Armīns Lejiņš

Kopā ar režisoriem Uldi Braunu, Aivaru Freimani, Ivaru Selecki un Hercu Franku radījis tā saucamo latviešu poētisko dokumentālo kino, Rīgas dokumentālā kino Poētiskās skolas aizsācējs.

2021. gadā divos sējumos iznākušas grāmatas "Raksti un dzīve" par A. Lejiņu, ko sastādījis Agris Redovičs. Tās balstītas mākslinieka publikācijās, intervijās, teorētiskās apcerēs, dzejā, vēstulēs un citos viņa rakstītos tekstos.

FILMOGRĀFIJA
1961: scenārija autors filmai "Sākums".
1962: scenārija autors filmai "Celtne".
1962: "Vasara"
1962: scenārija autors filmai "Izvaltas rudens".
1963: scenārija autors filmai "Strādnieks".
1964: scenārija autors filmai "Rudens balāde".
1965: scenārija autors filmai "Sarkani vakari".
1966: scenārija autors filmai "Janis Rozentāls".
1966: scenārija autors filmai "Kuldīgas freskas".
1969: scenārija līdzautors filmai "Lomi".
1969: scenārija autors filmai "Tā dejo Latvijā".
1969: teksta autors filmai "Mans vecais draugs".
1970: scenārija autors filmai "Valmieras meitenes".
1970: scenārija līdzautors filmai "Rīga dimd".
1971: scenārija autors filmai "Latvijas PSR kinomāksla".
1973: scenārija autors filmai "Apcirkņi".
1974: "Portreti uguns gaismā"
1975: scenārija autors filmai "Jadvigas kinoalbūms".
1976: scenārija autors filmai "Liepājas vīri".
1976: scenārija autors filmai "Mehanizatori".
1977: scenārija autors filmai "Filmējam Artūru Čiksti".
1981: "Pēteris Lūcis"
1983: "Izturības pārbaude"
1983: scenārija autors filmai "Maize uz kopējā galda".
1984: scenārija autors filmai "Dodiet atpakaļ manu iesniegumu".
1987: "Mīts par brīvo laiku"

1959. gadā pieņemts par masu skatu aktieri Rolanda Kalniņa filmā "Ilze", kur iepazīstas ar režisoru, un 1969. gadā jau ir scenārija autors R. Kalniņa filmai "Tā dejo Latvijā".

DARBĪBA PERIODIKĀ

Kopā ar Aivaru Ustupu un citiem skolas biedriem 1957. gadā Valmierā sācis izdot literāro žurnālu "Pīlādzītis". Vēlāk ticis aicināts pubilcēt dzeju laikrakstā "Liesma". Vēlāk šai pašā laikrakstā ar dažādiem pseidonīmiem publicējis humoristisko un satīrisko prozu.

Kādreizējais Valmieras un Cēsu avīzes redaktors.

Piedalījies kino žurnālu "Māksla" (no 1973. gada) un "Padomju Latvija" (no 1962. gada) veidošanā.

Publicējis rakstus laikrakstos "Padomju Jaunatne", "Literatūra un Māksla", žurnālos "Māksla", "Teātra Vēstnesis", "Kino", "KinoRaksti" u.c. 

Kā min Agris Redovičs, žurnālos "Dadzis", "Zvaigzne", laikraksta "Padomju Jaunatne" pielikumā "Asā slota", laikraksta "Literatūra un Māksla" pielikumā "Literatūriņa un Māksliņa" un "NLO (Neatkarīgā Lappuse Oriģinālsatīrai) Pupu mizas" vienmēr varēja atrast A. Lejiņa domu graudus, aforismus, anekdotes un jokus, reaģējot uz sabiedrībā notiekošo.

ATZINĪBAS

2013: VKKF mūža stipendijas saņēmējs.

