"Anna Ozola-Sakse, sākdama tulkot, tūliņ atklāja sev radniecīgu jomu – pasakas, kuru atveidošanā reti kāds varēs ar viņu sacensties. Apbrīnojama ir viņas valoda – daiļskanīga, smalki niansēta, bagāta, vijīga. Lasot viņas precīzajā un reizē poētiskajā tulkojumā krievu autorus (kaut vai Solouhina "Rasas lāsi"), šķiet, ka tie rakstījuši latviski, tik dabiski un plūstoši rit stāstījums. Tas panākts ar rūpīgu darbu, pārcilājot vārdu pēc vārda, meklējot to vienīgo īsto, situācijai atbilstošo, izteiksmīgo. Viņai liela pietāte pret autoru un dziļi izjusta nepieciešamība atklāt tā savdabību, ko viņa panāk, vērīgi ieklausīdamās autora intonācijā, kamēr beidzot atrasta īstā toņkārta un citā valodā rakstītais sāk brīvi skanēt tulkotājas mēlē. Lasot viņas tulkojumā sulīgos dabas aprakstus Šima stāstos vai raitos dialogus Ļeskova novelēs, lasītājs gūst estētisku baudu, kādu sniedz ikviens īsts mākslas darbs. No viņas var mācīties jaunie tulkotāji (un ne tikai tulkotāji vien!), kā talants, apvienots ar darbu, var celt godā latviešu valodu, atsedzot tās pilnskanību un skaistumu."
Bauga, Anna. Diža pūra locītāja. Karogs, Nr. 10, 1974, 1. okt., 179. lpp.