Alvils Ceplis
06.06.1897 – 28.05.1938
Padomju dzejnieks un prozaiķis Alvils Ceplis (1897–1938) debitēja literatūrā Pirmā Pasaules kara laikā. Sākotnēji publicēja dzejoļus dažādos strēlnieku periodiskajos izdevumos. 1918. gadā ar 9. strēlnieku pulku apsargāja Kremli, dzīvodams Maskavā aizrāvās ar proletkulta idejām. Viņš bija kvēls proletkulta ideju un vecās pasaules un tradīcijas noārdīšanas koncepta atbalstītājs. Šajā manierē tapa dzejoļi, kas tika publicēti Latviešu Strādnieku Rakstnieku Savienības dzeju krājumā "Sarkanie pavedieni" (1919) (Ceplis bija arī tā sastādītājs) un ar Robertu Eidemani (1895–1937) un Pēteri Sviri (1891–1938) kopīgajā krājumā "Uguns un Ziedi" (1920).
Pievērsies arī prozai, izdoti stāsti "Noliedzēji" (1924) un "Malienas vilki" (1926), kas vēsta par 1905. gada revolūciju un kalpu dzīves sarežģītajiem apstākļiem, 1925. gadā tiek izdoti divi stāstu krājumi "Stāsts par apiņiem" un "Indija".
Kopš 1926. gada dzīvoja Maskavā, strādāja laikraksta "Krievijas Cīņa" un literārā žurnāla "Celtne" redakcijās. Daudz publicējās periodikā, tapa dzejoļu krājumi "Entuziasti" (1935) un "Mani draugi" (1935). Apceļodams PSRS kolhozus un rūpnīcas, sarakstīja aprakstu krājumu "Traktori rudzupuķēs" (1932) un stāstu "Sarkanās Vedingas karogs" (1935).
20. gadsimta 30. gadi iezīmēja lūzumu Cepļa daiļradē: pievērsās vēsturiskajiem romāniem "Kalpi" (1933), kas vēsta par latviešu kalpiem Vidzemē 20. gadsimta sākumā un uzrakstīja diloģiju "Zeme" (1935–1936) par latviešu zemniekiem, kas izceļoja uz Krieviju 19. gadsimta izskaņā. Abos romānos vairs nav padomju reāliju slavināšanas un ir atkāpšanās no reālistiskā izteiksmes veida.
Dzimšanas laiks/vieta
06.06.1897
Musteri
Dzimis 1897. gada 25. maijā (pēc vecā stila, pēc jaunā 6. jūnijā).
Miršanas laiks/vieta
28.05.1938
Butova
Nošauts. Oficiāli pēc gadiem paziņots, ka miris 12.02.1943. (https://librusec.pro/a/120124)
Personiska informācija
1897. gada 25. maijā dzimis Galgauskas pagasta Musteros kalpu ģimenē kā vienīgais bērns.
1913: iestājās Malienas LSD organizācijā.
1916: mobilizēts.
1917: Latviešu strēlnieku pulka apvienotās padomes izpildkomitejas (Iskolastrels) loceklis.
1918: ar 9. strēlnieku pulku dien Kremļa apsardzē Maskavā.
1919–1922: Sarkanās Armijas sastāvā piedalās Krievijas Pilsoņu karā Dienvidrietumu un Rietumu frontēs.
1938. gada 14. martā apcietināts par spiegošanu Latvijas labā.
1938. gada 28. maijā nošauts Butovas cietumā.
1956: pēc nāves reabilitēts.
Bija precējies ar bibliotekāri Margaritu Šternu.
Profesionālā darbība
1915.: pirmā publikācija – dzejolis "Lielajam ģēnijam Rainim" – laikrakstā "Jaunais Vārds" 11. oktobra numurā.
DzejaPublicēta strēlnieku periodikā Pirmajā Pasaules kara laikā, kā arī dažādos latviešu padomju izdevumos 20. gadsimta 20.–30. gados. 1919. gadā dzejas kopa publicēta krājumā "Sarkanie pavedieni".
1920: "Uguns un Ziedi" (kopā ar Robertu Eidemani un Pēteri Sviri).
1922: "Mana Maliena".
1925: "Naivais ar rokas granātu".
1931: "Entuziasti".
1935: "Mani draugi".
Īsproza1924: "Noliedzēji".
1925: "Malienas vilki".
1925: "Stāsts par apiņiem".
1925: "Indija".
1932: "Traktori rudzupuķēs".
1935: "Sarkanās Vedingas karogs".
Lielākā daļa stāstu ir publicēti latviešu padomju periodikā 20. gadsimta 20.–30. gados, īpaši žurnālā "Celtne".
