Apsīšu Jēkabs

Dzimis saimnieka un skolotāja ģimenē. No tēva apguvis pirmās zināšanas un reliģiozu ievirzi. 

Dēls Atis Jaunzems – Gaujienas mācītājs un skolu darbinieks, meita Milda – skolotāja Maldoņa ģimnāzijā.

LITERĀRĀ DARBĪBA

1880: pirmā publikācija – dzejolis "Sapņi" publicēts laikraksta "Baltijas Vēstnesis" pielikumā 1880.25.VI/7.VII; paraksts Jaunzemju Jānis)

Nozīmīgāko darbu pirmpublikācijas

1883: stāsti "Krusttēvs Ādams", "Ārprātīgais" (laikraksts "Baltijas Vēstnesis")
1884: "Kaimiņi" (laikraksts "Baltijas Vēstnesis")
1885: "Iegātnis" (laikraksts "Baltijas Vēstnesis")
1885: stāsti "Pie pagasta tiesas", "Laimes spoks" (žurnālā "Austrums")
1886: stāsts "Bagāti radi" (žurnāls "Austrums")
1888: "Svešos ļaudīs" (žurnāls "Austrums")
1889–1891: stāstu un tēlojumu sērija "Iz tautas bilžu galerijas" (žurnāls "Austrums")
1885–1895, 1901: esejas "Vēstules iz tēvijas" (žurnāls "Austrums") 

Pētījumi

1914, 1921: pētījumi par lizumiešu izloksni
1927: "Kā man rakstīt?: padomi un aizrādījumi latviešu valodas jautājumos" (Rīga: A. Gulbis)
1928: brošūra "No Lizuma senatnes" (Rīga: A. Gulbis)

Raksti

1892–1909: Apsīšu Jēkaba raksti 13 burtnīcās (Rīga: RLB Zinību komisijas Derīgu grāmatu apgādāšanas nodaļa)
1924–1925: Raksti četros sējumos
1952: "Izlase"
1958: izlase "Iz tautas bilžu galerijas"

CITTAUTU AUTORU DARBU TULKOJUMI

1886: Jozefs Ignācijs Kraševskis (Józef Ignacy Kraszewski), romāns "Podnieks Jermola" (no poļu valodas) (Rīga: J. E. C. Kapteiņa noguldījumā)
1897: Vilhelms Haufs (Wilhelm Hauff), "Jaunais anglis" (Rīga: Kalniņš un Deičmanis)
1897: F. H. Berneta (Frances Hodgson Burnett), stāsts "Mazais lords" (Little Lord Fauntleroy) (Rīga: Kalniņš un Deičmanis)
1898: Nikolajs Slatovratisks (Николай Николаевич Златовратский), "Pareģone" (Rīga: pie Kalniņa un Deičmana)
1909: J. Zieglers (Johann Ziegler), "Mana dēla aizrunas" (Meines Sohnes Ja und Aber) (Jelgava: Jonck un Poliewsky)
1909: Pēteris Rozegers (Peter Rosegger), "Manas mātes piemiņai" (Jelgava: G. Landsbergs)

Hansa Kristiana Andersena pasaku tulkojumi

No 1881. gada periodikā iespiestas Apsīšu Jēkaba tulkotās H. K. Andersena pasakas. Vēlāk apkopotas vairākos izdevumos: 

1884–1887: "Pasaku virkne iz slavenā dāņu rakstnieka Andersena pasakām" 2 sēj. (Valmiera: grāmatu tirgotāja A. Solmaņa apgādāta)
1907–1915: "Andersena pasaciņas" 9 sēj. (Rīga: Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļa)
1924–1926: "Andersena pasakas" 6 sēj. (Rīga: A. Gulbis)

