde
Astra Skrābane
Lomas: literatūrzinātniece, tulkotāja, tulce

Tulkotāja un literatūrzinātniece Astra Skrābane (1953) studējusi LVU Svešvalodu fakultātē Franču valodas un literatūras nodaļā, vēlāk M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes aspirantūrā. 1992. gadā ieguvusi filoloģijas doktora grādu ar disertāciju "Jānis Sudrabkalns un franču literatūra". Publicējusi rakstus par franču autoriem periodikā, pētījusi literatūras sakarus. Tulko no franču valodas, atdzejojusi franču valodā Aspazijas, Aleksandra Čaka, Andreja Eglīša, Liānas Langas un Māras Zālītes dzeju.

  • Darba autors (13)
  • Tulkotājs (1)
  • Atdzejotājs (6)
  • Recepcijas persona (5)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    11.03.1953
    Durbe

    Personiska informācija

    Dzimusi agronoma un farmaceites ģimenē.

    Profesionālā darbība

    1971: publikācija – dzejoļu kopa žurnālā "Liesma" (12. nr.).
    1986: aizstāvējusi disertāciju "Jānis Sudrabkalns un franču literatūra" un ieguvusi filoloģijas zinātņu kandidāta grādu.
    1992: filoloģijas zinātņu kandidāta grāds nostrificēts par filoloģijas doktora grādu.

    1991–1997: Latvijas Franču alianses prezidente.

    TULKOJUMI

    No franču valodas

    1994: Simenons, Žoržs. Manu draugu trīs noziegumi; Pēteris Latvietis (vienā grāmatā). Rīga: Tapals.
    1995: Tompsone, Daniela. Sieva mīļākajam. Rīga: Vaga.
    1995: Rolāna Barta, Mišela Fuko, Žaka Deridā darbu fragmenti antoloģijā "Uz kurieni, literatūras teorija?" Rīga: Latvijas Universitātes žurnāla "Humanities and Social Sciences. Latvia" fonds.
    1995: sakopojusi un atdzejojusi franču dzeju izlasē "Tu sapņoji būt brīva". Arī izlases priekšvārda autore. Rīga: Garā pupa.
    1998: Marķīzs de Sads. Justīne jeb Tikumības nedienas. Rīga: Jumava.
    2007: Brazs, Filips, Dinetons, Klods, Nisa-Mazūra, Kolete. Fragments. Rīga: Centre Culturel Français.
    2010: Froidigers, Alēns. Vecais filozofs;Hodža, Sumja Ammāra. Fragmenti personīgā dienasgrāmatā. Rīga: SRTM gadagrāmata.
    2011: Fransuā, Roze-Marija. Šūpoles pelnos. Rīga: Daugava.
    2011: Kofmans, Žans Pols. Kurzeme – francūža acīm. Rīga: Zvaigzne ABC.
    2012: Mākslas enciklopēdija. Rīga: Jumava.
    2013: Literatūras vēstures hrestomātija. Rīga: Jāņa Rozes apgāds.
    2015: Puertolā, Romēns. Neparastais ceļojums, kurā faķīrs iestrēga IKEA skapī. Rīga: Zvaigzne ABC.
    2015: Vesthofs, Denī. Esi sveicināta, Sagāna. Rīga: Jumava.
    2015: Makins, Andrejs. Sieviete, kura gaidīja. Rīga: Jumava.
    2015:Piketi, Tomass. Kapitāls 21. gadsimtā (9.–12. nodaļa. Lauku bibliotēku atbalsta biedrība.
    2016: Raspajs, Žans. Svēto nometne. Rīga: Domas spēks.

    2017: Debors, Gijs. Izrādes sabiedrība. Rīga: Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs.
    2017: Puertolā, Romēns. Meitenīte, kas norija mākoni Eifeļa torņa lielumā. Rīga: Zvaigzne ABC.
    2018: Sent-Ekziperī, Antuāns de. Mazais princis. Rīga: Zvaigzne ABC. (Atkārtots izdevums 2019, 2022)
    2019: Franču pulkvežleitnanta Emanuela Diparkē atmiņas: misija Latvijā 1919–1920. Kopā ar Esteri Braķi, Agnesi Kasparovu. Rīga: Mansards. 
    2019: Lemetrs, Pjērs. Trīs dienas un viena dzīve. Rīga: Zvaigzne ABC.
    2021: Sagāna, Fransuā. Visos sirds nostūros. Rīga: Zvaigzne ABC.
    2024: Šlesērs, Tomā. Monas acis. Rīga: Zvaigzne ABC.