Romāni1933: "Kalpi" (nepabeigts).
1936: "Zeme" (1. daļa, periodikā 1935. gadā).
1936: "Zeme" (2. daļa, publicēts periodikā žurnālā "Celtne").
Izlase1959: "Daiļdarbu izlase" (1. un 2. daļa, sastādītājs Hugo Rukšāns)
Citātu galerija
Par Alvila Cepļa 20. gadsimta 20. gadu dzeju:
"Šobrīd, kad mēs pilnīgāk apzināmies cilvēka vērtību, to, ka indivīda attīstībai jābūt sabiedrības virzības pamatā, arī dzejā meklējam vispirms dziļi subjektīvi pārdzīvoto. Daudzviet A. Cepļa daiļradē šīs dzīvās stīgas pietrūkst, daudzviet entuziasms, kādu izjuta šie cilvēki, nav atradis (īpaši tas attiecas uz 20. gadiem) īstu izpausmes formu mākslā. Arī valodas ziņā daļa dzejoļu šobrīd strauji novecojuši, jo, aizrāvies ar vairākām tālaika literatūrā izplatītām tendencēm, autors tās nepārkausētas ienes arī savos darbos. Tā ļefistu idejas par ražošanas terminoloģijas ieviešanu dzejā, par mākslas estētikas funkcijas mazināšanos jaunajā literatūrā jūtamas arī A. Cepļa darbos, un to izpausmes mazina māksliniecisko iespaidu. Jāteic gan, ka autora formas meklējumi pozitīvi šķirami no citu šī laika literātu mēģinājumiem. A. Ceplis patiešām centies radīt jaunās sociālās īstenības netradicionālu atklāsmi; dzejoļu ekspresivitāte, asociatīva tēlainība saista uzmanību."
Kalnačs, Benedikts. Aiz tīreļiem, purviem un siliem. Karogs. Nr. 5. 01.05.1987.
Par Alvila Cepļa darbu "Krievijas Cīņas" laikraksta redakcijā:
"Tas bija 1919. g. Strādājām Maskavā "Krievijas Cīņas" redakcijā. Strādāt vajadzēja ĻOTI daudz. Laikraksts iznāca katru dienu apmēram tagadējās "Cīņas" formātā. Redakcijā bija četri darbinieki K. Seržants, J. Lasis, A. Ceplis un es. Darbs bija ĻOTI intensīvs. Bieži vien nebija laika uzrakstīto izlasīt un izlabot. Burtliči redzēja mūsu darbu un nebūt nedusmojās, ja bija vajadzīgs koriģēt manuskriptus. Pats čaklākais un darba spējīgākais no mums visiem bija Ceplis. Mūsu darbs nebeidzās arī pēc tam, kad kārtējais numurs bija gatavs. Gandrīz katru dienu bija jāiet kara apmācībās. Maršējot pa Roždestvenskas bulvāri, Ceplis sacerēja dzejas, bet es jūsmas pilnus rakstus nākošajam "Krievijas Cīņas" numuram. Ar to darbs vēl nebija pabeigts. Bija jāveic īpaši sarkangvardu uzdevumi ar ieroci rokās. Nereti tie aizņēma īso vasaras nakti. Un tomēr mēs nepagurām. Alvils vienmēr bija jautrs un asprātīgs. Mīlēja ieskatīties meitenēm acīs."
Biezais, Jānis. Atmiņas par Alvilu Cepli. Rakstniecības un mūzikas muzejs, RTMM, inv. nr. 167171
Nodarbes
Izglītība
1906–1913
Galgauska
beidzis Galgauskas pagastskolu
1913
Valmieras skolotāju seminārs
mācījies seminārā, taču naudas trūkuma dēļ nav pabeidzis
Darbavieta
1913–1916
Lejasciems
strādā par rakstveža palīgu
1926–1938
Laikraksts "Krievijas Cīņa"
Maskava
strādājis redakcijā
1928–1937
Žurnāls "Celtne" (1929–1937)
Maskava
strādājis redakcijā
Dienests
1916–1922
Tika mobilizēts, bija Latviešu strēlnieku pulka apvienotās padomes izpildkomitejas (Iskolastrels) loceklis, ar 9. Strēlnieku pulku apsargājis Kremli, vēlāk Sarkanās Armijas sastāvā piedalījies Krievijas Pilsoņu karā.
Dzīvesvieta
1919
Smoļenska
1920–1926
Harkiva
1926–1938
Maskava
Apcietinājums
14.03.1938–28.04.1938
Butova
Apsūdzēts par spiegošanu Latvijas labā