PAR ARMĪNA LEJIŅA SCENĀRIJIEM UN PUBLIKĀCIJĀM

"Tas bija Rīgas stils, ko vēlāk nosauca par latviešu poētisko kino. Rīdzinieki nāca klajā ar tai laikā pilnīgi neierastu subjektīvu skatījumu uz pasauli, kas normatīvās estētikas vietā ienesa jēgu polifoniju. Tie bija jauni, enerģijas un izdomas pilni cilvēki: režisori Uldis Brauns, Aivars Freimanis, Ivars Seleckis, Hercs Franks un scenārists Armīns Lejiņš. Pasaules dokumentālistikā nav nemaz tik daudz gadījumu, kad tieši scenārists tik būtiski ietekmē filmu stilistiku. Kā kinoklasikas pērles mūsu kultūrvainagā vienmēr zaigos ar Armīna Lejiņa līdzdalību uzņemtā Ulda Brauna triloģija Sākums (1961), Celtne (1962), Strādnieks (1963), Aivara Freimaņa Kuldīgas freskas (1966), Ivara Selecka Valmieras meitenes (1970). Paralēli scenārista darbam Armīns aktīvi publicējās tā laika presē, vienmēr principiāli iestājoties par īstu dokumentālismu, bez teātra un liekulības, par īstu kino, kas nevis imitē dzīvi, bet rada savu pasauli. Latviešu kino tā visa viņam vienmēr bija par maz."

Redovičs, Agris. Paliec sveiks, Armīn! KDi, 14.08.2015.

"Ne publikācijās, nē – tur Armīns Lejiņš parasti bija diezgan paštaisns, pārliecināts par savu domu un vērtējumu nekļūdību. Daudzviet viņam nācās piekrist, taču nereti gribējās arī iebilst. Apzinoties savu potenciālo ietekmējamību, sargājot savu garīgo identitāti, Armīns Lejiņš bieži izvēlējies pretņa, opozicionāra viedokli. [..] Noliedzošās pozīcijas hiperbolizācija īpaši skaudri parādās pēdējo mūža gadu sarakstē, dienasgrāmatas pierakstos un nepublicētajos manuskriptos, kur Armīns Lejiņš nepārprotami pauž savu vilšanos apkārtējā Jaunlatvijas realitātē, aiz kuras lepnās, nacionāli egocentriskās ārienes viņš jūt melus un divkosību."

Redovičs, Agris. Armīns L. no pilsētiņas V pie likteņupes G. Kino Raksti, 20.08.2020.

ARMĪNS LEJIŅŠ PAR DRAMATURĢIJU FILMU VEIDOŠANĀ

"Aizņemts ar rūpēm par veidojamās filmas vai izrādes dramaturģiju, pats radītāju kolektīvs nereti atstāj pilnīgā pašplūsmā savas iekšējās dzīves "dramaturģiju". Runa ir par tām kolīzijām, tiem sarežģītajiem un ne vienmēr virspusē notiekošajiem procesiem, kuri risinās kopējā darbā iesaistīto indivīdu starpā. Te tāpat kā filmā, kuru patlaban veido, tāpat kā drāmā, kuru iestudē uz skatuves, – ir savas cīņas, konflikti, personību sadursmes, asi dialogi ar un bez zemtekstiem un kaismīgi monologi. Te tāpat kāds maskējas, un kāds ir nežēlīgi atklāts, kāds uzvar un kāds zaudē, un cerības piepildās vai zūd. Te tāpat ir savas "zvaigznes" un savi "atstumtie", līderi un viņu ēnā stāvošie..."

Lejiņš, Armīns. Kolektīvās daiļrades dramaturģija. Māksla, Nr. 3, 1974.

kinoscenārists
publicists
rakstnieks
scenārists

Līgatne

Valmiera

–1956
Valmieras 11. varoņu komjauniešu vidusskola
Leona Paegles iela 40, Valmiera
Skolas laikā arī literāri-dramatiskā pulciņa priekšsēdētājs.

1956–1957
Latvijas Valsts konservatorija
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
Studijas Teātra fakultātē.

1957–1958
Vissavienības Kinematogrāfijas institūts
Maskava
Studijas Režijas fakultātē, vēlāk arī par scenāristu. 

1964
Maskava
Augstākie režijas un scenāristu kursi.

1956
Valmieras teātris
Lāčplēša iela 4, Valmiera
Darbojies kā aktieris.

1961
Rīgas kinostudija
Šmerļa iela 3, Rīga
Darbojies kā dokumentālo filmu scenārists.

1964
Latvijas PSR Kinematogrāfistu savienība
Elizabetes iela 49, Rīga

15.08.2015
Kocēnu kapi
Izvadīšana notika 15. augustā plkst. 15.00 Valmieras Kocēnu kapos.