Arturs Strautmanis

Dzimis Valgundes pagasta darbveža Miķeļa Strautmaņa ģimenē, māte Paulīne Strautmane (dzimusi Kānberga; 1883–1963). Māte Otrā pasaules kara gados bēgļu gaitās nonāca Vācijā, 1945. gada oktobrī ar Sarkanā Krusta palīdzību no Lībekas pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā.
Brālis Valdemārs Strautmanis, bijis laikraksta "Brīvā Zeme" ārlietu redaktors, bēgļu gados nonāca Vācijā Memmingenā.

1950: mēnešraksta "Ceļa Zīmes" 1. numurā īsprozas darbs "Es nezinu".

Jau kopš ģimnāzijas gadiem viņš nodarbojas ar žurnālistiku, rakstot gan skolēnu žurnālos, gan arī
lielākos laikrakstos, kļūstot par laikraksta "Brīvā zeme" pastāvīgu darbinieku.

Kopā ar Dzintaru Sodumu bija tehniskais darbinieks "Latvju Enciklopēdijai" Arveda Švābes redakcijā Zviedrijā.

1952: spēlējis Morisa lomu Mārtiņa Zīverta lugā "Cilvēks grib dzīvot" Stokholmas latviešu teātra iestudējumā.
1952: jaunsaimnieks Lazdiņš Jāņa Jaunsudrabiņa lugā "Jo pliks, jo traks".
1953: Tētiņš Mārtiņa Zīverta lugā "Lielo grēcinieku iela".
1954: Miķelis Muļļa Mārtiņa Zīverta lugā "Čūska".
1955: Bende Mārtiņa Zīverta lugā "Smilšu tornis".

Upsalas Latviešu biedrības valdes priekšsēdis.

Par Artura Strautmaņa profesionālo darbību
"Ja vajadzētu raksturot Arturu Strautmani kā žurnālistu, tad bez spalvas veikluma, bez apskaužamām
spējām saredzēt interesantus tematus un dot tiem svaigu apdari, bez teicamas varēšanas notikumus analizēt un nākt ar savu spriedumu. Īpaši vēl jāpasvītrā goda prāts, ētisko normu apziņa, kas viņam liek iejusties arī pretinieka rīcībā. Tās ir īpašības, kas garastāvoklim nevar palīdzēt, tāpēc mēs zinām un redzam, ka "mūsu Adžiņš" bieži vien drūmu seju mokās ar "pasaules sāpēm." Tādās reizēs lieti der kāds "hobijs." Strautmaņa "hobijs" – patiesībā vairāk nekā "hobijs!" – ir teātra spēle. Mārtiņa Zīverta trupā Zviedrijā Strautmanis ir viens no galvenajiem tēlotājiem. [..] visi brīvie latviešu preses ļaudis var godināt ļoti rosīgu, ļoti mīļu kollēgu ar augsti attīstītu goda prātu un patriotiski sirdsdedzi, cilvēku, kas vienmēr steigsies, lai būtu pie darba starp pirmajiem un paliktu līdz beigām. Ne mazumu enerģijas viņš ieguldījis arī Zviedrijas latviešu sabiedriskajā un organizatoriskajā sektorā, un, kur vien roka pielikta, tur Strautmanim darbs šķīries."

Rudzītis, Jānis. Viņam tikai 50 gadu. Laiks, 1960, 11. jūn.

"Tā kādā 1976. gada novembra dienā savā slejā "Pa redakcijas logu" rakstīja Cibiņš, par kuru Arturs
Strautmanis reiz pārvērtās, kad bija novilcis redaktora svārkus, noraisījis kaklasaiti un uzrotījis krekla piedurknes. Redaktoram bija jābūt objektīvam, Cibiņš drīkstēja būt subjektīvs, bet abi viņi allaž staigāja ar avīžu žūksni padusē un pār visu vairāk mīlēja pasaules notikšanas. Gan pēla, bet mīlēja. Abi arī labprāt dzēra kafiju un ieelpoja pa dūmam. Bažām par veselību nekad nepietika laika. Lai cik noguris redaktors vēlā nakti pārbrauktu no kāda latviešu kongresa, viņš tūlīt ķērās pie darba, dažkārt rakstīdams ziņojumu līdz rīta gaismai, nekad neko neatlikdams uz citu dienu, citu laikraksta numuru. Kā pirmajā dienā atnācis, tā Arturs Strautmanis tūdaļ sācis strādāt. Viņa pirmais raksts bijis par prezidenta Džonsona dzinējsuņiem, lutinātajiem garaušiem. Ar vienu kāju Zviedrijā, domās pie tur dzīvojošās ģimenes, Arturs savos 17 Amerikas gados ieguva daudz draugu arī šeit. Redaktors Strautmanis bijis džentlmenis, Cibiņš bija labs un sirsnīgs cilvēks. "Ja kādam kas kaitēja, ja kāds slimoja vai nomirs, tad arī viņš cieta līdzi, slimoja līdzi, nomira līdzi," stāsta kāda vērotāja. Ja viņam bija kāda vājība, tad kāre uz grāmatām. Sakrātās viņš cerēja reiz izlasīt, kad būs laika". Tūlīt pēc avīžu būšanām viņa lielākā mīlestība bija teātra spēlēšana, sevišķi tēlošana Zīverta lugās. Ar Strautmaņa aiziešanu no "Laika", un tagad no dzīves, mums zudis viens no pēdējiem Latvijas brīvvalsts skolas žurnālistiem, kam visiem raksturīga darba disciplīna un kuru ziņkārei par ērmībām uz zemeslodes nekad nebija pieliekams punkts. Būdams "Laika" redaktors, Strautmanis šo entuziasmu izplatīja, radot kūsājošu redakcijas gaisotni, un darbiniekiem jūtoties kā pasažieriem pasaules notikumu trakajā karuselī."