    LUGU TULKOJUMI NO FRANČU VALODAS

    1999: Rezā, Jasmīna. Māksla. (Teātris – studija "Mūris", Liepāja).
    2003: Reino-Furtons, Alēns. Amedeja kungs. (Valsts Liepājas teātris).
    2004: Šmits, Eriks Emanuels. Noslēpumainās variācijas. (Valsts Liepājas teātris).
    2009: Šmits, Eriks Emanuels. Mazie laulību noziegumi. (Dailes teātris).

    LATVIEŠU AUTORU ATDZEJOJUMI UN TULKOJUMI FRANČU VALODĀ

    2001: Čaks, Aleksandrs. Tikai tevi... Rīga: Jumava.
    2007: Eglītis, Andrejs. Dievs, tava zeme deg! (Mon Dieu, ta terre brule). Grāmatā: Dievs, tava zeme deg! Andrejs Eglītis, Lūcija Garūta, Rīgas kamerkoris "Ave sol". Rīga: Valters un Rapa.
    2008: Ignats, Gundars. La derniere pluie. Pēdējais lietus. Grāmatā: Espace(s) Fictions europeennes. CNES.
    2008: Langa, Liāna. De l’essence des droits. Grāmatā: La constitution europeenne en vers, Cahier 1, passa porta. Bruxelles.
    2011: Aspazija. Grāmatā: Trois parfums de femmes, Femmes au-delà du silence. Democratic books.
    2011: Zālīte, Māra. Viss reizē zied = Et soudain tout fleurit. (Kopā ar Rozu Mariju Fransuā.) Rīga: Jumava.

    Citātu galerija

    ASTRA SKRĀBANE PAR ALEKSANDRA ČAKA DZEJOĻU ATDZEJOŠANU FRANČU VALODĀ

    “Tad atcerējos franču atdzejas tradīciju – pārcelt tikai poētisko tēlu, dzejoļa dvēseli, to rāmīti ļaujot iztēloties lasītājam pašam. Vissarežģītākais bija iztulkot tā, lai tas, kas latviski [Aleksandra Čaka dzejā] ir dzejisks, būtu tāds arī franciski.”

    Aleksandrovs, Valdis. Pārčakot Čaku. Literatūra un Māksla Latvijā, 2001, 13. septembris.

    PAR ASTRU SKRĀBANI

    “[..] Astra ir dārgakmens, kas īsā laika sprīdī uzmirdzējis ar daudzām talanta un gudrības šķautnēm – lielisku valodas izjūtu, kas ļāvusi mūsu jubilārei kļūt par asprātīgu tekstu autori, kas virtuozi spēlējas vārdu niansēs, lingvistiskos kalambūros un paradoksos, izdarot pārsteidzošus atklājumus valodniecībā un translatoloģijā, par meistarīgu atdzejotāju un pasaules klases tulkotāju, kam pa spēkam jebkurā no viņas izmantotajām tulkojumvalodām tikt galā ar atzītiem franču daiļliteratūras darbiem, pikanti rotaļīgām pasaules tautu pasaku sižetu varonēm; Astra ir dimantcietas apņēmības pilna drosminiece, kas savulaik bez bailēm metās iekšā marķīza de Sada "Justīnes" peklē un uzveica visas šausmas.

    Astras talants uzplaucis arī muzicēšanā, asprātīgā svētku un svinību rīkošanā, Francijas kultūrvides popularizēšanā mūsu valsti, par šajā jomā padarīto saņemot Francijas piešķirto Akadēmisko Palmu Zaru ordeni.”


    Sīlis, Jānis. Ventspils Augstskolas asociētā profesore Astra Skrābane aicina uz benefici “Es un mani liecinieki”. visitventspils.com

    Nodarbes

    literatūrzinātniece
    tulkotāja
    tulce

    Izglītība

    1971
    Rīgas 5. vidusskola
    Rīga

    1971–1976
    Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
    Rīga
    Svešvalodu fakultāte. Franču valodas un literatūras nodaļa.

    1981–1984
    Maskava
    M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes aspirantūra

    Darbavieta

    1976–1977
    Latvijas Zinātņu akadēmija
    Latvijas Zinātņu akadēmija
    Valodas un literatūras institūts. Laborante.

    1977–1989
    Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
    Rīga
    Svešvalodu fakultāte. Asistente pasniedzēja.

    1989
    Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
    Rīga
    Romāņu valodu katedra. Docente.

    1998–2000
    Ventspils Augstskola
    Inženieru iela 101, Ventspils
    Ārējo sakaru koordinatore

    1998–2001
    Ventspils Augstskola
    Inženieru iela 101, Ventspils
    Docente

    2001
    Ventspils Augstskola
    Inženieru iela 101, Ventspils
    Tulkošanas studiju fakultāte, asociētā profesore

    2021
    Ventspils Augstskola
    Inženieru iela 101, Ventspils
    Bakalaura studiju programmas "Tulkošana un valodu tehnoloģija" direktore

    Dzīvesvieta

    1997
    Ventspils