Arturs Plaudis

1939: decembrī Liepājas Sv. Annas baznīcā salaulāti Arturs Plaudis un Velta Pumpurs.

1944: oktobrī bēgļu kuģī atstāja Liepāju.
1945–1950: atradās bēgļu gaitās Vācijā.
1950: rudenī no Vācijas izceļoja uz Austrāliju; strādāja ar lāpstu un kapli kanalizācijas darbos Džīlongā.

Literārās darbības pirmsākumi
1935: žurnāla "Dzimtene un Pasaule" 23. numurā (1. dec.) apcere "Līku loču pa Zemgali".
1939: žurnālā "Audzinātājs" 4. numurā publicēts raksts "Par nacionālo audzināšanu".
1942: 29. novembrī Kalpaka skolā Liepājā uzstājās ar referātu "Jānis Jaunsudrabiņš un viņa darbi".
1943: žurnālā "Izglītības Mēnešraksts" 2. numurā publicēta pirmā recenzija - par Jāņa Širmaņa "Dadžu Jurītis".

1946: literārajā mēnešrakstā "Laiks" (Eslingena) 7. numurā publicēts pirmais literārais darbs, īsproza "Arass".

1936: augustā uz vienu gadu pieņemts par skolotāju Blaumaņa pamatskolā Liepājā.
20. gs. 40. gadu sākumā bijis pārzinis Kalpaka skolā Liepājā.

1945–1947: literārā žurnāla "Sauksme" (Kemptene) redaktors kopā ar Leonīdu Ozoliņu.

1947: Kopā ar Pēteri Ērmani sastādījis un rediģējis autobiogrāfiju krājumu "Trimdas rakstnieki" (1-3).

Literārie darbi
1975: romāns "Kaina bērni".
1984: romāns "Kliedziens tumsā".
1984: romāns Atplūdi".
1985: romāns "Kalna māja".
1986: romāns "Šķirtie".
1987: "Kalnciemieši".

1983: laikrakstā "Latvija" publicēti fragmenti no topošās grāmatas "Pa dzimtenes ceļiem" (Nr. 26–29.).

Publicējis atmiņu krājumu ar kultūrvēsturisku nozīmi "Akcenti" (1978), "Pretmeti" (1979), "Kosas pagasts" (1981), "Dzimtenes grāmata" (1983).

1976: vēstules no okupētās Latvijas, galvenokārt mātes rakstītās, apkopotas grāmatā "Mirušie apsūdz", kas publicēta arī angļu un vācu valodā.

1977: sakārtojis un rediģējis rakstu krājumu "Profesors Dr. phil. Jānis Alberts Jansons".

Tulkotājs
1955: tulkojis Ekziperī, de, Antuāns. Mazais princis (no franču valodas).
1959: no vācu valodas tulkojis grieķu rakstnieka Niko Kazantzaka romānu "Aleksis Sorbas"; fragments publicēts laikrakstā "Latvija" 1959, Nr. 44-45; O. Stendera vāka un ap vāka zīmējums, izdevējs K. Krišfelds Brisbenā.
Tulkojis S. Podoļinska "Pēdējais cēliens" (1980, par Krievijas norietu un sabrukumu 1905-18).
Publicējis apceres un kritikas trimdas periodikā, vadījis J. A. Jansona piemiņas apgādu, kas izdod grāmatas vienkāršā apdarē nelielos metienos.

Par Artura Plauža personību
"Arturs Plaudis Vācijā izdeva mūsu rakstnieku autobiogrāfijas 2 grāmatās, izceļoja uz Austrāliju, kur vientulība pilnīgi pārveidojusi viņa personību. Tomēr rakstiem tas kalpo it kā pazemīgi, pats savā mājā ierīkodams spiestuvi. Izdod savas un citu grāmatas nelielos izdevumos, bet no latviešu sabiedrības bēg. Tāda daudziem ir trimda, kas novietojušies uz dzīvi tālāk no latviešu centriem. Vientulība saēd cilvēku."

Akmentiņš, Osvalds. Liepājā viss citādāk. Latvija Amerikā, 1989, 22. jūl.


