Aivars Neibarts

1939: 5. decembris, dzimis Liepājas policista Rūdolfa Neibarta (1911–1975) un Almas Neibartes (1912–1997) ģimenē.
1943: piedzimst brālis Vilnis (miris 1993. gadā).
1944: rudenī ģimene ar kuģi no Liepājas dodas bēgļu gaitās un nokļūst Vācijā Meklenburgas nometnē.
1945: pēc Vācijas kapitulācijas Neibarti nokļūst padomju zonā netālu no Rostokas.
1946: piedzimst jaunākais brālis Harijs (miris 2001. gadā), ģimene caur filtrācijas nometni atgriežas Latvijā.
1947–1958: mācoties Rīgas 4. vidusskolā, spēlējis futbolu, bijis Latvijas jaunatnes izlases dalībnieks.
1968, 8. aug.: apprecas ar Sarmīti Vekteri, ģimenē ir audžudēls Uģis (1968–1994).
2001, 11. febr.: ugunsgrēkā dzejnieks dodas mūžībā.
2001, 13. jūn.: piemiņas koncerts klubā "Četri balti krekli".
2001, 14. jūn.: dzejnieka pelni, izpildot viņa vēlēšanos, izkaisīti Liepājā, Rožu laukumā.

1962: žurnālā "Karogs" (Nr. 6) pimpublicēts dzejolis "Nēģeris".
1989: aprīlī ar Latvijas Tautas frontes grupu dodas braucienā uz Kanādu un ASV.

Dzejoļu krājumi

Recepcija citos mākslas veidos

“Kas ir Neibarts? Dabas parādība? Atvērtā sistēma pret Kosmu? Dzejnieks, pantiņu sacerētājs? Varbūt pasauli ap pirkstu aptinējs? Kazi, viņam, tāpat kā krievnieku futūristam Kručoniham, kabatā vienmēr iezīmētu kāršu kava? Un vispār – vai viņš rakstāms ar gorkijiski lielo burtu, lai skan lepni, vai arīdzan kā citas patiesas dabas parādības – kā, piemēram, koks, putns, skudra, zvaigzne vai naģe – ar demokrātiski mazo. Un tad mēs droši varētu runāt ne tikai par Neibarta poēziju kā tādu, bet lietot arī, piemēram, šādus vārdu salikumus – tik un tik neibartus ilgi mēs dzērām alu vai tik un tik neibartus tālu no mums noplivinājās astes zvaigzne… [..]
Varbūt viņš ir epiķis? Pats tak paudis, ka viņa poēzija ir kā gara, gara vienota desa, kas stiepjas gadu desmitiem cauri. Un dzejnieks tik gadu pa gadam jeb grāmatu pa grāmatai nogriež kārtējo ripiņu. Saprotams, reizēm ripiņā vairāk speķa gabaliņu, vitreiz liesumiņu, vēl citreiz putraimu… Kā jau pie dzejniekiem. [..]
Iespējams, ka viņš vienkārši ir slinks, jo dzejoļus nepieraksta, bet, zvilnot uz kušetes un kūpinot miera pīpi, tos vienkārši noķer aiz astes un pieradina. [..]
Un visbeidzot – viņam ir daudzas un dažādas tautības. Bet viena no galvenajām tautībām [..] ir – liepājnieks, kurā jebkuras bailes, kādas nu vien šaisaulē iraid, ieraugot mūsu vārdotāju, astes kājstarpī žmiedz.”

Brūveris, Pēters. Āžu bulvāra donkihots. Karogs, 1999, 11, 204.–207. lpp.
“Kādēļ dzejnieks tiecas uzrunāt lasītāju [..] saruniskā intonācijā, ko viņš ar to panāk? Viens no vērā ņemamiem rezultātiem ir zināma dzejas demokratizācija un varbūt arī savdabīga maskulinizācija. Aivara Neibarta adresāts diezgan nepārprotami ir galvenokārt vīrietis (pašam dzejniekam varbūt to arī ne vienmēr apzinoties), Viņa dzejas cilvēks – tas ir gluži ikdienišķs, varētu teikt, tipisks vīrietis, kuram nav svešas arī tipiskās vīriešu dzimuma vājības – zināms robustums valodā, neliela bravurības deva, varbūt drusku paviegla un katrā ziņā nedaudz ironiska attieksme pret visām tām dvēseles dzīlēm, sirds ilgām un debesu zilgmēm [..].”

Bušs, Ojārs. Par dažiem A. Neibarta dzejoļiem, bet ne tikai par to. Literatūra un Māksla, 1980, 6. jūnijs.

Ņurbulis

1944–1946
Rostoka

1947–1952
Rīgas 27. astoņgadīgā skola
Tolaik Rīgas 27. septiņgadīgā skola

1954–1958
Rīgas VĻKJS 30. gadadienas 4. vidusskola
Rīga
Skolas toreizējais nosaukums - VĻKJS 30. gadadienas Rīgas 4. vidusskola.

1958–1960
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Studējis Vēstures un filoloģijas fakultātē, atskaitīts no 2. kursa.

1960–1961
Rīga
Skatuves strādnieks

1962
Rīga
Jumiķis

1965
Rīga
Jumiķis

1967–1968
Rīga
Kinofilmu iznomāšanas kantoris, redaktors.

1972
Rīga
Kinofilmu iznomāšanas kantoris, redaktors.

1975
Latvijas Padomju rakstnieku savienība

1987
Vides aizsardzības klubs
Rīga

1989
Kanāda
Arī ASV

14.06.2001
Rožu laukums, Liepāja
Pelni izkaisīti Rožu laukumā Liepājā.