Liepa, Rita. Redaktora Artura Strautmaņa piemiņai. Laiks, 1993, 22. sept.

mūzikas autors
rakstnieks
žurnālists

Arturs Teodors Strautmanis

Teodors Kaiga un Cibiņš, Sa, ts, Cb u. c.

–1923
Valgundes 1. pamatskola
Valgunde
1923: beidzis mācības.

1923–1929
Jelgava
Beidzis II. Jelgavas Valsts vidusskolu pēc reālģimnāzijas tipa.

1929–1936
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējis Lauksaimniecības fakultātē; studiju virziens: agronomija.

Laikraksts "Laiks" (1949–)
Korespondents Skandināvijas valstīs.

1934–1940
Laikraksts "Rīts" (1934–1940)
Ārlietu redaktors.

1941–1945
Laikraksts "Tēvija" (1941–1945)
Rīga
Ārlietu nodaļas redaktors."Līdz ar ļoti saplakušo "Tēvijas" redakciju atstāja Rīgu tikai 1944. g. 11. oktobrī, kad padomju spēki atradās jau galvaspilsētas pievārtē. Vajadzēja paiet 6 dienām, un 17. oktobri Tēvijas iznākšana atjaunojās Liepājā, turpinoties līdz pat nākamā pavasara 7. maijam. Oficiāli atbildīgais redaktors bija cits, faktiski Kurzemes cietokšņa Tēvija visnotaļ saistās ar Arturu Strautmani, kura redakcijas vagonā kā tuvākie palīgi strādāja Andrejs Eglītis un Aleksandrs Liepa. Sagatavojis un piedzīvojis pēdējo latviešu laikraksta numuru dzimtenē pirms dzelzs aizkara nolaišanās, viņš kapitulācijas dienā sēdās vienā no pēdējām bēgļu laivām un sasniedza Gotlandi."

1945–1946
Laikraksts "Latvju Vārds"
Stokholma
Redaktors.

1945
Zviedrija
Vasarā strādāja kūdras purvos Zviedrijā.

27.06.1956–1958
Minhene
Kopā ar Rasmu Grīnu uzsāka darbu "Voice of America" redakcijā, veidojot latviešu raidījumus.

1958–1962
Ultūna
Ultūnas lauksaimniecības augstskolas mājlopu ģenētikas institūtā.

06.1962–1964
Madride
Redaktors Artūrs Strautmanis no Upsalas Zviedrijā pārcēlies uz Madridi Spānijā, kur darbosies latviešu raidījumu sagatavošanā; stājas Kārļa Videnieka vietā, kas atgriežas uz ASV.

1968–1983
Laikraksts "Laiks" (1949–)
Ņujorka
Ārlietu korespondents. No Upsalas devās uz ASV, Ņujorku; ar 1970: aprīli galvenais redaktors.

Latvijas PEN klubs
Stokholma

1929
Fraternitas Rusticana
Artilērijas iela 34, Rīga

1937
Rīga
Latvijas Agronomu biedrība.

06.1953
Kopenhāgena
Viesojās ar Zviedrijas latviešu teātri.

06.1953
Vācija
Viesojās ar Zviedrijas latviešu teātri.

10.05.1955–31.05.1955
Anglija
Laikā no 10. līdz 31. maijam Anglijā viesojās M. Ziverta teātra ansamblis no Zviedrijas ar izrādes visos lielākajos latviešu centros. Repertuārā Mārtiņa Zīverta lugas "Smilšu tornis" un "Lielo Grēcinieku iela".

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par rakstiem avīzē "Laiks".
1975