"Apsīšu Jēkabs — šis vienīgais vārds izteic un ietver visu 80. gadu latvju stāstu rakstniecību. Viņš vienīgais valda šai liriskajā Esenberģa un Lautenbacha gadudesmitā, kā īsts liels episks mākslinieks. Jo dziļi episka ir Apsīšu Jēkaba talanta īpatnība, kaut gan viņš nav uzrakstījis neviena plašāka darba. Gan gadudesmitā beigās sāka parādīties Purapuķe, Doku Atis, Deglavs, Blaumanis. Bet īsto gatavību šie rakstnieki aizsniedza tikai vēlāk. Apsīšu Jēkaba mākslas kodols ir patiesa, gaiša, kristīga mīlestība —mīlestība ne kā uzspiesta pavēle, bet kā sirds likums. Gar tā laika valdošām noskanam — tautisko jūsmošanu un mīlas sērām — Apsīšu Jēkabam nav daļas. Viņš meklē kaut ko lielu un nopietnu, pastāvīgu, nesatricināmu, meklē lauku sētās klusos siržu varoņus, meklētos, no kuriem vēlāk izauga Saulieša askētiskie ideālisti un baltās dvēseles vientuļi un arī lielā Jāņa Poruka patiesības meklētāji."

Pēteris Ērmanis. Apsīšu Jēkabs. Raksti. Latvju Grāmata, Nr. 2 (01.03.1926)

"Attīstot Jura Neikena aizsākto latviešu īsā stāsta reālistisko līniju, Apsīšu Jēkabs sasniedzis augstāku māksliniecisko kvalitāti. Līdzīgi J. Neikenam Apsīšu Jēkabs pievērsies audzināšanas problēmām, taču dziļākā sociālā, ētiskā un estēt. skatījumā. Aizstāvējis kristietības ideju par mīlestības primāro lomu audzināšanā. J. Neikenam raksturīgo didaktiku Apsīšu Jēkaba stāstos aizstājis cilvēka raksturu un to savstarpējo attiecību reālistisks attēlojums. Spilgtos mākslas tēlos viņš atsedzis 19. gs. 60.-80. gadu lauku sadzīves pretrunas, cildinājis patriarhālās dzīves kārtības garīgo spēku un lauku ļaužu kristīgi tikumisko dvēseles skaidrību. Turpinādams brāļu Kaudzīšu aizsākto t.s. sirdsšķīsto ļaužu tradīciju, Apsīšu Jēkabs radījis Andra tēva tēlu ("Bagāti radi") - klasisku cilvēka ētiskā spēka un garīgās harmonijas paraugu. Stāstiem izkopts, episki mierīgs vērotāja stils, mērķtiecīga kompozīcija, daudzveidīgi raksturošanas paņēmieni, labskanīga, tēlaina valoda, poētiski Latvijas dabas, īpaši meža tēlojumi. 80. gadu beigās Apsīšu Jēkaba literārā darbība apsīka. Stāstā "Uz pilsētu" (pirmoreiz publicēts žurnālā "Austrums" 1892) plašā didaktiskā tēlojumā izvērsts J.Neikena un Kaudzīšu darbos ieskicētais motīvs par pilsētu kā ļaunuma perēkli."

Biruta Gudriķe. Šķirklis Apsīšu Jēkabs. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.

Jānis Jaunzemis

Jāņzemnieks

Sinoles pagastskola
Sinole

Velēnas draudzes skola
Draudzesskola
Skolotāja palīgs (tēvam)

Laikraksts "Evanģēliuma Gaisma"
Rīga
Nodaļas vadītājs

1879–1881
Rūjienas draudzes skola
Rūjiena
Palīgskolotājs

1881–1893
Kokmuižas pagastskola
Kokmuiža
Skolotājs

1893–1900
Vecgulbenes draudzes skola
Vecgulbenes pagasts
Skolotājs

1900–1915
Jāņa baznīcas meiteņu skola
Rīga
Skolotājs

1906–1907
Rīgas pilsētas 1. bibliotēka
Rīga
Vadītājs

1916
Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskola
Rīga
Ticības mācības un latviešu valodas skolotājs

1919
Marijas Beķeres sieviešu ģimnāzija
Stabu iela 14, Rīga
Skolotājs

1920
M.Milleres privātā pamatskola un ģimnāzija
Rīga

1868–1872
Velēnas draudzes skola
Draudzesskola

1872–1874
Cēsu apriņķa skola
Lielā Skolas iela 6, Cēsis

1878–1879
Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija
Raiņa iela 28A, Valka
Ieguvis draudzes skolas skolotāja tiesības.

Rīgas Otrie Meža kapi

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1926. gada 16. novembra lēmumu.
III šķira
1926