Antons Bārda
12.06.1891 – 24.06.1981
Antons Bārda (1891–1981) – dzejnieks. Izglītību ieguvis Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē, kur studējis filozofiju. Strādājis par latviešu valodas skolotāju Rīgas Poļu ģimnāzijā (1925–1940), bijis arī šīs ģimnāzijas direktors (1935–1940). Vairāku dzejoļu krājumu autors – “Dziesmu Dievs” (1930), “Puķe pagalvī” (1971), pēc autora nāves iznācis krājums “Mūžīgā vasara” (1981), izdota arī nepublicētā dzeja “Dzied vientulībā dvēsele” (1992). Antona Bārdas dzejā dominē romantisks un panteistisks pasaules skatījums, reliģiski motīvi, dabas impresijas, rakstījis mīlas liriku un dzejoļus veidojis arī kā reālistiskas žanra gleznas, dzejai raksturīgas klasiskās panta formas. Dzejnieka Friča Bārdas (1880–1919) brālis.
Dzimšanas laiks/vieta
12.06.1891
Miršanas laiks/vieta
24.06.1981
Limbaži
Personiska informācija
Dzimis 1891. gada 12. jūnijā Pociema pagasta Rumbiņos saimnieka Jāņa Bārdas (1844–1909) un Ievas (dzimušas Lācis, 1850–1941) ģimenē. Vecākiem bija 9 bērni – Fricis Bārda no tiem bija trešais, Antons Bārda – astotais, nepilnus 12 gadus jaunāks par Frici.
Profesionālā darbība
1912: 27. aprīlī laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis" publicēts pirmais Antona Bārda dzejolis "Rīts".
Dzejoļu krājumi
1930: Dziesmu Dievs1971: Puķe pagalvī
1981: Mūžīgā vasara
1992: Dzied vientulībā dvēsele (nepublicēto dzejoļu izlases)
Antona Bārdas dzejas recepcija mūzikā
Dziesmas ar Antona Bārdas dzejas vārdiem komponējuši Haralds Berino, Jānis Cīrulis, Georgs Dovgjallo, Jēkabs Graubiņš, Jānis Porietis, Lauma Reinholde, Teodors Tomsons, Aleksandrs Valle.Citātu galerija
Par dzejoļu krājumu "Dziesmu Dievs" (1930)
"Dabas uztvere Antona Bārdas dzejā viscaur ir savos pamatos gaiši panteistiska: Dievs ir visur un ar savu būtību slēdz kopā dabu par apvienotu sfēru. Daba ar savu mainīgo seju viņam allaž pievilcīga, tā sniedz gan baudu, gan mieru un ir mūsu dzejnieka labākais draugs. Šāda attieksme pret dabu ir romantiķiem arvienu raksturīga. Parasti otra tāda viņiem gaiša sfēra ir draudzība, bet tās pagaidām Bārdas dzejā izpaužamies nemanām. Bārda labprāt dabā iet viens, viņu vairāk saista kāds putns vai zirgs nekā cilvēks. Vispār Bārdas organiskajai dabas izjūtai bieži jaucas klāt sava tiesa labsirdīga humora, sevišķi kad dzejnieks atceras, ka viņš reāli pie dabas vairs nāk tikai kā pusvaļīgs vasarnieks – atgūt spēkus, atjaunoties. [..]Ciešā saskaņā ar saturu ir Bārdas dzejoļu forma. Protams, tā ir arvienu labi apsvērta, izturēta, labi nokalta. Šīs īpašības jau formā sastāda vai visu, ja neprasa žilbinošas eksperimentācijas un pārsteigumu. Vairums dzeju sarakstīts jambos un trohajos – parastajās kvartās, ar labām un tīrām atskaņām."Jānis Grīns, Jānis. Antons Bārda. “Dziesmu Dievs”. Daugava, 1931, Nr. 3.
Antons Bārda par savu vaļasprieku
"Kādreiz man ļoti patika grieķu-romiešu jeb, kā tagad saka, klasiskās cīņas. Biju gluži spārnots, ja čempionāts bija tāds spilgts – ar daudziem skaistiem, izciliem cīkstoņiem un visā pasaulē plaši pazīstamiem slavenu atlētu vārdiem. Viens tāds slavens cīkstonis ar pasaules vārdu bija Jānis Leskinovičs. Kad tas bija čempionātā, biju gatavs vai katru vakaru sēdēt cirkū. Un iespēju šo prieku baudīt man deva Pāvils Rozītis, kurš tad bija laikraksta "Pēdējā Brīdī" redaktors. Rozītis man iedeva redakcijas karti brīvā lietošanā pa visu čempionāta laiku, kas arvien turpinājās turpat vai veselu mēnesi. Bet par to man bija par katra vakara sacīkstēm jāuzraksta humoristiski intriģējošā garā vienkāršu lasītāju patīkami saviļņojošs raksts jeb pastāstījums par to, kas un kā bija. Un to es laikam sekmīgi veicu. Šis mēnesis nebija no vieglajiem. Dienā taču bija jāstrādā. Puksten 9 vakarā steidzos uz cirku. Pēc 11 biju atkal mājās, rakstu uzrakstīju un to pēc 1 naktī nodevu tipogrāfijā, jo citādi tas nevarēja parādīties nākošajā rīta laikrakstā."Bārda, Antons. Autobiogrāfija. Varavīksne 1991. Rīga: Liesma, 1991, 134.–135. lpp.