Par romānu cikla "Kaina bērni" 1. daļu "Kliedziens naktī" (Ziemeļblāzma, 1975)
"Vecais kuģis ved
uz Austrāliju ieceļotājus, kas salasīti pa pārvietoto personu nometnēm
okupētajā Rietumvācijā, to starpā – latviešus, kuŗi izvirzās sižeta centrā
jau ar romāna pirmajām lappusēm. Autors pats ir šī Drang nach Australien
līdzgaitnieks un aculiecinieks. Kaina bērni tātad solās būt "austrāliskais variants" veselā plejadā
romānu un romāniņu, stāstu un stāstiņu, kuŗos dokumentēts dzimteni pametušo
latviešu "sevis redzējums" pasaules plašumos un svešu zemju cilvēku jūŗā. Šī
varianta mums visu laiku vairāk vai mazāk ir trūcis. Taču jau sākumā jāsaka,
ka tas diez vai ko vairāk par dekorācijām pārmainīs nu jau gluži izstrādātā
"pašportretā", kuŗa pamatietonējumā dominē divi elementi: mūsu noturīgais
pieņēmums, ka izklīstam, piepildīti ar kādu misiju, un sastapto iezemiešu
pilnīgā neziņa un neizpratne, ka šādas misijas vispār kaut kur eksistē. [..] Sižetu veido gan ieceļotāju nometnes ainas, gan mazliet dēkaini izplānota
bēgšana atpakaļ uz Eiropu un, protams, "pirmās saskares", kā arī laba tiesa
filozofisku prātojumu un sarunu. Pēdējās, diemžēl, nereti tik tālu no
ikdienas ļaužu sarunu valodas iekšējās dinamikas un vārdu izvēles, ka
liekas, mēs visur vazājam līdz savu universitātes aulu un tur aizstāvam
disertācijas. Arī akadēmiski izglītoti cilvēki sarunās pie galda vai biedru
pulciņā nav tik akadēmiski kā mūsu romānos! [..] Šī ir triloģijas pirmā grāmata. Cik no tās var spriest, Kaina
bērni būs vērtīgs ieguldījums tajā mūsu sarakstīto grāmatu jomā, kuŗā
rindojas dokumenti par to, kā mēs uztvērām un pārdzīvojām pasauli,
nomezdamies uz dzīvi te vienā, te otrā tās vietiņā, bet ne savā dzimtenē.
Šajās grāmatās ir dokumentēta arī mūsu psīcholoģiskā bagāža, ar kādu nonācām
pasaulē: tā ir no plaukta norauto bagāža, lielum lielo tiesu nederīga tam
līmenim, kuŗu mums piešķīra izgalvotāji un darba gadu līgumu sacerētāji."

Irbe, Gunārs. Mūsu dienvidpuses krustiņš. Jaunā Gaita, Nr. 112. 1977.

Par eseju krājumu "Akcenti" (J. A. Jansona Piemiņas Fonda
apgāds, 1978)
"Akcenti sniedz mums vienreizējus materiālus par mūsu rakstu un mākslu
meistariem, par latviešu jaunatnes audzinātājiem, arī par mums pašiem
pasaules ceļos un pajumtēs. No astoņām esejām uz lasītāju nāk Plauža
mīlestība pret savas tautas kultūru, tās radītājiem un viņa dziļi redzīgā
intellekta jūtīgā "iekšredze". [..] Arturs Plaudis mīl savu dzimteni, tautu un tās kultūru totāli, bez
atlikuma un kompromisa, bet viņš nav akls, šovinistisks mīlētājs. Ar
analītiķa intellektu viņš izceļ un rāda to būtiskāko, bez kā mēs nevaram
dzīvot tālāk. Ar trāpīgiem radošā cilvēka vārdiem viņš zīmē stāstījuma
ainavas tā, ka mūsu dzimtenes gara un dabas skaistums sāk mūsos sāpēt – ar
mīlestību."

Klīdzējs, Jānis. Par mūsu kultūras akcentiem. Jaunā Gaita, Nr. 127, 1980.

izdevējs
pedagogs
rakstnieks

Arturo Plaudini

Rīgas Skolotāju institūts
Liepājas iela, Rīga

Kosas pagasts
Beidzis Kosas pagastskolu.

1936
Rīgas Skolotāju institūts
Liepājas iela, Rīga

1936–1937
Liepāja
Skolotājs Liepājas Blaumaņa pamatskolā.

1941–1944
Liepāja
Pārzinis Kalpaka skolā.

1945–1947
Žurnāls "Sauksme"
Kemptene
Redaktors.

10.1944
Vācija
No Liepājas ar kuģi devās bēgļu gaitās uz Vāciju.

1950
Austrālija
Rudenī izceļoja uz Austrāliju.