Jāņa Alfrēda Kukura grāmatu veikals

Vēsture

1904. gadā Vecmīlgrāvī atvēris Jānis Alfrēds Kukurs savu pirmo grāmatu veikalu. Iedzīvotāju vidū iecienītais veikals kļuvis par šauru, tāpēc Kukurs to pārdevis dzejniekam Andrejam Reitmanim par 700 rubļiem.
1906. gadā atvēris otru plašāku veikalu Marijas ielā 71 (mūsdienās Aleksandra Čaka iela 71).
No 1907. līdz 1912. gadam, kad Kukurs atradies bēgļu gaitās ārvalstīs, veikalus pārzinājusi dzīvesbiedre.
Pēc emigrācijas 1912. gadā atgriežas Rīgā, iekārto veikalu pēc modernākajiem Rietumeiropas standartiem Marijas ielā 19, daļu aprīkojuma pārvedot no Marijas ielas 71. Izdod vairākus žurnālus.
1913. gadā veikals pārvietots uz plašākām telpām Marijas ielā 12.

Fotogrāfijā telpas Marijas ielā 12 (1922).

Šajās telpās vēl 20. gadsimta 20. gados atradās akciju sabiedrības "J. A. Kukurs" nodaļa.
1915. gadā pārcēlies uz Sanktpēterburgu, kur atvēris grāmatu un rakstāmlietu veikalu Gorohovajas ielā 64 un ierīkojis latviešu grāmatu spiestuvi Pavlovskā. Spiestuvē nodarbināts ap 40 strādnieku, pārsvarā no latviešu bēgļu vidus.
1919. gada martā spiestuves un veikala darbu pārtraucis, atstājis aprīkojumu Sanktpēterburgā un atgriezies Latvijā.
1919. gadā Rīgā atjauno lielinieku nacionalizēto uzņēmumu – grāmatu veikalu Marijas ielā 12.
Savā namā Klosterbaznīcas ielā 6 iekārto kancelejas preču veikalu, spiestuvi, sietuvi, kancelejas piederumu fabriku.
1920. gadā iekārtojis grāmatu un rakstāmlietu veikalu noliktavu Aspazijas bulvārī 10, Kukurs uzsāka kancelejas preču lieltirgotavas organizēšanu.

Fotogrāfijā veikals Aspazijas bulvārī 10 (1922).

1921. gadā uzņēmums pārveidots par akciju sabiedrību "J. A. Kukurs".

Fotogrāfijā akciju sabiedrības "J. A. Kukurs" galvenais kantoris (1922).

Fotogrāfijā akciju sabiedrības "J. A. Kukurs" uzņēmuma darbinieki 1922. gadā.

1937. gadā atvērta otra lieltirgotava Audēju ielā.

Jāņa Alfrēda Kukura veikali tika nacionalizēti pēc padomju okupācijas 1940. gadā.