Saiknes
Fricis Bārda - Brālis
Paulīna Bārda - Radiniece
Zigurds Bārda - Brāļadēls
Nodarbes
Dalība organizācijās
Izglītība
1901–1902
Pociema pagastskola
Pociems
1902–1907
Umurgas draudzes skola
Umurgas pagasts
"Mācījos vispirms Pociema 3 klasīgajā pagasta skolā 2 ziemas. Tad Umurgas draudzes skolā 4 ziemas. Ceturto ziemu te nogāju gluži par velti. Pēc trim ziemām skolu biju tikpat kā beidzis, bet vajadzēja vēl tikai pamācīties kādus 1 1/2 mēnešus vasarā – maijā un jūnijā – un tad turēt gala eksāmenus. Bet tēvs man lika iet ganos, un tā pie pārbaudījumiem netiku. Domāju, ka šāds eksāmens ir goda pilns sasniegums, kā to bija kārtojuši arī mani vecākie brāļi. Tāpēc gāju vēl vienu ziemu draudzes skolā un nākošajā vasarā eksāmenos dabūju piedalīties."Bārda, Antons. Autobiogrāfija. Varavīksne 1991. Rīga: Liesma, 1991, 117. lpp.
1907–1909
Limbažu pilsētas skola
Limbaži
"[..] klusībā loloju cerības – varbūt arī man tāpat [kā brālim Fricim Bārdam] izdosies skološanos turpināt [Limbažu pilsētas skolā]. Tāpēc pa vasaru pats uz savu iniciatīvy gatavojos varbūtējiem iestāju pārbaudījumiem, jo sevišķi matemātikā – ģeometrijā. Noskaidroju, kad būs uzņemšanas pārbaudījumi. Kad pienāca attiecīgā diena, bija pārāk slikts laiks – lietus gāza bez apstājas. Es jau agri no rīta biju kājās un centos ar tēvu un vecāko brāli aprunāties, vai mani ar zirgu neaizvestu uz Limbažiem – taču 16 kilometri. Sarunām nebija panākumu – atrunājās ar daudziem darbiem un slikto laiku. Tad es pa slapjo, dubļaino ceļu devos uz Limbažiem un tur nonācu pilnīgi izmircis un pieteicos uz pārbaudījumiem. [..] Protams, ja es šai slapjajā dienā kājām uz Limbažiem nebūtu aizgājis, tas nebūtu noticis [nebūtu izturējis pārbaudījumu un uzņemts skolā] un varbūt pat mana tālākā izglītošanās gaita kaut kā pajuktu. Tagad nu es biju Limbažu pilsētas skolas skolnieks ar kokardi pierē un spīdīgu siksnu ap vidu."Bārda, Antons. Autobiogrāfija. Varavīksne 1991. Rīga: Liesma, 1991, 118. lpp.
1911–1914
Cēsu Longīna Ausēja reālskola
Cēsis
1916
Cēsis
1916 strādājis Baltijas Bēgļu apgādāšanas komitejā Cēsīs. 1917 IX pārgājis uz Filoloģijas fakultātes literatūras nodaļu.iestājies Tērbatas universitātes Juridiskajā fakultātē
1917–1918
Tērbatas Universitāte
Tartu
Iestājies Juridiskajā fakultātē, bet pārgājis uz Filoloģijas fakultātes Literatūras nodaļu (1917).
1920–1942
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Pabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens filozofija un vēsture, ieguvis filozofijas maģistra grādu.
Darbavieta
1909–12.1910
Dikļu draudzes skola
Dikļi
Skolotāja palīgs
1916–1917
Baltijas Latviešu bēgļu apgādāšanas komiteja
Cēsis
Strādāja šīs komitejas Sazināšanās birojā (kopā ar dzejnieku Kārli Krūzu). 1916. gada rudenī daļu biroja (arī Antonu Bārdu un Kārli Krūzu) pārcēla uz Rīgu. Darbavieta atradās namā Tērbatas un Elizabetes ielas stūrī.
08.1919–1922
Latvijas Nacionālais teātris
Kronvalda bulvāris 2, Rīga
Sekretārs
1922–1925
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība
Rīga
Darbvedis
1925–1935
Rīgas pilsētas poļu ģimnāzija
Rīga
Latviešu valodas skolotājs
1935–1940
Valsts poļu ģimnāzija
Rīga
Direktors
1935–1936
Marijas Beķeres sieviešu ģimnāzija
Stabu iela 14, Rīga
Latviešu valodas skolotājs
1940–1941
Rīgas pilsētas arhīvs
Rīga
Tehnisku darbu veicējs
1949–1951
Pociems
Kolhoznieks"Kad 1949. gadā nodibinājās kolhozs, kļuvu kolhoznieks ar kolhoznieka darba grāmatiņu kabatā. Esmu trijās fermās mēslus vedis, ceļa posmā starp Pociemu un Limbažiem trijās vietās tīrījis lielceļa grāvi, katrā 50 metru garumā [..], izgulējis tumšajās, drēgnajās rudens naktīs visus tuvos un tālos savas brigādes labības šķūņus, kuļmašīnu sargādams..."Bārda, Antons. Autobiogrāfija. Varavīksne 1991. Rīga: Liesma, 1991, 133. lpp.
Muzeji
26.06.1993
Bārdu dzimtas muzejs "Rumbiņi”
Rumbiņi
Apglabāts
27.06.1981
Umurgas kapi
1988. gada oktobra beigās uzstādīts tēlnieka Jura Tiščenko veidots kapa piemineklis.
Apbalvojumi
Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Dziesmu Dievs".
Literatūra
1931